Atvērta vietne ar vēsturiskiem kino un video dokumentiem 0
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs (LVKFFDA) izveidojis jaunu interneta vietni, kurā piedāvā iespēju meklēt informāciju par arhīvā uzkrātajiem kinodokumentiem un videodokumentiem, kā arī skatīties vietnē publicētos video, LA.lv pastāstīja LVKFFDA direktore Dace Bušante.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts unikāls un visaptverošs mūsu valsts dzīves dokumentējums kinodokumentos un videodokumentos. Arhīvs glabā gandrīz 10 000 Latvijā radīto spēlfilmu, dokumentālo filmu, kinožurnālu, kinohroniku, populārzinātnisko filmu, reklāmfilmu un animācijas filmu, kuras veidojuši gan audiovizuālās jomas profesionāļi, gan amatieri, sākot no 1910. gada līdz mūsdienām.
Arhīva misija ir ne tikai uzkrāt un glabāt vizuālās liecības par Latviju, bet arī darīt tās pieejamas plašākai sabiedrībai. Tādēļ arhīvs uzsāka projektu Audiovizuālo dokumentu digitālā krātuve. “Projekta pirmais posms ir noslēdzies ar 1910.-1966. gadā veidoto kinohroniku kolekcijas publicēšanu audiovizuālo dokumentu digitālās krātuves interneta vietnē www.redzidzirdilatviju.lv, kura tiek atklāta un publiski pieejama no 2016. gada 1. jūlija. Kinohroniku izvēle bija pamatota, jo arhīvs kinodokumentu formātā glabā aptuveni 3000 nosaukumu lielu kinohroniku kolekciju, kas veidota no 1910. gada līdz 1996. gadam un ir tematiski bagātākā un visvairāk izmantotā dokumentu kolekcija arhīvā. Vēstot par sava laika aktualitātēm, dažādām politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norisēm, kinohroniku kolekcija šaurākā nozīmē ļauj iepazīties ar konkrētiem notikumiem, vietām un cilvēkiem, plašākā – apjaust vēsturiskās pārmaiņas, kas 20. gadsimtā skārušas Latviju,” stāsta Bušante.
Arhīvs piedāvā visiem interneta vietnes lietotājiem brīvu pieeju datubāzes informācijai, iespēju iegūt, meklēt un atlasīt interesējošo informāciju pēc dažādiem meklēšanas kritērijiem vietnē, pārsūtīt atlasīto informāciju par dokumentiem uz e-pastu vai to izdrukāt, kā arī skatīties vietnē publicētos video un pasūtīt dokumentu kopijas, izmantojot Latvijas Nacionālā arhīva e-pakalpojumu.
Interneta vietnē iespējams noskatīties videofailus tām arhīvā uzkrātajām filmām, kurām nav noteikti pieejamības ierobežojumi, proti, video kinohronikām un dokumentālajām filmām, kas veidotas laikposmā no 1910. gada līdz 1934. gadam, pauda Bušante.
Vietnē pieejama informācija par Latvijas 20. gs. 20.-30. gadu kinohronikām un filmējumiem, kurus veidojuši tā laika ievērojamākie kinohronisti Arnolds Cālītis, Jānis Sīlis, Mārtiņš Lapiņš, Eduards Kraucs. Hronikas atspoguļo Latvijas Valsts pirmās desmitgades sasniegumus, LR Saeimas atklāšanu, Valsts prezidentus Jāni Čaksti, Gustavu Zemgalu, Albertu Kviesi, Kārli Ulmani, augstāko valsts amatpersonu vizītes, valsts svētkus, armijas parādes, dziesmu svētkus, ievērojamu kultūras un sabiedrisko darbinieku portretējumus.
Tāpat vietnē pieejama informācija par kinohronikām, kas atspoguļo Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanu 1940. gadā un padomju laika norises 1940.-1941. gadā. Nacistiskās Vācijas okupācijas periodu ataino arhīva fondā esošo kinožurnālu “Ausland Woche”, “Ostland Woche”, “Die Deutsche Wochenschau” kolekcija.
Interneta vietnē jau publicēta informācija par arhīva fondos uzkrāto plašo kinožurnālu “Padomju Latvija”, “Māksla”, “Sporta apskats”, “Pionieris” u.c. kolekciju, kur atspoguļotas svarīgākās politiskās, sabiedriskās, kultūras dzīves norises Latvijā padomju okupācijas periodā. Kinožurnālu režisoru vidū Pēteris Vasaraudzis, Nikolajs Karmazinskis, Irina Masa, Aloizs Brenčs, Laimons Gaigals, Biruta Veldre, Aivars Freimanis, Gunārs Piesis un citi. Pašlaik pieejama informācija par arhīva kinohronikām, kas veidotas līdz 1966. gadam.
