Astoņi svarīgi fakti, kas jāzina pirms ķerties par mājas siltināšanas darbiem 22
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Kā iespējams veikt mājas siltināšanu pašu spēkiem?” – jautā Anatolijs Jūrmalā.
1. Ar ko sākt
Mājas siltināšana sastāv no vairākiem posmiem, tāpēc svarīgas gan zināšanas, gan iemaņas. Katra situācija ir individuāla, un, lai nebūtu lieku tēriņu, vēlams uzaicināt pieredzējušu būvinženieri, kurš novērtēs ēku un sniegs ieteikumus. Siltinot fasādi, mainīsies ēkas izskats. Tāpēc vērts apmeklēt vietējo būvvaldi. Iespējams, būs nepieciešami saskaņojumi un jāsaņem nepieciešamās atļaujas.
Rūpīgi jāizvērtē situācija, atklājot zonas, kur mājai ir siltuma zudumi. Iespējams, visa ēka nemaz nav jāsiltina. Aukstā laikā, kad sākta apkure, ēku var izpētīt ar termokameru, kas parādīs, kuras ēkas daļas sasilušas vairāk (telpas un āra gaisa temperatūras starpībai jābūt vismaz 10 °C). Pareizi izvērtēt iegūtos datus spēs pieredzējis speciālists.
Visbiežāk siltuma zudumi ir caur jumtu, ne visai kvalitatīviem logiem. Aukstums ielavās arī caur nepietiekami siltinātiem pamatiem, vietās, kur starp ēkas konstrukcijas elementiem nav ievērota montāžas tehnoloģija, nepietiekami biezām sienām.
2. Ko darīt ar pamatiem
Pamati no ārpuses jāatrok līdz pat apakšai un jānotīra. Jāuzklāj hidroizolācija (bitumena mastika un kāds no ruļļveida hidroizolācijas materiāliem) un tai jāpiestiprina siltinājums. Visbiežāk pamatu siltināšanai izmanto ekstrudēto putupolistirolu. Stiprinot putupolistirolu, nedrīkst izmantot līmes, kuru sastāvā ir organiski šķīdinātāji, vai arī karstas mastikas. Ja starp plāksnēm palikušas spraugas, tās var aizdarīt ar montāžas putām. Pēc putu sacietēšanas un apgriešanas šuvju vietas jāapstrādā ar bitumena mastiku uz ūdens bāzes. Materiāla daļai, kas būs virszemē, būs nepieciešama apdare.
Pamatu siltināšanai izmanto 50 mm biezas loksnes, tās izvieto divās kārtās, kas orientētas perpendikulāri viena otrai. Tātad kopējais siltinājuma biezums ir 100 mm. Otro kārtu liek, mazliet to nobīdot attiecībā pret pirmo, lai šuvju vietas nesakristu un neveidotos aukstuma tiltiņi.
3. Vai jāsiltina arī grīda
Ja tas nav izdarīts iepriekš, tas jādara, īpaši, ja apakšā ir neapkurināms pagrabs. Siltināšanai var izmatot gan beramus, gan lokšņveida siltināšanas materiālus.
Izvēloties konkrētu siltinājuma materiālu, jāzina, kāds grīdas pīrāgs būs nobeigumā. Betonētai grīdai piemērotākās būs putupolistirola loksnes. Siltinot grīdu, iestrādā pēc iespējas biezāku siltinājuma kārtu. Taču pats minimums ir 50–100 mm. Nedrīkst aizmirst sienas un grīdas betona savienojuma vietā iestrādāt amortizācijas lenti – tā kompensēs grīdas kustību sasilstot un atdziestot. Nedrīkst aizmirst par hidroizolācijas slāni, un grīdai tas ir polietilēns.
Ierīkojot koka grīdu un siltināšanai izmantojot minerālvati, zem tās hidroizolācijai ieklāj polietilēna plēvi, kas siltinājumu pasargās no mitruma, ko var vadīt betons. Savukārt virs vates nepieciešama pretkondensāta plēve, kas ļaus no siltinājuma izplūst mitrumam un nepieļaus mitruma iesūkšanos vatē, ja tāds izkļūs cauri grīdas segumam. Starp pretkondensāta plēvi un grīdas segumu nepieciešama dažu centimetru gaisa sprauga. Arī šajā gadījumā – jo biezāku kārtu var atļauties, jo labāk.
4. Sienas siltināt no iekšpuses vai ārpuses
Sienu siltināšanai noderīgo siltināšanas materiālu klāsts ir plašāks, īpaši tāpēc, ka ēku visbiežāk siltina no ārpuses, lai nesamazinātu apdzīvojamo platību. Derēs putupolistirols, poliuretāna putas, minerālvate. Tomēr jārēķinās, ka putas un putupolistirols ir neelpojoši materiāli. Jāpadomā, kā no ēkas un tās konstrukcijām izkļūs mitrums. Siltinājuma biezums atkarīgs arī no sienu konstrukcijas. Arī šajā gadījumā bez pieredzējuša speciālista konsultācijas būs grūti iztikt.
Siltinot koka ēku, pie fasādes stiprina latojumu. Latojuma materiālam jābūt tik biezam, cik bieza būs siltinājuma kārta. Starp latām ievieto, piemēram, lokšņu minerālvati. Tās biezums – vismaz 100 milimetru. Ja siena ir plānāka, siltinājuma kārta var būt biezāka. Vati liek cieši pie sienas, neatstājot gaisa spraugu, jo materiāls ir elpojošs. Virs tā klāj pretkondensāta plēvi, kas paredzēta tiešam kontaktam ar siltinājuma materiāliem. Kā pēdējos piestiprina apdares dēļus.
Mūra ēkai minerālvates plāksnes pie sienas pielīmē ar līmjavu. Svarīgi, lai pie ēkas stūriem plāksnes būtu pielīmētas nevis ar vairākām līmjavas piciņām (ekonomijas nolūkā to var darīt ar tālākajām plāksnēm), bet nepārtrauktu līmjavas joslu. Tāpat vates plāksnes fiksē ar fasādes izolācijas tapām (vismaz 5 tapas uz 1 m2 siltumizolācijas). Tapas ievieto nākamajā dienā pēc vates pielīmēšanas, lai līmjava paspētu sacietēt. Katrā plāksnes stūrī lieto pa vienai tapai un vēl vienu plāksnes vidū.
Virs vates ar armēšanai domāto līmjavu pielīmē stiklšķiedras sietu. Armēšanai domāto līmjavu uzklāj uz vates, tad tajā iespiež sietu un nolīdzina. Kad materiāls nožuvis, to gruntē ar dažādu minerālo pamatņu gruntēšanai paredzētu grunti un uzklāj dekoratīvo apmetumu.
Izmantojot identisku tehnoloģiju, sienu no ārpuses siltina ar 100 mm putupolistirola plāksnēm. Jāņem vērā, ka siltinājuma plāksnes ēkas stūros jāizvieto pamīšus. Tāpat vertikālās un horizontālās šuves nedrīkst sakrist.
Par to, vai nepieciešams biezāks siltinājums (150 mm un vairāk), vislabāk konsultēties ar pieredzējušu būvinženieri katrā gadījumā atsevišķi.
5. Vai vate neslīdēs uz leju
Būtiski ir pareizi izveidot siltinājuma apakšējo malu. Lokšņu vate ar laiku var noslīdēt, tāpēc tās apakšējā mala jābalsta uz perforēta metāla profila. Tikpat svarīgi nepieļaut mitruma iekļūšanu vates apakšējā daļā, tāpēc gar visu apakšējo malu pēc apdares dēļu montāžas jāpiestiprina lāsenis. Tas pa ārsienu notecējušo lietusūdeni novadīs tālāk no ēkas.
6. Kā siltina bēniņus
Mājās virs bēniņiem parasti ir tā sauktais aukstais jumts, kam nav veidots atsevišķs siltumizolācijas slānis, un telpa nav apdzīvojama, tāpēc šajā gadījumā siltina istabas griestus. Bēniņos izmantotajiem materiāliem jābūt ne tikai ar zemu siltumvadītspēju, bet arī mitrumizturīgiem un ugunsnoturīgiem vai pilnībā nedegošiem.
Bēniņu siltināšanai izmanto minerālvati, kas nopērkama gan plākšņu, gan ruļļu veidā. Siltinājuma biezums – vismaz 125 mm.
Izvēloties minerālvati, jāizdara viss iespējamais, lai materiāla šķiedras daļiņas nenonāktu iekštelpās, jo tās var izraisīt ādas un elpceļu kairinājumu. Minerālvates nav īpaši piemērotas, ja laiku pa laikam bēniņos vajadzēs pārvietoties.
Par optimālajām bēniņu siltināšanai uzskata arī keramzīta granulas, kuru diametrs ir no 4 līdz 10 mm. Keramzīts nerada putekļus un savas īpašības saglabā visu ekspluatācijas laiku. Siltināšanai var izmantot arī ekovati.
Protams, siltināšanai var lietot arī poliuretāna putas. Tās veido hermētisku vienlaidu segumu, taču ieklāšana bez speciālām iekārtām nav iespējama. Sastingušais slānis ir pietiekami blīvs, lai pa to varētu staigāt. Šajā gadījumā nav papildus jāieklāj materiāli ūdens un tvaika izolācijai.
7. Vai var atstāt veco siltinājumu
Siltinot bēniņus, vispirms vēlams izvākt veco, savu laiku nokalpojušo siltinājumu, kas visbiežāk ir smilts vai zāģskaidu maisījums. Ar laiku tas zaudē savas īpašības un tikai rada slodzi ēkas konstrukcijām, vidi, kur var attīstīties koksni bojājoši mikroorganismi. Nepieciešamības gadījumā jāveic nesošo konstrukciju remonts.
8. Vai bēniņu siltinājumam nepieciešama tvaika izolācija
Virs melnajiem griestiem jāieklāj tvaika izolācijas materiāls, kas neļaus mitrumam, kas paceļas augšup kopā ar silto gaisu, samērcēt siltumizolācijas materiālus.
Ieklājot minerālvati, loksnes precīzi jāpiegriež un jāievieto starp sijām tā, lai vate neizliektos, nebūtu saspiesta un nepaliktu spraugas. Turklāt materiālam blīvi jāpiegulst pie tvaika izolācijas slāņa. Ja plānotais siltumizolācijas materiāla biezums ir lielāks par siju augstumu, siju augstums jāpieaudzē līdz vēlamajam.
Siltumizolācijas materiālu pārklāj ar plēvi hidroizolācijai. Virs sijām piestiprina nelielas (30 x 40 mm) brusiņas un no dēļiem veido bēniņu grīdu. Brusiņas nodrošinās ventilējamu slāni, kas nodrošinās mitruma iztvaikošanu, ja zem bēniņu grīdas tas veidosies.
Ja tvaika izolāciju nelieto no abām pusēm, tieši siltumizolācijas materiālā sastopas aukstais un siltais gaiss. Temperatūra pazeminās zem rasas punkta, un sāk veidoties kondensāts. Siltumizolācijas materiāls kļūst mitrs un zaudē savas īpašības.
Bēniņu telpā jāierīko laba ventilācija, un, ja nav plānots ierīkot vienlaidu grīdu, virs tvaika izolācijas vislabāk ierīkot laipas staigāšanai.
KONSULTĒJIS SIA EGN VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS GUNTIS BOKALDERS
