Peldes aukstā ūdenī – labāk pieradināties strauji? Skaidro rūdīšanās skolas vadītājs Māris Žunda 0
“Gribētu nodarboties ar peldēšanu aukstumā. Kā labāk darīt – vai uzreiz mesties āliņģī vai nepārtraukt peldēties rudenī? Esmu dzirdējis, ka pakāpeniskā pieradināšanās esot sliktāka par straujo, pavēsajā ūdenī varot tikai saaukstēties. Kā iesaka darīt tie, kuri to jau praktizē?”
“Es parasti mēdzu teikt: vēlme jau ir puse rezultāta, tikai jāatrod veids, kas vislabāk atbilst katra iespējām un apstākļiem,” saka Rūdīšanās skolas vadītājs un treneris Māris Žunda. “Citiem vārdiem, jāizzina vairāk, jādara prātīgāk un jāsaprot, kā peldēšanās aukstā ūdenī uzlabo dzīves kvalitāti, tādējādi izkristalizējot savu unikālo pozitīvo pieredzi.
Manā gadījumā abi varianti – gan pakāpeniskā, gan straujā ziemas peldēšana – ir pierādījuši savu dzīvotspēju. Nevaru iedomāties, kādi faktori veicina saaukstēšanos pakāpeniskas pieradināšanās laikā, tad būtu vairāk jāzina par vēstules autora fizisko stāvokli un peldēšanās apstākļiem.
Pats ziemas peldēšanu uzlūkoju kā plašāku jēdzienu – man tā ir gan mentālā, gan fiziskā rūdīšanās. Kad tās abas ir līdzsvarā, iespējams būtiski samazināt saslimšanas vai saaukstēšanās riskus. Svarīgi, lai pirms aukstajām peldēm cilvēks justos fiziski spēcīgs un arī garīgi pārliecināts par savām spējām. Saaukstēšanās ir viens no izplatītākajiem riskiem. Ar to jāsastopas, ja cilvēks nav bijis gatavs šai nodarbei.
Āra temperatūra pazeminās tikai par dažiem grādiem, bet apkārt visi sāk slimot. Tāpēc slimību sasaista ar aukstumu, kaut gan tas ir viens no izplatītākajiem mītiem. No aukstuma slimības nerodas – visbiežāk tās parādās, ja jau esam slimi vai mūsos ir kādi iekaisuma vai slimību procesi, aukstuma ietekmē tie aktivizējas, stāvoklis kļūst akūtāks. Taču, vienreiz strauji ieejot āliņģī un nesaslimstot, nenozīmē, ka, pēc kāda laika to atkārtojot, slimība atkal metīs līkumu – dzīvības procesi mūsos notiek nepārtraukti, un apkārtējās vides apstākļi arī mainās katru mirkli. Raugoties no šā viedokļa, viens mēģinājums ir drošāks, jo cilvēks uz mirkli spēj saņemties un pārvarēt milzīgo šoku, ko rada aukstais ūdens. Sākot ziemas peldēšanu strauji, pie tā parasti neapstājas un turpina peldes, tikai latiņa jau pašā sākumā būs uzlikta augstākajā līmenī.
Parasti saku: ja mēs gribam pārbaudīt savu imunitāti, atliek uzreiz ielīst āliņģī un paskatīties, kas notiks, taču, vai tā vajadzētu darīt, katram jāsaprot pašam. Jārīkojas atbildīgi pret savu veselību. Neviens labāk par mums pašiem nepazīst savu ķermeni un tā spējas. Ņemot vērā šos faktorus, es drīzāk ieteiktu pierast pakāpeniski, bet svarīgi ir sajust un ieklausīties savā ķermenī, mēģināt daudz agrāk identificēt sajūtas, kas liecina par tuvojošos slimību, nevis vienkārši pēc programmas katru dienu iet ūdenī, ignorējot ķermeņa simptomus.
Es mācu aukstumu iepazīt no cita skatpunktu, liekot uzsvaru uz treniņu, kā pamatā ir sagatavošanās posms mājās, siltumā. Līdzīgi kā olimpiešiem ir treniņnometnes, kur viņi izmanto dažādus vingrojumus, lai sasniegtu labāku rezultātu olimpiādē, arī es ieteiktu atrast veidu, kā sevi trenēt ar vairākiem pārbaudes posmiem, lai pārliecinātos, vai esam gatavi olimpiskajām spēlēm. Lai galapārbaudījums būtu viegls un pārvarams, neradot papildu riskus veselībai, savās mācībās izmantoju elpošanas un līdzsvara vingrojumus, kas palīdz sakārtot asinsriti un citus procesus. Pirms rūdīšanās ieteicams nostiprināt sevi fiziski, sportojot vai pievēršoties kādām praksēm, kurās izmanto elpošanas vingrojumus, un tikai tad mesties ūdeņos. Elpošanas mācība ļoti noderēs, kad būsim aukstumā, jo elpa palīdz fokusēties un kontrolēt šoku, kas tiek piedzīvots āliņģī vai aukstajās peldēs, it sevišķi, ja uzreiz metamies šajā eksāmenā bez sagatavošanās.”
