Neaizraujieties ar “bērnu” lietām 0
Nebūt nav obligāti ar bērniem visu laiku darīt “bērnišķīgas” lietas. Galvenais – dariet to, kas jums patīk. “Tas ir kā psihoterapijā – ārstē nevis metode, bet kontakts,” saka Katerina Djomina.
Paņemiet bērnu uz interesantu koncertu, nedzeniet prom no istabas, kad atnācis interesants viesis – lai atvase kaut vai sēž istabā un neko nesaka, toties, iespējams, šī saruna viņam paliks atmiņā uz mūžu; paņemiet līdzi uz darbu – lai bērns redz, ar ko vecāki nodarbojas, lai paskatās uz vecākiem ar citām acīm.
Ļoti vērtīgi ir kopīgi skatīties bērna iemīļotos seriālus un apspriest, ko personāži dara, kāpēc, vai ir tiesīgi tā darīt, kā vajadzētu rīkoties, kur viņi, viņaprāt, kļūdījušies, vai bērns par viņiem pārdzīvo…
Pusaudžiem no vecākiem jau mazāk vajadzīgi pikniki un kopīga gatavošanās, kaut daži nav pret pīrāga kopīgu cepšanu kā tas darīts agrāk vai iespēju uzspēlēt “kuģīšos” – mazam bērnišķīgam priekam. Šajā vecumā svarīgi saglabāk kontaktu un iespēju izrunāties; bērni jau spēj palīdzēt vecākiem sarežģītākās lietās; iespējams kopīgs darbs, piemēram, palīdzība remontā, kopīga plānošana. Daudziem patīk kopīga iziešana uz restorānu vai lielu tirdzniecības centru – tikai ja reiz jūs kaut kur ar bērnu esat izgājuši kopā, nenovērsieties ik pēc piecām minūtēm telefonsarunās, nelasiet anotācijas vai nepātrauciet bērnu, kad viņš runā vai nesāciet strīdēties. Stāstiet par savu dienu, saviem draugiem, saviem novērojumiem… Skaidrot viņam, cik ļoti viņam nav par kaut ko taisnība, nedrīkst. Muļķoties – pat vajag!
Pusaudzim var mācīt vadīt automašīnu. Iet uz kino uz filmu, ko viņš pats izvēlas. Var kopīgi pārveidot viņa istabu vai vannasistabu. Var kopīgi gatavot ēdienu, īpaši, ja ciemos nāks viņa draugi. Iet ar viņu uz spēlēm, ja viņš interesējas par sportu, uz koncertiem, ja ir muzikāls. Ņemt viņu uz darbu. Uzrīkot lutināšanas dienu – kad tētis un mamma viņu bezgalīgi lutina un vakarā spēlē spēles. Galu galā izrādās, ka pusaudži nav tik briesmīgi, kā līdz tam licies.
