70% vislabāk jūtas savās mājās. Kā norit cilvēku dzīve savā mājoklī? 0
Mājsaimniecības preces ir ļoti prāvs tirgus segments un ne velti uzņēmuma “IKEA” dibinātājs Ingvars Kamprads kļuva par vienu no pasaules bagātākajiem cilvēkiem. Balstoties uz pētījumos iegūtiem datiem, tiek pievērsta lielāka uzmanība tiem mājokļa sektoriem, kur prognozējams lielāks preču pieprasījums. Lai noskaidrotu, kā norit cilvēku dzīve mājās, un apzinātu cilvēku potenciālās vajadzības savos mājokļos, pēc IKEA pasūtījuma 22 valstīs tika veikts starptautisks pētījums “Dzīve mājās”, kura laikā tika aptaujāti vairāk nekā 22 000 respondentu. Šī pētījuma rezultātus izmanto, radot perspektīvus mājokļa labiekārtošanas risinājumus.
Par ko sapņo Latvijā
“Pētījumu veicām, lai noskaidrotu, kā cilvēki jūtas mājās, un lai uzzinātu, pēc kā viņi ilgojas un par ko sapņo,” stāsta Inga Filipova, “IKEA Latvija” vadītāja. Latvijā šis pētījums tika veikts pirmo reizi, un rezultāti norāda uz atšķirībām ar citām valstīm. Piemēram, 70% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka vislabāk jūtas savās mājās, lai gan citur pasaulē māju sajūtas nozīme samazinās.
Saistībā ar mājām Latvijā 69% respondentu visvairāk ir apmierināti ar cilvēkiem, ar ko kopā dzīvo, 57% gadījumu ar apkārtni, tikai 50% ar pašām mājām kā nekustamo īpašumu un 47% gadījumu kā nozīmīgs mājas faktors tika uzrādītas personīgās lietas. “Māja ir ģimenes ligzdiņa, kur vienmēr var atgriezties un var būt kopā ar mīļajiem. Māja ir vieta, kur ģimene sanāk kopā,” aptaujā atzīst kāda četru cilvēku ģimene.
“Latvijas un citu valstu iedzīvotāju atšķirīgo attieksmi pret mājām varētu izskaidrot ar īpašumtiesībām. Pasaules lielākajās pilsētās daudzi dzīvo īrētos, mazos dzīvokļos, tāpēc bieži vien tur nejūtas kā mājās. Latvijas iedzīvotāji turpretī vairāk dzīvo savos dzīvokļos vai mājoklī, kas pieder kādam no ģimenes locekļiem, tāpēc veidojas ciešāka saikne ar mājām,” skaidro pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.
Grūti māju uzturēt kārtībā
Cilvēkiem bieži vien ir grūtāk uzturēt kārtībā savas mantas. Gan Lietuvas, gan Latvijas iedzīvotājiem izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp minimālisma tendenci un mājsaimniecībā nepieciešamajām mantām.
Aptauja atklāja, ka 42% respondentu Latvijā gribētu, lai viņiem būtu mazāk lietu, bet 38% atzina, ka ir grūti izmest priekšmetus, kurus nelieto. Tomēr, salīdzinot ar lietuviešiem, Latvijas iedzīvotāji aptaujā izteica lielāku gatavību samazināt mantu daudzumu savās mājās.
“Bijām apņēmušies mājās katru dienu gatavot un dzert svaigi spiestas sulas. Bet beigās vieglāk bija tās nopirkt veikalā… Iegādājāmies arī multifunkcionālo katlu, sāku tajā gatavot, bet beigās kaut kas nepatika, tagad katls vienkārši kaut kur stāv kopā ar sulu spiedi,” mantu uzkrāšanos raksturo kādas aptaujas dalībnieks.
Vairākums Latvijas iedzīvotāju visvairāk mīl savas mājas un mājokli uzskata par savu drošāko patvērumu, tomēr 7 no 10 respondentiem atzina, ka viņu mājās iemītnieku vidū mēdz būt domstarpības, tātad sadzīviskas nesaskaņas šeit izceļas biežāk nekā citās valstīs. Piemēram, ja salīdzina ar Dāniju, tur tikai 3 no 10 aptaujātajiem pieminēja, ka mājās mēdz būt nesaskaņas.
Iespējams, galvenie nesaskaņu cēloņi ir nekārtība un personīgās telpas trūkums. Kopumā 52% aptaujāto vēlas, lai māja būtu kārtīgāka. Pēc respondentu domām, 42% ģimenes locekļi nenoliek vietā savas mantas, 37% uzskata, ka dažādiem ģimenes locekļiem ir atšķirīga izpratne par kārtību, 32% domā, ka viņiem ir pārāk maz personīgās telpas – šie ir galvenie nesaskaņu cēloņi mājās. “Parasti strīdamies par ikdienišķām lietām, teiksim, izmētātām zeķēm. Es jau gadiem saku vīram, lai nemētā apkārt zeķes, bet to nevar iemācīt. Vēl mēs strīdamies, ja kāds aiz sevis nesakārto virtuvi,” aptaujā min kāda ģimene no Daugavpils.
Izaicinājums daudziem ir personīgās telpas trūkums – viena trešdaļa Latvijā aptaujāto norādīja, ka satraukuma un neapmierinātības iemesls ir nepietiekama personīgā telpa mājās. Pētījuma dalībnieki atklāja, ka svarīgākā personīgā vieta mājās ir sava gultas puse (24%) vai vieta pie darba galda (24%). Dabiski, 18% aptaujāto nozīmīgs ir savs plaukts drēbju skapī, 17 procentiem ir svarīga sava vieta uz dīvāna un 6% – vieta pie ēdamgalda.
Taču vairumā gadījumu – 60% – Latvijas iedzīvotāji, īpaši sievietes, jūtas pietiekami komfortabli, personīgo telpu palūdzot no citiem ģimenes locekļiem. “Visvairāk laika kopā mēs pavadām mājās. Te atļaujamies būt tādi, kādi esam, un vēl svarīgāk – tur mēs jūtamies droši. Labākās idejas parasti rodas tieši mājās, jo tā ir vieta, kur vari radoši un brīvi izpausties. Es visbrīvāk varu izpausties virtuvē, bet manam vīram Tomam svarīgākā vieta mājās ir telpa, kur viņš nododas mūzikas pasaulei un kur viņu nedrīkst traucēt ar kādiem ikdienišķiem jautājumiem,” stāsta blogere Laura Grēviņa.
Mantu organizēšana
“Pareizi sakārtojot mantas, var ietaupīt līdz pat trešdaļai telpas mājās. Pieprasījums pēc moderniem mantu organizēšanas risinājumiem nemitīgi palielinās un tirdzniecībā tiek piedāvāts ļoti daudz noderīgu konstrukciju mantu organizēšanai. Tomēr daudzi nezina, kā tās lietderīgāk izmantot savās mājās,” norāda Baiba Freija, “IKEA Latvija” komunikācijas un interjera nodaļas vadītāja.
Lūk, vairāki ieteikumi, kā sakārtot mantas un iegūt mājās vairāk brīvas telpas. Mantu glabāšanai ieteicams izmantot visu sienu. Piemēram, tirdzniecībā šobrīd ir pieejamas arī dažādas plauktu sistēmas, kas ir īpaši piemērotas tieši virtuvei vai bērnistabai. Šajās sistēmās ir parocīgi glabāt biežāk lietotās lietas, līdz ar to atbrīvojas vieta atvilktnēs. Plānojot skapju sistēmu vai skapi, jāizmanto viss telpas augstums. Skapju augšējos plauktos jānoliek nesezonas un reti lietojamās lietas. Tas ir vienkāršs un ļoti efektīvs mantu kārtošanas veids, kas ietaupa laiku ikdienas dzīvē. Lai pakāptos pēc mantām, lieto kāpņu soliņu, kas var būt arī eleganta saliekama konstrukcija.
Mājoklī lietderīgi jāizmanto katrs stūrītis, arī brīvā telpa virs durvju un logu ailēm, aiz durvīm, zem kāpnēm, zem galdiem un istabas stūros. Lai piestiprinātu pie sienas saliekamos krēslus vai ziemā velosipēdu, var izmantot speciālus pakaramos. Pēdējā laikā populāros vakuuma maisus var izmantot retāk lietotu mantu, piemēram, nesezonas apģērbu glabāšanai. Gaisu no maisa izsūc ar putekļsūcēju un apģērbu apjoms jūtami sarūk. Nesezonas mantas var droši glabāt uz balkona. Ja tās tiks ievietotas visdažādākā izmēra un materiāla kastēs, var iegūt pietiekami estētisku rezultātu.
Ieteicams lietot saliekamās mēbeles – krēslus, izvelkamos galdus vai zviļņus. Savukārt dīvānus un gultas ar kastēm varēs izmantot arī kā mantu glabātavu. Visbeidzot mājās ir ieteicams lietot ratiņus, lai ērti pārvietotu lietas tur, kur tās nepieciešamas. Tie noderēs arī kā papildu virsma.
