8 satraucoši fakti, kā klimata izmaiņas maina dzīvnieku uzvedību un pat izskatu 0
Jebkuras klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai cilvēku ikdienu, bet arī dzīvnieku paradumus. Izvēle ir vienkārša: pielāgoties vai mirt. Tieši tāpat kā cilvēki, arī dzīvnieki dodas “bēgļu gaitās” un pārvietojas uz apvidiem, kuros līdz šim nebija mituši.
Pētnieki bažījas, ka patlaban klimata pārmaiņas – ledāju kušana, vidējās temperatūras paaugstināšanās, jūras līmeņa celšanās – ir tik straujas, ka dzīvnieki nespēj tām piemēroties. Protams, 10000 gadu laikā planētas vidējā temperatūra ir palielinājusies par vairāk nekā četriem grādiem pēc Celsija, šo izmaiņu rezultātā izzuda zobenzobu tīģeri un mamuti.
Taču pēdējos 150 gados sasilšana ir kļuvusi daudz ātrāka, tādēļ adaptācijai ir tikai dažas paaudzes laika. Tas ir ļoti maz, ja jātiek galā ar problēmām un milzīgiem izaicinājumiem, kas atšķiras no iepriekš pieredzētajiem.
Dzīvnieku spējām piemēroties pārmaiņām un dzīvošanai visai ekstrēmos apstākļos – karstumā, aukstumā, mitrumā, sausumā, – veltīts arī satriecošais dokumentālo raidījums cikls “Naidīgā planēta”, kas turpmāk būs skatāms “National Geographic” svētdienās, jau kopš aprīļa nogales.
“National Geographic” ir apkopojis vairākus faktus par izmaiņām dažādu dzīvnieku ikdienas paradumos, kuru iemesls ir klimata pārmaiņas.
1. Kūstošais ledus Arktikā mulsina baltos lāčus
Klimata pārmaiņas visskaudrāk redzamas arktiskajos apgabalos. Baltie lāči, iespējams, ir vispopulārākie dzīvnieki, kuru ikdienas ieradumi strauji mainās. Šie lielie plēsēji pārvietojas pa dreifējošiem arktisko jūru ledājiem, medījot roņus, kuri slēpjas ūdenī. Ledus izzušana samazina lāču medību teritorijas, vienlaikus paplašinot citu plēsēju, piemēram, zobenvaļu populāciju. Kopš 80.gadiem balto lāču populācija ir samazinājusies par 22%.
2. Pokemona “Pikaču” reālie prototipi – Amerikas pikas – siltās ziemās riskē nosalt
Ziemeļamerikas rietumdaļas kalnos mītošie mazie trušu “radinieki” – pikas – ir labi piemērojušies dzīvei sniegotās augstkalnēs. Ziemas viņi pavada klinšu alās, taču svarīgs apstāklis ir pietiekami bieza sniega kārta. Ja tā ir pārāk plāna, dzīvnieki vienkārši nosalst. Savukārt vasarā pikām biezā kažociņa dēļ ir svarīgi atrast vēsu patvērumu. Tāpat augstkalnēs samazinās arī tiņu populācija, tie ir reti sastopami un mazāk izpētīti gaļēdāji.
3. Alku mazuļiem ierasto siļķu vietā nākas ēst sviesta zivis
ASV un Kanādas piekrastē, Menas līcī siltāka ūdens dēļ prom migrē siļķes un heki. Šīs zivis ir pamatbarība alkiem ligzdošanas periodā. Putni meklē alternatīvas, taču ne vienmēr veiksmīgi. Zinātnieki ir novērojuši alkus, kas cenšas savus mazuļus pabarot ar sviesta zivīm, kuras nav tik viegli norijamas, jo ir lielākas. Un šis nav vienīgais gadījums – Eiropā zinātnieki uzskata, ka jūras ūdens temperatūras un sāļuma izmaiņas var piespiest mainīt dzīves vietas mencām, lašiem un zušiem.
4. Karstāks klimats var radīt dzimumu nelīdzsvarotību jūras bruņurupuču populācijā
Jūras bruņurupuču vairošanos jau tā apdraud izzūdošās pludmales, kuru platība mazinās gan paaugstināta jūras līmeņa, gan sacelto māju dēļ. Taču, izrādās, jaundzimušo dzimumu ietekmē arī apkārtējās vides temperatūra. Tādēļ siltāks klimats var izraisīt dzimumu nelīdzsvarotību populācijā, piemēram, var dzimt pārāk daudz mātīšu.
5. Neskaitāmu sugu putni maina migrācijas modeļus un ceļus
Putni jau tagad piemērojas klimata izmaiņām, tostarp siltākām ziemām, izzūdošām barošanās vietām, un maina migrācijas ieradumus un maršrutus. Piemēram, piemērotu biotopu atrašanai uzsākot migrāciju ātrāk vai vēlāk. Saskaņā ar Eiropas putnu klimatisko atlanta datiem, Eiropā mītošo sugu putni pārvietosies 550 km tālāk uz ziemeļaustrumiem, turklāt lidoņu populācijas lielums līdz šā gadsimta beigām samazināsies par gandrīz piekto daļu. Dažu sugu putni, piemēram, ceļotājstrazds sava areāla ziemeļu daļā parādās agrāk nekā novērots līdz šim vai arī paplašina to uz vietām, kur tie iepriekš nav redzēti.
6. Kostarikas miglainajos augstkalnu reģionos izzuduši zelta krupji
Monteverdē, Kostarikā mītošais zelta krupis tiek uzskatīts par vienu no klimata pārmaiņu upuriem. Šī abinieku suga izzuda pagājušā gadsimta 90.gados, iemesls – temperatūras paaugstināšanās. Turklāt tā ir iespaidojusi ne tikai zelta krupju, bet arī visu Monteverde reģiona abinieku populāciju. Kostarikas kalnus bieži klāj migla, taču tagad mākoņi veidojas lielākā augstumā un dienas vidējā temperatūra ir paaugstinājusies. Tādēļ izzušana draud arī, piemēram, mazajām meža ķirzaciņām anolēm. Tāpat zinātnieki uzskata, ka klimata izmaiņas ir izraisījušas dažādu sēnīšu slimību uzliesmojumu, kas apdraud abinieku ādas.
7. Klimata izmaiņas ietekmē pūču un gliemežu ārējo izskatu
Meža pūču spilgtos spalvu toņus nosaka sarkanbrūnā pigmenta feomelanīna pakāpe. Somu zinātnieki analizējot teju trīsdesmit gadu laikā (1981.-2008.) apkopotus datus, secināja, ka ir palielinājies brūnu pūču skaits, kaut arī pelēcīgu nokrāsu spalvas joprojām ir dominējošas. Iemesls – ziemas kļuvušas maigākas. Savukārt Nīderlandē notikušas pilsoniskās zinātnes iniciatīvas “SnailSnap” rezultātā 2011.gadā tika secināts, ka gliemežu apvalku tonis biežāk ir nevis brūns, bet gan dzeltens. Iespējamais iemesls – tumšais tonis vairāk absorbē siltumu, tādēļ ir kļuvis nekomfortabls.
8. Siltāks klimats ļauj vāverēm labāk vairoties
Izrādās, siltāks pavasaris un vieglāk pieejama pārtika ir palielinājusi Jukonā mītošo sarkano vāveru vairošanās sezonu par aptuveni astoņpadsmit dienām. To pēc 5000 vāveru izpētes desmit gadu garumā jau 2003.gadā secināja Kanādas zinātnieki. Savukārt pavisam nesen, 2016.gadā somi secināja, ka laika apstākļi un pārtikas pieejamība ir rada labvēlīgu vidi divu sugu – Eiropas sarkano vāveru un Sibīrijas lidvāveru – pavairošanai.
Cikla “Naidīgā planēta” filmēšanā izmantotās inovatīvās tehnoloģijas atklāj neredzētu dzīvnieku uzvedību un teju intīmus viņu dzīves mirkļus. Skatītāji redzēs stindzinošu sniega leoparda un kalnu kazas kūleņošanu, jaguāru, kas sagrābis milzu kaimanu, purva zosu mazuļu lēkšanu no klintīm, Arktikas vilka dzīšanos pakaļ muskusvērsim. “Aizmirstiet slavenības. Šīs ir pasaules patiesās zvaigznes,” aicina viens no dokumentālā seriāla “Naidīgā planēta” producentiem Toms Hjū Džons.
