IZM atklāj, kas izglītības un zinātnes jomā jāpadara jau šogad 2
“Par daudz dokumentu rakstīšanas, par maz reālu darbu,” tā Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) šā gada rīcības plāna projektu. Šis rīcības plāns būs jāapstiprina valdībai, kas arī stingri sekošot tā izpildei.
Vakar IZM iecerētie darbi, klātesot ministrijas vadībai, tika apspriesti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Kā pamanījusi komisijas jaunā priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība), tieši IZM ir viens no visgarākajiem rīcības plāniem. Tajā paredzēti 77 darbi. Taču I. Mikiško saskaitījusi, ka IZM līdz šā gada beigām iecerējusi sagatavot astoņus informatīvos ziņojumus, 13 grozījumus Ministru kabineta noteikumos, septiņus likumprojektus un divus pētījumus. “Ja neskaita šādu papīru gatavošanu, rīcības plānā paliek maz darbu,” secinājusi I. Mikiško. “Taču pedagogi gaida reformas, nevis dokumentu pārkārtošanu.”
Vai pelnīta lielāka alga?
Pedagogi gaida reformas skolu finansēšanas un skolotāju atalgojuma sistēmā. Pie šādas reformas izstrādes jaunā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (“Vienotība”) jau ķērusies. Tā esot viena no viņas prioritātēm. Taču kāds varētu būt jaunais skolu finansēšanas modelis un kāda būs turpmāk skolotāju atalgojuma sistēma, ministre vēl neiezīmēja, kaut saskaņā ar rīcības plānu skolotāju darba samaksas aprēķināšanas modelim jābūt gatavam jau līdz 1. jūlijam. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis gan teica: tā kā 37 procenti vidusskolēnu spiesti algot privātskolotājus un augstskolās pirmie semestri tiek tērēti, lai jaunieši apgūtu prasmes, kas bija jāiegūst vidusskolā, viņš būtu pret algu paaugstināšanu pedagogiem, ja vienlaikus netiek celta izglītības kvalitāte.
Viens no svarīgākajiem jaunumiem vispārējā izglītībā jau paredzēts arī valdības deklarācijā: sākt pāreju uz obligātu vidējo izglītību. Tāpat kā iepriekšējie ministri, arī I. Druviete sola izstrādāt jaunu uz kompetencēm balstītu pamatizglītības standartu. Tā koncepcija tapšot jau līdz 1. jūnijam un vasarā to apspriedīšot ar sabiedrību. No 2015. gada 1. septembra plānots kā obligātas noteikt trīs sporta stundas nedēļā. Iecerēts izstrādāt izvēles kursa programmu pamatskolām “Valsts aizsardzības mācība”. Ministrijā uzskata, ka šāds mācību priekšmets stiprinātu jauniešu piederību valstij. Saeimas deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) gan atgādināja, ka Saeimā tapuši noteikumi par valstiskās audzināšanas ieviešanu skolās, kura plānā nez kāpēc nav pieminēta. I. Druviete solīja veikt attiecīgus labojumus.
Līdz 31. martam IZM apņēmusies izstrādāt ziņojumu par pasākumiem matemātikas, dabaszinātņu un inženiertehniskās izglītības uzlabošanai. Tapšot informatīvais ziņojums par to, kā atbalstīt mazās skolas, kā arī ziņojums par atbalstu speciālajām skolām.
IZM rīcības plānā paredzēti arī pasākumi latviešu valodas stiprināšanai. Viens no tiem jau apspriests un pat izraisījis protestus: palielināt latviešu valodas lomu mazākumtautību izglītībā, līdz taps Valsts valodas politikas pamatnostādnes. Skolās iecerēts rīkot, piemēram, Dzimtās valodas dienu. Iecerēts arī īpašos kursos skolot pedagogus, kuri strādā ar bērniem no nelatviešu ģimenēm vai bērniem, kuri kādu laiku izglītojušies ārpus Latvijas.
Darīs nepadarīto
Daļa ar augstāko izglītību saistīto solījumu pārņemti jau no iepriekšējās valdības. Piemēram, izstrādāt jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli. Taču I. Druviete atšķirībā no iepriekšējiem ministriem plāno pakāpeniski no 2016. gada pāriet uz pilnībā valsts apmaksātām studijām. Tāpat solīts aprēķināt, cik tad patiesībā izmaksā studiju vieta un izstrādāt absolventu nodarbinātības datu ievākšanas metodoloģiju. Pēc pērnā gada darba plāna šos abus darbus gan vajadzēja paveikt jau 2013. gadā.
Ministre neuzskata, ka būtu nepieciešams mehāniski samazināt augstskolu skaitu, tomēr IZM sola organizēt un atbalstīt augstākās izglītības institūciju konsolidāciju, konsorciju veidošanu un savstarpēju integrāciju. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji sarunās par struktūrfondu finansējuma piešķiršanu nākamajā plānošanas periodā izglītībai un zinātnei gan norādījuši, ka būtu vajadzīga augstskolu konsolidācija, bet I. Druviete uzstāja, ka izglītības kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai var studēt piecās vai 15 augstskolās. Taču koledžas gan būtu jāintegrē augstskolu sastāvā un augstskolu filiāļu darbība arī varētu tikt ierobežota.
Tāpat zināms EK spiediens jau jūtams par finansējuma palielināšanu zinātnei. Līdz maijam IZM sola iesniegt informatīvo ziņojumu par to, kā šis finansējums būtu palielināms. Taču EK arī prasa, lai tiktu izvērtēta atdeve no iepriekšējiem ieguldījumiem zinātnē, un IZM gatavosies Valsts pētījumu programmas, kas noslēgusies šogad, pētījumu izvērtēšanai. I. Druviete teica, ka no Eiropas struktūrfondiem tuvāko gadu laikā Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē varētu ieguldīt vienu miljardu eiro. Lai to saņemtu, nāksies uzklausīt Eiropas rekomendācijas.
Uzziņa
Ko vēl šogad sola darīt IZM
Turpināt izglītības iestāžu informatizāciju, palielinot Informācijas tehnoloģiju iekārtu skaitu pamatskolās un bērnudārzos
Veikt pētījumu par izglītojamo, kuri atgriezušies no mācībām citā valstī, iekļaušanos Latvijas izglītības iestādēs
Noteikt veselības izglītību kā obligātu profesionālās vidējās izglītības iestādēs
Stiprināt valsts ģimnāzijas, pilnveidot ģimnāzijas statusa piešķiršanas kārtību
Ieviest stipendijas un grantus pētījumiem zinātniekiem, kuri tikko pabeiguši doktorantūru
Apstiprināt Valsts pētījumu programmu no 2014. līdz 2017. gadam
Nodrošināt kvalitatīvu valsts valodas prasmes pārbaudi pieaugušajiem, lai latviešu valodas apguvēji iegūtu drošu vērtējumu par savu valodas prasmi.
