75% pasaules iedzīvotāju trūkst D vitamīna. Kad un kādi vitamīni mums jālieto? 0
Tiem, kuri bieži slimo, mēdz ieteikt imunitātes stiprināšanai lietot vitamīnus, bet – vai tas ir pamatoti? Vai iespējams pārliecināties, ka vitamīnu patiešām trūkst?
Lai stiprinātu imunitāti, nepieciešamas regulāras fiziskās aktivitātes, pilnvērtīgs uzturs, pietiekams šķidruma daudzums un labs miegs.
Vitamīnu var pietrūkt, ja ēdienkarte nav daudzveidīga, ir garīga vai fiziska pārslodze, kāda hroniska slimība, kā arī vitamīnu uzsūkšanās traucējumi. Taču medicīnas sabiedrības ARS terapeite Lāsma Četverga uzsver – ar vitamīnu papildu lietošanu vien veselības uzturēšanai būs par maz.
Nelietot nepamatoti
Lūpu kaktiņu plaisāšana, matu izkrišana un tā sauktais vistas aklums, kad ir slikta redze tumsā, var liecināt par A vitamīna trūkumu organismā, taču diemžēl ne vienmēr par vitamīnu deficītu nepārprotami vēsta noteiktas pazīmes.
Vajadzības gadījumā vitamīnus vajadzētu lietot mērķtiecīgi atkarībā no uzņemtā uztura nepilnībām vai ja to deficīts atklāts analīzēs. No nepamatotas lietošanas nekāda labuma nebūs, tikai – lieki izdevumi. Pētījumi liecina, ka polivitamīnu lietotāji nav veselāki par pārējiem un nedzīvo ilgāk.
Visbiežāk papildus tiek uzņemts C vitamīns, kura nozīme nereti tiek pārvērtēta.
Senos laikos C vitamīna deficīts izraisīja cingu jeb skorbutu jūrasbraucējiem, taču mūsdienās, kad augu gadu pieejami dārzeņi un augļi, šī kaite nav aktuāla. Tiesa, pētījumi liecina, ka C vitamīns lielā devā (līdz pat 2 gramiem dienā) saaukstēšanās sākumā saīsina slimošanas laiku, taču aplams ir priekšstats, ka tas pasargās no saaukstēšanās slimībām un gripas.
Diemžēl šā, tāpat kā daudzu citu vitamīnu trūkumu nav iespējams noteikt analīzēs.
D vitamīna deficīts
75% pasaules iedzīvotāju trūkst D vitamīna, ko galvenokārt iegūst nevis no uztura, bet uzturoties saulē. Ne vienmēr, sadzīvojot pat ar ilgstošu D vitamīna deficītu, cilvēks to izjūt, taču to var noteikt asinsanalīzēs.
Nereti par D vitamīna trūkumu liecina vāja imunitāte un nespēks, taču, sākot to uzņemt atbilstīgā devā, pašsajūta mēdz uzlaboties jau mēneša laikā, stāsta Lāsma Četverga. Protams, ne vienmēr noguruma iemesls ir D vitamīna deficīts.
Ja atklāta šā vitamīna nepietiekamība, ar tā profilaktisko devu būs par maz. Tad jāuzņem 10 000 SV (starptautisko vienību) dienā vai 50 000 SV nedēļā, kamēr asinīs sasniegta vitamīna koncentrācija ir 30 ng/ml vai optimāli 50 ng/ml.
Priekšroka dodama D3 vitamīnam, īpaši veciem cilvēkiem, jo D2 vitamīns ne vienmēr uzsūcas. Šis vitamīns ir taukos šķīstošs, tāpēc vislabāk to uzņemt kopā ar ēdienu.
Nereti uzturošā devā D vitamīns jālieto arī vasarā, īpaši tiem, kuri maz iziet svaigā gaisā.
Sievietēm, kurām ārsts ieteicis lietot kalciju kaulu stiprināšanai, jāatceras: ja asinīs būs zems D vitamīna līmenis, šī viela neuzsūksies.
B12 vitamīns un folijskābe
Galvenais B12 vitamīna uzdevums ir gādāt par normālu asinsrades procesu. Turklāt tas ir svarīgs nervu šķiedru apvalku sintēzei. Šā vitamīna trūkumu var noteikt asinsanalīzēs.
To papildus visbiežāk iesaka uzņemt veģetāriešiem un vegāniem, jo B12 galvenokārt iegūstams no dzīvnieku valsts produktiem: gaļas, olām un piena produktiem, kurus viņi nelieto.
Par B12 vitamīna deficīta izraisītu mazasinību var liecināt izteikts nespēks. Ja asinsanalīzes apstiprina tā deficītu, vitamīnu injicē vai lieto tabletēs, jo no uztura tas organismā neuzsūcas.
Arī folijskābe pieder pie B grupas vitamīniem, ko var uzņemt, ēdot svaigus, termiski neapstrādātus dārzeņus. Folijskābe parasti papildus jāuzņem grūtniecēm bērna nervu sistēmas un sirds muskuļu šķiedru attīstībai, kā arī slimniekiem, kuri lieto imūndepresantus reimatoloģisku, onkoloģisku vai hematoloģisku slimību ārstēšanai.
Arī folijskābes trūkumu var noteikt asinsanalīzēs.
