73 seifi un miljonu laupījums. Latvietis, dimantu vērtētājs, “LA” stāsta par lielāko laupīšanu Britānijas vēsturē 2
Šobrīd Londonā turpinās tiesas prāva lietā par depozītu seifa uzlaušanu Hatongārdenā, kas tiek dēvēta gan par lielāko, gan dīvaināko laupīšanu mūsdienu Britānijas vēsturē. Savas domas par šo lietu ir arī Londonā dzīvojošajam latvietim Mārtiņam Veinbergam, Amerikas Dārgakmeņu institūta sertificētam dimantu vērtētājam un pārdevējam.
Hatongārdena ir vēsturiskais juvelieru rajons Londonas centrā, kur atrodas neskaitāmi juvelierizstrādājumu veikali, dimantu, dārgakmeņu tirgotāji un zeltkaļi, kvartāls tiek nepārtraukti apsargāts un novērots videokamerās. Par spīti nopietnajai apsardzei, laupīšana notika Lieldienu brīvdienu laikā, un seifa uzlaušanu pamanīja tikai pirmajā darba dienā pēc svētkiem. Sākotnēji mediji ziņoja par nolaupītiem 200 miljoniem, pieļaujot, ka lielākā daļa naudas jau ir izvesta no Britānijas, taču tagad figurē 14 miljoni un 73 uzlauzti seifi, turklāt daļa no nolaupītā, kas bija noslēpta ģimenes kapos, jau nodota policijai. Pamazām tiek atklātas jaunas nianses lietā, kas varētu būt viena no dīvainākajām laupīšanām, jo vecākajam dalībniekam ir jau 76 gadi, bez viņa komandā bija vēl divi pensionāri. Viena laupītāja mājā ir atrasta grāmata “Kriminālistika iesācējiem”, un noziegumam senioru kompānija gatavojusies, skatoties “YouTube” videoklipus par pagājušā gadsimta vidū ražoto seifu uzlaušanu.
Laupītājiem varēja būt līdzzinātāji
Mārtiņam Veinbergam darījumi Hatongārdenā ir ikdiena. Laupīšana Londonas dimantu tirgotāju aprindās tiek intensīvi apspriesta, jo daudzi ir bijuši šobrīd jau aizvērtā seifa klienti. Stāsta Mārtiņš Veinbergs: “Sākotnēji bija versija, ka zagļi zināja, pēc kā gāja, paņēma to, ko vajadzēja, un tad vēl pāris seifus iztukšoja, lai izskatās kā vienkārša laupīšana. Nevar zināt, vai gāja pēc kāda melnā saraksta, pēc kompromitējošām bildēm vai kādiem pierādījumiem, jo tādas lietas publiskajā telpā nenonāk. Ja tev ir kādi pikantāki materiāli par pazīstamiem cilvēkiem vai par karalisko ģimeni, tad, protams, tādas lietas glabā seifos. Lielākoties gan tika nolaupītas dārglietas, nauda un dārgakmeņi. Tas notika Lieldienās, kad visiem bija garas brīvdienas un Hatongārdenā neviena nebija. Laupītāji no jumta nolaidās pa lifta šahtu līdz seifa priekštelpai un izurba caurumu seifā, paņēma to, ko paņēma, un pa to pašu ceļu devās atpakaļ. Interesanti, ka signalizācija bija nostrādājusi, bet apsargs aizgājis līdz seifa telpai un tikai paskatījies pa priekštelpas lodziņu. Likās, ka viss ir kārtībā, viltus trauksme. Kad viņam pēc tam prasīja, kāpēc neiegāja un nepārbaudīja pašu seifu, viņš atbildēja, ka viņam tik daudz nemaksā. Tad visi bija ļoti sašutuši, sevišķi tie, kam seifi uzlauzti. Laupītāji bija gaidījuši nākamajā dienā ziņas, bet neviens par viņiem nerunāja, un tad viņi gāja atpakaļ un turpināja. Bet kāds viņiem bija ķēriens, to neviens nekad neuzzinās, jo varbūt kādam tur bija kaut kas lielāks, kas nebija apdrošināts, un, ja pateiks, kas tur bija, tad prasīs – no kurienes… Laupīšana notika piektdien un sestdien, bet jauno apsardzes sistēmu gribēja palaist pirmdien. Bija pieņēmumi, ka bijuši iesaistītie no seifu kompānijas.”
