Vai Latvijā to nav iespējams izdarīt? 2
Pagaidām ne. Esmu dzirdējusi, ka šādu centru tikai ieplānots būvēt. PET jeb pozitronu emisijas tomogrāfijas aparāts pieejams Tallinā, taču tur ir daudz dārgāk.
Izdevās atlicināt nepieciešamos 400 eiro procedūrai, vēl bija jāmaksā par ceļu uz Sanktpēterburgu, vīzām, dzīvošanu. Līdzi brauca mamma un māsa, jo vēl nebiju tik stipra, piepeši varēju paģībt, turklāt nepārzinu krievu valodu. Šī pārbaude patiesi izmaksā dārgi, tāpēc daudzi uz to netiek.
Ja šādu skenēšanu neveic, pēc tam drošības labad vajadzīga staru terapija visam organismam. Es to negribēju, bet vēl vairāk negribēju dzīvot neziņā. Kad uzzināju, ka viss tīrs, esmu vesela, iesaucos: laime ir dzīvot! Tā bija mana otrā dzimšanas diena. Nosvinējām restorānā, pēc tam tumsā skatījāmies Ņevas upi.
Atgriezos Latvijā, uzvilku puķainu kleitu, ko tik ilgi nebiju darījusi, nopirku skaistas rozes un braucu uz slimnīcu pie savas dakteres. To dienu nekad neaizmirsīšu – biju tik laimīga, arī ārsti ļoti priecājās.
Slimošana man ir kā attīrīšanās ceļš. Sapratu, cik ļoti varu būt pateicīga, ka dzīvoju, un ko vispār nozīmē dzīvot. Pirms tam man nepatika lietus. Tagad man lietus ir labs, un sals ir tīkams. Kā bērns priecājos par visu.
Nereti dzirdēts, ka cilvēks ir kā izmests no laivas, kad izslimo vēzi. Vai tu tagad dzīvo citādi?
Neviens jau nepasaka, kā būs, kā psiholoģiski sadzīvot ar jauno situāciju. Ārsts ieteica dzīvot tāpat kā agrāk, taču es skaidri zināju – tā vairs negribu!
Ģimenes ārsts palīdzēja ar padomiem, kā sakārtot ēšanu, kādas fiziskās aktivitātes veikt.
Joprojām esmu tādā kā trauslumā – tiklīdz kaut kas, skrienu pie ārsta. Ceru, tas reiz pāries. Ir tik ļoti bail, ka slimība var atkārtoties. Šķiet, ka to vairs neizturētu. Tas ir līdzīgi, kā lēkt ar gumiju – esmu to darījusi: pirmajā reizē viegli, jo nezini, kā būs, bet otrajā reizē ļoti bail.
Kā teica mans draugs psihologs, reti kuram ir dota otra iespēja; padomā, kādu gribi savu dzīvi, un tā arī dzīvo.
Mācos sevi mīlēt. Tā pa īstam, nevis klišejiski. Mēģinu visu veidot ar sevi centrā, lai man ir labi, lai miers. Vairs nekrāju sevī emocijas, pasaku, kā jūtos. Protams, mēģinu neaizvainot. Cenšos dzīvot harmoniski un saticīgi. Joprojām mācos turēt malā savu perfekcionismu, neprasīt no citiem to, ko viņi nevar. Ja agrāk šķita, ka darbā esmu neaizvietojama, tagad domāju – ja netikšu galā, to varēs izdarīt kāds cits.
Esmu iemācījusies filtrēt, ko laižu caur sevi. Zinu, kas notiek pasaulē, bet no tā visa tik daudz kas neattiecas uz mani. Kāpēc uztraukties, ja to nevaru ietekmēt?! Slimība ļoti palīdz izvērtēt, pēc kā vērts tiekties, bet kas var mierīgi palikt malā. Agrāk bieži gāju ballēties uz Vecrīgas klubiņiem, tas vairs nesaista.
Pārcēlos dzīvot uz klusāku nomali. Centrā viss bija tuvu – darbs, Vecrīga, kino, toties te tuvumā ir parks, svaigāks gaiss, arī klusums. Tas ir svarīgs, jo ievēroju visai stingru miega režīmu, kas ļauj man justies labi. Atsāku nodarboties ar zumbu, tā palīdz atslēgt prātu, izkustināt ķermeni un trenē sirdi, ko novājinājusi ķīmijterapija. Izkustos arī mājās, izpildu vingrojumus iekšējiem muskuļiem.
Savukārt diafragmālā elpošana palīdz savākt domas, palikt rāmumā. Tas ir vienkārši – no rīta atveru logu un veicu desmit dziļas ieelpas un izelpas caur diafragmu. Ja vakarā nenāk miegs, daru to pašu.
Ik pa laikam sevi pieķeru sēžam un tā priecīgi, muļķīgi smaidām. Neesmu gan nekāda dzelzs lēdija, joprojām daudz raudu – par to, kā bija un cik labi ir tagad.
Man ir daudz draugu no dažādām konfesijām, viņi lūdza Dievu par mani. Liels paldies par to. Tomēr man šķiet, ka šo cīņu izcīnīju pati. Nezināju, ka manī ir tāds spēks.
Ļoti ticēju – es būšu vesela. Pilnīgi skaidri iztēlojos, redzēju acu priekšā, kāda būs mana dzīve pēc tam. Tieši tā arī notiek.
P.S. Nupat izlasīju, ko Ieva vēsta tviterī: “Pirmo reizi izdevās sasiet matus mazā un ļoti komiskā astītē. Maza astīte, liels solis uz priekšu…”
Ieva iesaka
Veselīgs zaļais kokteilis
To, cik lieliski garšo svaigie kokteiļi, atklāju tikai tad, kad saslimu. Agrāk mīļākais dzēriens bija kola…Ņem glāzi bezpiedevu jogurta vai mandeļu piena, sauju spinātu, kivi, nelielu banānu, ēdamkaroti čia sēklu (var maltas linsēklas). Visu sablendē, un gatavs!
