750 000 eiro – tehnoloģiju popularizēšanai 0
Ieguldot 750 000 eiro no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, visu nākamo mācību gadu popularizēs tehnoloģiju apguvi, kā arī gādās par pedagogu digitālo sagatavotību.
Tas tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrija un tehnoloģiju nozarē strādājošie uzņēmumi vienojušies, ka nākamais mācību gads būs Tehnoloģiju gads, līdzīgi kā iepriekšējais mācību gads bija pasludināts par Fizikas gadu un tā ietvaros arī notika dažādi ar šo zinātņu nozari saistīti pasākumi.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, atklājot Tehnoloģiju gadu, norādīja, ka sevišķi svarīgi ir celt skolotāju digitālo kompetenci, lai visu mācību priekšmetu skolotāji savā darbā spētu pilnvērtīgi izmantot tehnoloģijas. Līdz ar to kopumā apmācības būtu vajadzīgas aptuveni 21 000 vispārizglītojošo skolu skolotājiem. Ministre arī sacīja: būtu vajadzīgs pastāvīgs, regulārs atbalsts skolotājiem darbā ar tehnoloģijām.
Cik tieši liels finansējums no minētajiem 750 000 eiro tiks novirzīts skolotāju apmācībām un cik daudz skolotāju par pieejamo finansējumu izdosies apmācīt, gan netika skaidri pateikts. I. Šuplinska vien precizēja, ka šādas apmācības būtu jāorganizē par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Turklāt IZM strādāšot pie tā, lai to skolotāju, kuri jau pilnvērtīgi izmanto tehnoloģijas, labā prakse tiktu izmantota tiešsaistes kursos, kuros varētu izglītoties citi skolotāji.
Tomēr daļēji finansējums, kas atvēlēts Tehnoloģiju gadam, tiks novirzīts skolotāju izglītošanai, tāpat tas paredzēts interešu izglītības finansēšanai un dažādiem citiem pasākumiem, piemēram, gan Latvijas, gan Baltijas informātikas olimpiādei.
Mārtiņš Opmanis, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks, Latvijas skolēnu Informātikas olimpiādes komandas vadītājs, pauda cerību, ka
Viņaprāt, jo lielāka konkurence būs Latvijā notiekošajās mācību olimpiādēs, jo izcilāki būs tie skolēni, kas mūsu valsti pārstāvēs starptautiskajās olimpiādēs. Jāsaka gan, ka arī līdz šim Latvijas pārstāvji bijuši veiksmīgi starptautiskajās informātikas olimpiādēs, piemēram, no šā gada olimpiādes pārvestas divas bronzas godalgas.
Nākamgad Baltijas informātikas olimpiāde, kurā piedalīsies vismaz desmit valstu pārstāvji, noritēs Latvijā. Par norises vietu izvēlēta Ventspils Augstskola. Uz vēl augstāka līmeņa informātikas olimpiādes organizēšanu Latvija šobrīd nevar pretendēt, atzina M. Opmanis. Piemēram, šā gada Starptautiskajā informātikas olimpiādē piedalījās pārstāvji no 87 valstīm. Tāda līmeņa pasākumam vajadzētu pārlieku lielus finanšu, kā arī tehnoloģiju un cilvēkresursus.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa pauda, ka Tehnoloģiju gads nepieciešams, jo tehnoloģijas maina skolas ikdienu un skolēniem mūsdienu mainīgajā pasaulē nepieciešamas digitālās prasmes.
I. Šuplinska piebilda: svarīgi, lai skolās būtu labs nodrošinājums ar tehnoloģijām, taču sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem noskaidrojies, ka skolām ne vienmēr ir gana kvalitatīvs pieslēgums tīmeklim. Tāpēc būtu nepieciešamas sarunas ar Satiksmes ministriju par iespējām uzlabot tīmekļa pieslēgumu.
Tehnoloģiju gada ietvaros septembrī notiks arī Jelgavas Robotikas čempionāts, oktobrī – Eiropas Savienības programmēšanas nedēļa, tehnoloģiju un programmēšanas skolotāju apmācības. Visa gada garumā notiks arī loģiskās un algoritmiskās domāšanas konkurss skolēniem “BEBR(A)S”, no 25. līdz 29. martam gaidāma digitālā nedēļa, kuras mērķis ir mazināt digitālo plaisu starp dažādām sabiedrības grupām. Tehnoloģiju gada notikumu kalendāram var sekot vietnē nakotneirtepat.lv.
Jāpiebilst, ka, kaut arī pērn pasludinātais Fizikas gads ir noslēdzies, no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem piešķirts pusmiljons eiro fizikas popularizēšanai arī turpmāk.