8 maz zināmi un pārsteidzoši fakti par astronautu Nīlu Ārmstrongu 0
“Šis ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs lēciens visai cilvēcei,” pirms piecdesmit gadiem teica Nīls Ārmstrongs, pirmais astronauts, kas spēra soli uz Mēness virsmas un pavadīja uz tās pusotru stundu. Ko mēs zinām par kosmiskajā misijā “Apollo 11” piedzīvoto?
Vapakonetā, Ohaijo štatā dzimušais pilots Ārmstrongs labi sapratis, ka nolaišanās uz Mēness ir gara, smaga daudzu cilvēku darba rezultāts. Kādam vienkārši bija jāsper pirmais solis, un tas varēja būt jebkurš no astronautiem. Kā atminas viņa kolēģi Sinsinati, Ārmstrongs necentās radīt iespaidu, kas nolaišanās uz Mēness ir viņa individuāls sasniegums.
Lai pieminētu visai cilvēcei tik svarīgo sasniegumu – pirmo cilvēka nolaišanos uz Mēness 1969.gada 21.jūlijā -, “National Geographic” pirmdienu vakaros ir skatāmi raidījumi par kosmosa izpētes “zelta gadiem”. Tostarp pirmdien, 8.jūlijā skatāms īpašs dokumentālais raidījums “Ārmstronga ieraksti”, kurā ir izmantoti fragmenti no intervijām ar personisko biogrāfu, sarunām ar draugiem un ģimenes locekļiem, kā arī arhīvos atrodamie audioieraksti.
Pirms šī raidījuma “National Geographic” ir apkopojis vairākus interesantus faktus par Nīlu Ārmstrongu, kas ļauj gūt labāku priekšstatu par šo vienu no lielākajiem mūslaiku varoņiem.
1. Ārmstrongs savu karjeru sāka kā iznīcinātāja pilots
Jau aeroinženierijas studiju laikā Ārmstrongs darbojās kā iznīcinātāja pilots (1949 – 1952), savukārt 1955.gadā viņš pievienojās NASA priekštecei Nacionālajai aeronautikas konsultatīvajai padomei (NACA) un sāka strādā Līvajas pētniecības centrā Klīvlendā. Turpmākos septiņpadsmit gadus Ārmstrongs bija NACA un NASA inženieris, testu pilots, astronauts un administrators. Viņš ir pilotējis vairāk nekā 200 dažādu modeļu lidaparātus, tostarp reaktīvās lidmašīnas, raķetes, helikopterus un planierus. Astronautu grupai Ārmstrongs pievienojās 1962.gadā.
2. Lidojuma komandas izvēli noteica vairāku apstākļu sakritība
NASA Lidojumu apkalpju operāciju direktors Deks Sleitons ievēroja zināmu kārtību “Apollo” misiju lidojumos. Katra trīs vīru grupa vispirms tika pieteikta kā rezerves komanda, bet pēc tam nākamajā misijā kļuva par lidojuma galveno komandu. Pirmajam lidojumam uz Mēnesi Sleitons kā komandieri bija noskatījis “Apollo 1” apkalpes locekli Gusu Grisomu. Pēc traģiskās katastrofas, kurā astronauts gāja bojā, Sleitons neoficiāli virzīja “Apollo 8” komandieri Frenku Bormanu, taču viņš atvaļinājās. Tā vēsturiskā “Apollo 11” misija tika uzticēta Nīlam Ārmstrongam, Bazam Oldrinam un Maiklam Kolinsam. Viņi bija nākošā apkalpe rotācijas līnijā. “Es pats neizvēlējos būt pirmais. Es vienkārši vēlējos vadīt lidojumu, kas pārvērtās par pirmo piezemēšanos uz Mēness,” vēlāk teica Ārmstrongs.
3. Iepriekš parakstīti autogrāfi kā “apdrošināšanas polise”
Runā, ka Ārmstrongs nav varējis atļauties nopirkt dzīvības apdrošināšanas polisi astronautiem, tādēļ kopā ar komandas biedriem Oldrinu un Maiklu Kolinsu izdomājis alternatīvu plānu. Pirms misijas sākuma, karantīnas laikā viņi parakstīja simtiem autogrāfu, kurus nosūtīja kādam draugam. Viņam tie bija jāapzīmogo ar “Apollo 11” starta datumu, un gadījumā, ja notiktu negadījums, jānosūta astronautu ģimenēm. Autogrāfu pārdošana varētu ienest labu naudiņu.
4. Mēness putekļi smaržo kā “mitri pelni kamīnā”
Pēc atgriešanās kosmosa kuģa modulī astronauti noņēmuši ķiveres un sajutuši spēcīgu Mēness putekļu smaržu. Kuģī četrus miljardus gadu senās daļiņas nokļuva no skafandru krokām, un pēc saskares ar skābekli radīja asu smaržu. Ārmstrongam šķitis, ka tā ir līdzīga “mitriem pelniem kamīnā”, bet Oldrinam – “šaujampulverim”. Bet uz Zemes ar skābekli bagātā atmosfēra Mēness putekļus padarīja nesmaržīgus.
5. Pēc atgriešanās no Mēness jāiziet muitas procedūras
Izrādās, pēc triumfālās atgriešanās uz Zemes “Apollo 11” astronauti saskārās ar visai prozaisku lietu, proti, muitas procedūrām. Ko tad īsti Ārmstrongs, Oldrins un Kolinss deklarēja? Honolulu lidostas muitas deklarāciju arhīvs liecina, ka 1969.gada 24.jūlijā deklarēti Mēness akmeņi, Mēness putekļi un citi paraugi no Zemes pavadoņa. Muitas deklarāciju parakstīja visi trīs astronauti, bet kā lidojuma maršruta sākumu viņi norādīja Kenedija zemesragu (tagad Kanaveralas zemesrags) Floridā ar apstāšanos uz Mēness. Aizpildītā veidlapa tagad ir apskatāma internetā.
6. ASV prezidentam Ričardam Niksonam jau bija sagatavota sēru runa
Protams, neviens nespēja garantēt, ka “Apollo 11” misija uz Mēnesi būs veiksmīga un ka astronauti laimīgi atgriezīsies uz Zemes. Tādēļ ASV prezidentam esot bijusi jau iepriekš sagatavota runa, kas bija paredzēta katastrofas gadījumam. Tajā esot bijuši arī šādi vārdi: “Šie drosmīgie vīri, Nīls Ārmstrongs un Edvīns Oldrins, zināja, ka nav cerību atgriezties. Taču viņi arī zināja, ka šis upuris nozīmē cerību cilvēcei.” Par laimi, Niksonam nebija vajadzības šo runu teikt. Pēc dzīves svarīgākas misijas Ārmstrongs nodzīvoja garu un piepildītu mūžu, viņš mira 82 gadu vecumā, 2012.gada 25.augustā Sinsinati hospitālī.
7. Lidojumiem kosmosā seko akadēmiskā karjera
Pēc aiziešanas no NASA 1971.gadā Ārmstrongs sāka strādāt Sinsinati universitātē, kas atradās 180 kilometrus no viņa dzimtās pilsētas Vapakonetas. Universitāte bija atzīts kosmisko inženierzinātņu centrs, kurā lidojumu tehnoloģiju programma tika īstenota jau kopš 1929.gada. Cita starpā astronauts vēlējās attīstīt arī savus mācību kursus, kuru fokusā bija eksperimentālo lidojumu mehānika un lidaparātu dizains.
“Man patiešām patika pasniedzēja darbs. Es mīlu bērnus, tikai viņi bija gudrāki, nekā biju pats, tādēļ tas bija zināms izaicinājums,” mutvārdu vēstures intervijā teica Ārmstrongs. Astronauts bija gatavs stundām ilgi atbildēt uz studentu jautājumiem, kopā ar viņiem locīt papīra lidmašīnītes vai pēc noslēguma eksāmeniem iedzert kausu alus.
8. Prese un fani medīja Ārmstrongu interviju un autogrāfu dēļ
Pat vēl daudzus gadus pēc kosmiskā lidojuma neskaitāmi žurnālisti, rakstnieki, kolekcionāri un vienkārši interesenti vēlējās “pieskarties pirmajam cilvēkam, kas pabijis uz Mēness”, lūdzot intervijas, pēdu nospiedumus, u.t.t. Sinsinati universitātei, kurā Ārmstrongs ieņēma kosmosa inženierzinātņu profesora amatu, par to galva sāpēja vēl ilgi pēc tam, kad viņš no šī darba aizgāja. Interesanti, ka studenti bija gatavi teju kāpt viens otram uz galvas, lai palūkotos uz pasaules slavenību universitātes birojā. Astronautam nepatika “papīra darbi”, viņš atteica arī īpašas fotosesijas un intervijas. Tādēļ autogrāfu mednieki saņēma iepriekš sagatavotas formālas fotogrāfijas, jo fotogrāfi netika ielaisti. Izņemot vienu, īpašu gadījumu.
1974.gadā universitātē ieradās aktrise Džina Lollobridžida, kas tobrīd strādāja par fotožurnālisti žurnālā “Ladies’ Home Journal”. Tā laika studenti atceras, ka bijuši visai šokēti, ieraugot daiļo žurnālisti ieejam Ārmstronga telpās.
Skaties kosmosa izpētes panākumiem un traģēdijām veltītos raidījumus “National Geographic” pirmdienās, plkst. 22:00. Jau 8.jūlija vakarā būs skatāms raidījums “Ārmstronga ieraksti”, tas veltīts pirmajam cilvēkam, kurš spēra kāju uz Mēness!
