Paslēpt tuvinieka atkarību… 8 jautājumi par līdzatkarību 0
Ja ģimenē, darba kolektīvā vai draugu lokā kāds dzer, iespējams, apkārtējo cilvēku vidū ir arī kāds līdzatkarīgais. Šādu dzīvošanas veidu nevar dēvēt par veselīgu.
Līdzatkarība var rasties, esot kopā ar kādu, kam ir atkarība. Tā ir reakcija uz cita cilvēka apsēstību ar alkoholu (arī narkotiku, azartspēļu vai citu atkarību, taču šoreiz runājam par alkoholisma iespaidu), kam esi ļāvis sevi ietekmēt, turklāt tev ir nepārvarama tieksme kontrolēt otra uzvedību. Šis cilvēks var būt ne tikai mīļākais un dzīvesbiedrs, bet arī pieaudzis bērns, brālis, māsa, vecvecāki, vecāki, klients vai labākais draugs.
Par līdzatkarības dažādiem aspektiem vaicājām narkoloģei, atkarību speciālistei Ilzei Maksimai. Rakstā izmantota arī Melodijas Bītijas grāmata Pārtraukt līdzatkarību. Šo grāmatu vērts izlasīt ikvienam, kam ir pārdomas par līdzatkarības tematu.
1. Vai līdzatkarīga var būt tikai sieviete, kuras vīrs pārmērīgi dzer? Kā ir, ja alkoholiķe ir sieviete?
Sievietei ir raksturīgāk nonākt līdzatkarībā, ja dzer vīrs vai dēls. Ja salīdzina desmit ģimenes, kur dzer vīrs, tad tikai viena sieva aiziet prom no dzeroša vīra, bet deviņas paliek ciest. Ja otrādi, tad deviņi vīrieši aiziet un tikai viens paliek, gaidot sievas alkoholiķes atveseļošanās brīnumu.
2. Ko īsti nozīmē līdzatkarība?
Pagājušā gadsimta 70. gados, veicot pētījumus alkoholiķu ģimenēs, ASV psihologi nonāca pie secinājuma, ka arī pārējo tās locekļu dzīves uztvere pamazām kļūst neveselīga, jo top atkarīga no alkohola lietotāja uzvedības. Piederīgie cenšas no apkārtējiem slēpt dzeršanas faktu, kontrolē dzērāja gaitas, cenšas atturēt, mēģina mazināt sekas – atved mājās, paēdina, apgulda, izmazgā apģērbu… Pamazām uzņemas arvien vairāk atbildības par otru, savas vēlmes un vajadzības atstājot novārtā.
Līdzatkarīgs cilvēks ļauj citas personas uzvedībai ietekmēt sevi, emocionāli un psiholoģiski kļūst pārņemts ar otru cilvēku. Šī sasaiste kļūst tik cieša, ka attiecībās pazaudē savu identitāti, pats sevi. Tas līdzatkarīgajam rada psiholoģiskas, emocionālas problēmas un pat fiziskus veselības traucējumus.
Līdzatkarība nav slimība, bet tā var padarīt slimu. Māc bailes un raizes, dusmas, vainas izjūta, kauns, uztraukums, sāpes, notiek kontrolēšana, pārmērīga gādība, ir nomāktība, izmisums un niknums, viss sajaucas baisā kokteilī.
Turklāt līdzatkarība saasinās gluži tāpat kā slimība.
3. Bet sieviete taču no sirds grib palīdzēt mīļotajam cilvēkam, kurš netiek galā ar alkohola ligu. Vai tad līdzcietība ir slikta?
Līdzatkarību nedrīkst jaukt ar līdzcietību un atbalstu. Var palīdzēt, pasniegt otram roku un dot iespēju piecelties, taču, ja parauj līdzi dubļos pašu palīdzētāju, zaudētāji ir abi.
Vajadzētu pārdomāt, vai palīdzēšana jau nepārņem visu tavu dzīvi. Palīdzēt savai otrai pusītei ir labi. Vai ņem vērā to, kas vajadzīgs pašai? Žēlo, skrien, glāb, atbalsti, rāj, kontrolē un pilnībā aizmirsti sevi. Bet otrs nemaz nevēlas likt malā glāzi, pārtraukt plostu! Kādēļ sevi jāupurē? Ja esam partneri, spēlējam kopīgu spēli, noteikumiem vajadzētu būt vienādiem abās laukuma pusēs. Taču atkarīgais cilvēks no savas atbildības robežas ir atkāpies. Piemēram, vīrs atnāk noguris no darba un atslodzei grib iedzert. Alkohols viņam nosacīti palīdz, bet ģimenei tajā laikā viņš ir zudis. Laiks, ko varētu pavadīt kopā, tiek veltīts pudelei. Tātad viņš savā atbildības zonā ir atkāpies no harmoniskās robežas. Tas nozīmē, ka viss jāpaveic sievai, kura arī ieradusies mājās pēc smagas darba dienas vai visu dienu kopusi mājsaimniecību.
4. Kas var liecināt par līdzatkarību? Kādas iezīmes nedrīkstētu palaist garām?
Tuvinieka atkarības noliegšana un slēpšana, vainas izjūta. Lai gan iekšēji to nevēlos, tomēr piekāpjos, lai glābtu situāciju, savu tuvo cilvēku. Ja ir tieksme uzupurēties un palīdzēt arī tad, ja to nelūdz. Zems pašvērtējums, pārmērīgas prasības pret sevi, savu emociju apspiešana.
Ja dara vairāk, nekā vajadzīgs, sāk sevi pazaudēt, emocionāli un fiziski izsīkst, padodas liktenim. Pamazām zaudē sociālās iemaņas, sākas problēmas darbā, jo veidojas izdegšana. Var būt bezcerība un depresīvs noskaņojums līdz pat domām par pašnāvību.
Ar laiku pievienojas fiziskās veselības traucējumi – nepilnvērtīgs miegs, paaugstināts asinsspiediens, galvassāpes, neirozes, panikas lēkmes. Diemžēl atrod arī līdzatkarības sakarību ar onkoloģiskām saslimšanām.
