Atis Klimovičs: 75. kara diena Ukrainā un Krievijas “apsēstība” 0
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
9. maijs Kijivai neatnesa un arī nevarēja atnest kaut ko jaunu. Ukrainas mediji piefiksēja, ka lielais karš turpinājies veselas 75 dienas, Krievijas diktators aizvadījis armijas parādi Maskavā un, pretēji prognozēm, nepasludināja vispārēju mobilizāciju un arī nepieteica karu valstij, kas, pēc viņa agrāk teiktā, nemaz īsti nepastāvot.
Tikvien apstiprinājās, ka visā Ukrainas teritorijā jāuzmanās no pēkšņām apšaudēm – nervi šoreiz Odesā tika pakutināti Eiropadomes prezidentam Šarlam Mišelam, kura vizītes laikā uz pilsētu tika izšautas krievu raķetes. Gaisa trauksmes Ukrainā šajā dienā, kad lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju ļaujas uzbudinājumam, kas nodēvēts par “pobedobesije” vai “apsēstību ar uzvaru”, skanēja kā parasti.
Vēlreiz liekot Ukrainas iedzīvotājiem, tas gan vairāk attiecas uz pilsētniekiem, padomāt par uzmanīšanos. To gan realitātē grūti ievērot, jo ne visur ir pieejamas bumbu patvertnes vai pagrabi. Vienkārši Krievijas agresoru izšauta raķete var nokrist jebkur un ciest var ikkatrs nejauši liktenīgajā vietā nokļuvis cilvēks. Savukārt kaujas zonu tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās apšaudes ir daudz biežākas, tur jāuzmanās no daudz plašāka spektra – mīnmetējiem, tankiem, artilērijas un citiem ieročiem.
Līdz “apsēstības” dienai arī frontē nav noticis nekas tāds, ko būtu jāuzskata par pārsteigumu. Kā iespējams noprast, ik nakti pretinieka virzienā ceļo ieroču un tehnikas papildinājumi. Pagaidām ukraiņu pretiniekam pieejamā uguns jauda ir lielāka, taču ar to tam ir bijis par maz, lai gūtu redzamus panākumus. Krievu spēku galvenais uzbrukums pašlaik vērsts divos virzienos Donbasā, taču lielu panākumu tiem nav. Tikmēr savas prasmes un motivāciju gūt sekmes kaujās rāda ukraiņu vienības, kas citur atbrīvojušas vairākas apdzīvotas vietas. Ukraiņu prasmi karot atzīmējuši daudzu valstu speciālisti, no kuriem dažs šīs valsts armiju uzskata pat par karotspējīgāko pasaulē. Tā varētu būt, jo pat amerikāņiem nav pieredzes karā ar tādu pretinieku kā Krievija.
Tikai pilnīgi Ukrainas apstākļus nepārzinošas personas būtu varējušas naivi domāt, ka šīs valsts iedzīvotāji padosies. Vismaz žurnālistiem, kas regulāri vairāku gadu garumā devušies uz šo valsti, šādu šaubu nebija.
Kā lai tagad izskaidro, kādēļ šādas informācijas nebija krievu izlūkdienestiem, ka viņi ķērās pie tā saucamās speciālās operācijas. Acīmredzot viens no iemesliem ir pārākuma sajūta, jo krieviem taču neviens nevarot stāties pretī. Drīzumā “otrā spēcīgākā” pasaules armija var saskarties ar vēl lielākām problēmām, nekā līdz šim pieredzējusi.
Modernu ieroču piegādes ukraiņiem – tanki, pretgaisa ieroči, artilērija un raķetes – var nopietni mainīt kara gaitu. Turklāt izšķiroša nozīme ir ukraiņu kaujas garam un tas ir augstā līmenī – par to var pārliecināties ikkatrā sarunā ar šiem karavīriem. Kā tādā gadījumā varētu iesākties miera sarunas un uz kādiem noteikumiem – ir lielais jautājums, uz kuru pagaidām vēl nav atbildes.
