8 iemesli, kāpēc cilvēki sarunā uz jautājumu atbild ar pretjautājumu 0
Ieradums atbildēt uz jautājumu ar pretjautājumu piemīt daudziem cilvēkiem. Tas var šķist mēģinājums izvairīties no atbildēšanas, taču bieži vien aiz šādas uzvedības slēpjas vēl dažādi citi psiholoģiski motīvi. Apskatīsim galvenos iemeslus.
1. Lai iegūtu papildu informāciju
Daudzi cilvēki izmanto pretjautājumus, lai labāk izprastu sarunas kontekstu. Tas ļauj ne tikai noskaidrot jautājuma būtību, bet arī iegūt priekšstatu par to, kādu motīvu vadīts sarunu biedrs to vaicā.
Piemēram:
– Ko tu darīsi vakarā?
– Kāpēc tu jautā?
Cilvēks vēlas izvairīties no pārpratumiem un sniegt situācijai atbilstošāko atbildi. Tas ir īpaši svarīgi lietišķās diskusijās.
Vēl piemēri: “Kā jūs to domājāt?”, “Vai jūs, lūdzu, varētu precizēt…”, “Par kādu situāciju mēs īsti runājam?”
2. Izvairās no neērtām tēmām
Ja jautājums rada diskomfortu vai aizskar pārāk personisku informāciju, cilvēks var izmantot pretjautājumu kā sevis aizstāvēšanas veidu.
Piemērs:
– Cik tu nopelni?
– Kāpēc tev tas jāzina?
Tas ir veids, kā izvairīties no atbildes bez tieša atteikuma un var būt saistīts ar nevēlēšanos izpaust informāciju vai apspriest savas dzīves aspektus, kurus uzskata par pārāk personiskiem.
3. Neuzticas sarunu biedram
Neuzticēšanās ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki izvairās no tiešām atbildēm. Persona var baidīties, ka sniegtā informācija tiks izmantota pret viņu vai ka jautājums tiek uzdots manipulatīvos nolūkos.
Īpaši tas attiecas uz darba attiecībām vai situācijām, kurās klātesoša ir konkurence. Šādos gadījumos pretjautājumi palīdz pārliecināties par sarunu biedra nodomu patiesumu un aizstāvēt savas intereses.
4. Aizsardzības taktika
Atbildēšana uz jautājumu ar jautājumu bieži tiek izmantota kā psiholoģiskās aizsardzības mehānisms. Cilvēks cenšas līdz minimumam samazināt risku, ka atbildot godīgi, viņu kritizēs un pie kaut kā vainos.
Metode ļauj izvairīties no nepatīkamās tēmas, vienlaikus saglabājot sajūtu, ka tu kontrolē situāciju. Tāda aizsardzības taktika bieži novērota cilvēkiem, kuriem nepatīk konflikti un viņi grib palikt neitrāli.
5. Manipulēt vai kontrolēt sarunu
Manipulācija ar pretjautājumiem ir efektīvs veids, kā virzīt sarunu izdevīgā virzienā. Atbildes vietā uzdodot jautājumu, cilvēks var piespiest sarunu biedru apšaubīt savu nostāju vai pārskatīt savus pieņēmumus. Manipulācija var būt smalka un nepamanīta, taču mērķis viens – ietekmēt otra cilvēka uzvedību. Tādā veidā var pārņemt kontroli pār dialogu, vienlaikus slēpjot savas patiesās domas vai nodomus.
6. Sokrāta metode
Jautājumi var kalpot kā līdzeklis kritiskās domāšanas stimulēšanai. Sokrats izmantoja šo pieeju, lai palīdzētu sarunu biedram pašam izdarīt secinājumus. Tā vietā, lai uzreiz sniegtu gatavu atbildi, tiek mudināts pašam rast atbildi, uzdodot uzvedinošos jautājumus.
Piemēram:
— Kāpēc cilvēki baidās no pārmaiņām?
— Kāpēc tu domā, ka pārmaiņas ir kaut kas slikts?
Šis sarunas stils veicina kritiskās domāšanas attīstību un palīdz labāk izprast apspriežamās tēmas pamatcēloņus un fonu. Bieži vien šī metode tiek izmantota mācībās, debatēs un pat personīgās sarunās, lai palielinātu izpratni par tematu.
7. Novērš uzmanību
Ja cilvēks jūtas apdraudēts, viņš var izmantot pretjautājumus, lai novirzītu uzmanību no sevis uz sarunu biedru vai pārliktu atbildību par sarunas turpināšanu. Tas palīdz izvairīties no neērtām situācijām, kas būtu saistītas ar tiešām atbildēm. Sākotnējā tēma paliek neizrunāta.
8. Nav gatavs atbildēt
Bieži vien pretjautājums ir tikai veids, kā iegūt laiku. Ja cilvēks nav pārliecināts par savu atbildi vai nepieciešams laiks pārdomām, viņš izmantos šo paņēmienu, lai izvairītos no neveiklas pauzes. Šāda uzvedība raksturīga tiem, kuri rūpīgi apsver teikto, lai nekļūdītos.
Atbildēšana uz jautājumu ar jautājumu ir vienlaikus gan aizsardzības mehānisms, gan patiesības meklēšanas, gan manipulācijas metode. Viss atkarīgs no komunikācijas mērķiem un konteksta. Lai saprastu sarunu biedra patiesos motīvus, jāpievērš uzmanība viņa intonācijai, neverbālajiem signāliem un iepriekšējai saskarsmes pieredzei. Tomēr jāņem vērā, ka, ja cilvēks neatbild uz uzdoto jautājumu, bet uzdod pretjautājumu, viņš tādējādi pārņem iniciatīvu sarunā. Galu galā tas, kurš uzdod vairāk jautājumu, virza sarunu sev vajadzīgajā virzienā un zināmā mērā dominē pār sarunu biedru.
Reizēm gan izskaidrojumi ir vienkāršāki, piemēram, tas var liecināt vienīgi par sliktu audzināšanu un netaktiskumu. Tikpat labi netaktisks var būt bijis uzdotais jautājums, tāpēc samulsinātais sarunu biedrs izvairās no atbildes, uzdodot pretjautājumu. Ja cilvēkam ir slikts garastāvoklis vai vienkārši nevēlas iedziļināties situācijā un palīdzēt ar padomu, viņš var atbildēt ar pretjautājumu.
Jāpiebilst, ka atsevišķos gadījumos šāda sarunas forma var noderēt, piemēram, svarīgu diskusiju laikā, īpaši, ja jūti, ka tev mēģina uzspiest savu viedokli. Taču, lai kā arī būtu, vienmēr ir svarīgi atcerēties par sarunu ētiku un komunikācijas kultūru.
