7 prasmes vecākiem, kuru bērni prot risināt savas problēmas 1
Mana pieeja bērnu audzināšanā mainījās, pateicoties vienai atklāsmei. Kādu dienu mans vīrs atcerējās savu bērnību: “Katru reizi, kad mēs jautājām tēvam par kāda vārda nozīmi, viņš paņēma vārdnīci un piedāvāja to izprast mums abiem kopā.” Atcerieties atziņu no Bībeles: “Iedod cilvēkam zivi un viņš būs paēdis vienu dienu, iemāci viņam nomakšķerēt zivi, un viņš būs paēdis vienmēr”. Audziniet savus bērnus tā, lai viņi varētu tikt ar savām problēmām galā bez jūsu palīdzības.
1. Patstāvīgu bērnu vecāki stāv aiz viņiem, lai problēmu risinātu kopā ar bērnu, nevis viņa vietā
2. Patstāvīgu bērnu vecāki uzdod jautājumus tikpat bieži, kā piedāvā gatavas atbildes.
Uzdodot jautājumus par problēmas būtību, jūs mācāt bērnam meklēt risinājumus, tā vietā, lai apvainotos un gaidītu palīdzību no ārpuses. Mēs ģimenē izmantojam šādus jautājumus:
Kā tu domā, kas šobrīd nav tā, kā gribētos?
Ko mēs varam darīt, lai situāciju mainītu?
Vai mēs varam pilnveidot tavu ideju?
Kā tu domā, kāpēc šis cilvēks tā rīkojās?
Vai tā viņš pauda mīlestību? Varbūt tas bija neapdomīgi?
Ko tu sajuti pēc lēmuma pieņemšanas? Ko tu vari mainīt līdzīgā situācijā citreiz?
Atbildes, kuras cilvēks atrod patstāvīgi savu jūtu dziļumā, vienmēr ir gudrākas nekā standarta šabloni, kurus uzspieduši citi.
3. Patstāvīgu bērnu vecāki kritiku pārvērš izklaidē.
Tā vietā, lai lasītu “lekcijas” un kaut ko aizliegtu, daudz efektīvāk padomāt kopā ar bērnu par labā un ļaunā tēmu, kopīgi lasot grāmatu vai izspēlējot situāciju ar mantām. Bieži vien tas izskatās, it kā jūs piedāvātu bērnam izstrādāt morāli ētisko stratēģiju, atdalot konfliktējošo situāciju no bērna personības, izmantojot izdomātu sižetu.
4. Patstāvīgu bērnu vecāki atļauj viņiem mācīties no savām kļūdām, neskatoties uz to, ka tas ir nepatīkami
Kādreiz bērnībā man nācās daudz izciest no agļu valodas skolotājas. Vecāki ar iejūtību noklausījās manas žēlabas, katru reizi pierunājot turpināt mācības. Gada beigās es ne tikai zināju angļu valodu tā, kā to neiemācītos nevienā citā vietā, bet arī ieguvu svarīgas zināšanas par savstarpējām attiecībām.
Pāris gadu atpakaļ mums ar vīru bija kārdinājums izņemt bērnu no futbola pulciņa nepatīkamā trenera dēļ. Bet mēs nolēmām treniņus turpināt un lūgties par šo cilvēku. Mēs sapratām, ka mūsu bērns savā dzīvē satiks vēl daudzus sarežģītus cilvēkus un viņam vajadzēs mācēt ar viņiem sadzīvot. Mēs vēlējāmies, lai bērns sevī attīstītu intuīciju, pacietību un spriestspēju, kamēr mums ir iespēja to piedzīvot kopīgi.
5. Patstāvīgu bērnu vecāki neatbrīvo viņus no soda, kas seko kā sekas neapdomīgai rīcībai
Katram jāmācās labot savu kļūdu sekas.
6. Patstāvīgu bērnu vecāki pacietīgi pieņem viņu neveiksmes
Lai bērns iemācītos rast pats savus, nestandarta risinājumus, svarīgi nevērtēt viņa spriedumus. Vai tad iespējams radīt ko jaunu, ne reizi nekļūdoties? Bērnam jāsaprot, ka kļūdīties ir normāli. Vecākiem tādēļ jāpārorientē sava uzmanība no kļūdām un trūkumiem un iespējām meklēt jaunus, daudz efektīvākus risinājumus.
7. Patstāvīgu bērnu vecāki pakāpeniski attālinās no dalības problēmā, ļaujot bērnam uzņemties arvien lielāku atbildību
Bērni ir spējīgi atrast piemērotu maršrutu, izvēlēties savu garderobi, viņi var izrādities lieliski padomdevēji pieaugušo problēmu risināšanā. Kad mēs kaut ko uzticam bērniem, viņi mācās uzticēties paši sev. Atbildības sajūta, prasme sadarboties un līdera dotības veidojas bērnībā. Neskatoties uz to, ka mums pašiem šo īpašību reizēm trūkst, mēs varam palīdzēt tās attīstīt mūsu bērniem.
Izmantots materiāls no uduba.com
