“Pērs Gints” Nacionālajā teātrī: Fotoieskats 0
Ceturtdien, 27.oktobrī Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvos Viestura Kairiša iestudētā Henrika Ibsena luga “Pērs Gints”, LA.lv uzzināja teātrī, kurš laipni atvēlēja ielūkoties uzvedumā vēl pirms pirmizrādes.
1867. gadā sacerētā dramatiskā poēma par sapņotāju un klaidoni Pēru Gintu ir ne tikai viens no pasaules slavenākiem literāriem darbiem, bet Ibsena disputs pašam ar sevi pēc dramaturģiskās poēmas “Brands” uzrakstīšanas. Tieši tāpēc “Pēru Gintu” viņš raksta, nedomādams par iespējām to iestudēt uz teātra skatuves ne garuma, ne darbības vietu maiņas, ne tēlu sistēmas ziņā.
“Kāpēc šodien jāiestudē “Pērs Gints”? Nezinu. Zinu tikai, ka ir jāiestudē. Esmu izsalcis pēc lielām tēmām mākslā. Lielām formām. Lielas valodas. Viss palicis tik šaurs un mazs, ka grūti elpot. Domas un tēli tik viendimensionāli. “Pēru Gintu” gribu taisīt, jo gribu elpot pilnvērtīgi, romantiski, sapņaini, starp dzīvību un nāvi, starp cilvēku un Dievu. Gribas iestudēt citā dimensijā, kur saruna notiek pārdabiskā valodā. Zinu, ka nav iespējams, bet gribas,” – izrādes programmiņas ievadā atzīst režisors Viesturs Kairišs.
Šodien cilvēku dzen uz priekšu daudz izaicinājumu, kas liek meklēt ko jaunu, nekad nebijušu un liek aizmirst kaut ko nelielu un necilu. Pašu galveno. Mājas. Cilvēkus, kuri tevi mīl un tev uzticas. Mīts par mūžīgo atgriešanos nav fikcija, bet emocionāla realitāte. Kādās mājās mēs atgriežamies? Vai mēs tās vēl atpazīstam? Un vai tās vēl atpazīst mūs? Varbūt kaut kur vēl skan vientuļa Solveigas balss, kas liek asinīm mūsu dzīslās kaut uz brīdi sastingt.
“Pērs Gints” parasti tiek minēts kopā ar norvēģu komponista Edvarda Grīga mūziku, kas tapusi lugas pirmiestudējumam Oslo 1876. gadā, kas notiek pēc tam, kad Ibsens mainījis savas domas par to, ka poēma nav iestudējama. Vēlāk mūzika izrādei reducēta divās simfoniskās svītās, un katra no šo svītu daļām ir izcila un plaši pazīstama muzikāla pērle, kas skanēs arī izrādē.
Lomās Uldis Anže, Daiga Kažociņa, Agnese Cīrule, Madara Botmane, Egils Melbārdis, Ināra Slucka, Raimonds Celms, Juris Lisners, Lolita Cauka, Līga Liepiņa, Rasma Garne, Baiba Indriksone, Uldis Dumpis, Ģirts Jakovļevs, Uldis Norenbergs, Jānis Skanis, Ainārs Ančevskis, Kristians Kareļins, Anna Klēvere, Liene Sebre, kā arī Uldis Sniķeris, Lauma Vainavska, Ance Kukule, Terēze Zabarovska, Adelīna Balode, Emija Lūse, Elīza Podmošina, Sāra Barinbaum.
