Spekulācijas ar apdrošināšanu 2
“Medijos klīst dažādas baumas par to, cik īsti ir nolaupīts, bet tas cipars ir izdomāts, jo neviens jau nav pārskaitījis. Runājot ar apzagto seifu īpašniekiem, to skaitli tā aptuveni piemeta, policija arī aptaujāja. Cik pats esmu sapratis, 200 miljonu nebija, taču nevaru apgalvot. Tikpat labi var būt trīsreiz vairāk, taču tikai pāris dārgakmeņu var veidot tik lielas summas, bet tie jau visi būtu zināmi un dzirdēti. Dārgajiem akmeņiem vairāku desmitu miljonu vērtībā katram ir piešķirts vārds, tos nevar tā nozaudēt, ka neviens nepamana. Ir spekulācijas, ka varbūt kāds ir noorganizējis, lai izzog viņa seifu. Ja viņš seifu ir apdrošinājis par 50 miljoniem, tad dabūs apdrošināšanas naudu atpakaļ, bet seifs būs iztukšots jau pirms tam. Kāds tirgotājs man teica, ka seifā bijuši pulksteņi un dārglietas par kādiem 100 000 mārciņu. Nākamajā dienā jau teica, ka viņam bijis par 250 000. Trešajā jau par 400 000. Pieņemu, ka domāja par apdrošināšanu, jo, ja nu ir aplaupīts, kāpēc tad knapināties! Citiem piegādātājiem, par kuriem zināju, ka tiem bija seifa depozīti, prasīju, vai tev ir zvanīts, vai tavs seifs ir aplaupīts. Man teica, ka ir zvanīts un seifs ir aplaupīts, bet ir apdrošināts. Taču lielākā daļa neapdrošina seifus, jo tie ir tik droši, tad kāpēc vēl maksāt papildu apdrošināšanu. Ir turīgi cilvēki, kuri, dodoties ceļojumos, bieži vien iedod savas dārglietas paglabāt tiem, no kuriem viņi tās pirkuši. Šīs dārglietas ir apdrošinātas pirms tam, un pats seifs jau arī ir drošs. Papildu apdrošināšanu daudzi negrib, it sevišķi summās līdz miljonam, kas dimantu un dārglietu piegādātājiem nav liela summa. Londonā cilvēku atrod diezgan ātri, kameras ir uz katra stūra, tevi turpina filmēt un izsekot gan uz ielas, gan metro vagonā līdz pašām mājām. Hatongārdenā nevar aplaupīt un aizskriet, policija ātri vien noķers.”
Veidos seifu aplaupīšanas muzeju
“Uzlauztais seifs, kas tiek dēvēts par 88–90 tā adreses dēļ, jau vienreiz tika aplaupīts 2002. gadā. Toreiz tur bija viss kas, jo seifus var izmantot jebkurš. Gan ieroči, gan dažādas tā sauktās melnās grāmatas – kas kam parādā, informācija par nodokļiem. Zīmīgi, ka toreiz pēc mēneša tika apcietināti arī ar ielaušanos nesaistīti cilvēki dažādu iemeslu dēļ. Tagad pēc seifa uzlaušanas arī pāris veikalu uzreiz tika aizvērti un īpašnieki aizbrauca, tikko izdzirdēja par laupīšanu. Šobrīd bankrotējušā depozītu seifa ēka it kā jau esot pārpirkta, un to varētu pārveidot par seifa aplaupīšanas muzeju,” stāsta M. Veinbergs.
