Sieva – Jaunākā māsa 0
Šajās attiecībās jau ir daudz siltuma un apbrīnas. Vīrs ir kā vecākais brālis. Viņš ir stiprs, gudrs, viņš ir labākais. Bet tādās attiecībās sieviete nevar atvērt savu sirdi – drīzāk viņa ir gatava stundām viņu uzklausīt, slēpjot savas emocijas un jūtas.
Viņa ir pieticīga. Viņai ir liela cieņa un apbrīna pret savu vīru. Bet tādās attiecībās nav līdzvērtības. Vīrietim agrāk vai vēlāk apniks aklā apbrīna vai pat dievināšana.
Sieva – Draugs
Lielisks labas laulības sākums. Draudzība vienmēr ir savstarpēja cieņa, apmaiņa enerģijām. Labu draugu vienmēr lolo, cenšas viņam palīdzēt. Draudzībā ir vieta pašaizliedzībai un saprātīgiem upuriem. Drauga dēļ varam atlikt savas lietas. Mēs atbalstām viņu grūtos laikos, un kopā priecājamies, kad viss izdodas. Draugu vēlamies pabarot tā, kā viņam garšo. Cenšamies sniegt labāko – aiz cieņas pret viņu. Te jau notiek savstarpēja apmaiņa.
Kad katrs draugs atver savu sirdi nesavtīgi un patiesi. Draugi dažkārt var strīdēties, bet vienmēr apspriež nesaskaņu iemeslus.
Sieva — Kalpone
Saskaņā ar Vēdu koncepciju, tas ir labākais sievas veids. Kā tas izskatās – viegli saprast no šīs līdzības.
Kādu dienu jauneklis jautāja gudrajam: “Kāpēc tu esi tik laimīgs ģimenes dzīvē? Visi tevi ciena, lūdz padomus. Kāds ir tavs noslēpums?” Gudrais pasmaidīja un paaicināja sievu. Istabā ienāca skaista un ļoti laimīga sieviete: “Jā, dārgais!” “Mīļā, lūdzu sagatavo mīklu pīrāgam”. “Labi!”. Viņa izgāja un pēc divdesmit minūtēm ienāca pateikt, ka mīkla gatava. “Pievieno labāko kausēto sviestu no mūsu krājumiem un visus riekstus, kas mums nolikti dēla dzimšanas dienas tortei”. “Labi”.
Pēc desmit minūtēm viņa atkal ienāca un vīrs deva tālākos norādījumus: “Pievieno mālus no mūsu pagalma un tad uzcep”. “Labi,” – teica sieva.
Pēc pusstundas šī dīvainā kūka bija viņas rokās. “Protams, mēs to neēdīsim! – vīrs teica – Atdod to cūkām uz ielas”. “Labi,” – teica sieva.
Viesis bija satriekts. Vai tas ir iespējams? Neviena iebilduma, izdarīja visu, ko vīrs teica. Pat tad, kad viņš ierosināja absurdu lietu. Jaunietis nolēma atkārtot eksperimentu mājās. Ienākot viņš dzirdēja sievas smieklus. Kopā ar draudzenēm viņa spēlēja galda spēles. “Sieva!” – vīrs viņu uzrunāja. “Es esmu aizņemta!” – Viņa īgni atsaucās no guļamistabas. “Sieva!” Pēc desmit minūtēm viņa parādījās: “Ko tu gribi?” “Sagatavo mīklu!” “Tu esi traks! Māja ir pilna ar ēdienu, man ir citas lietas, ko darīt! “. “Pagatavo mīklu, es teicu!” Pusstundu vēlāk sieva īgni informēja, ka mīkla ir gatava. “Pievieno labākos riekstus un visu kausēto sviestu!”
“Tu esi traks! Parīt māsas kāzas un šie rieksti ir nepieciešami kūkai!” “Dari kā es saku!” Sieva ielika mīklā daļu no riekstiem un atkal devās pie vīra. “Tagad pievieno mīklai mālus!” “Tu galīgi esi prātu izkūkojis? Tik daudzus produktus par velti iztērēju???” “Pievieno mālus, es saku! Un tad cep”. Stundu vēlāk sieva atnesa pīrāgu un nometa to uz galda: “Tagad es paskatīšos, kā tu to ēdīsi!” “Nemaz netaisos – aiznes to cūkām!” “Zini ko, – sašutumā teica sieva – tad pats ej un pabaro savas cūkas!” Viņa aizcirta durvis un devās uz savu istabu. Vairākas dienas viņa izsmēja vīru, citu klātbūtnē stāstot par vīra dīvaino prasību.
Jaunietis nolēma vēlreiz doties pie gudrā. “Kāpēc? Kāpēc tev izdevās un sieva darīja visu, ko teici, bet mana sarīkoja skandālu un joprojām smejas par mani?” – viņš jautāja. “Tas ir vienkārši. Es nelamājos un nekomandēju. Es aizstāvu sievu un tas padara viņu mierīgu. Mana sieva – manas ģimenes labklājības ķīla”. “Un ko man tagad – atrast citu sievu?” “Šis ir vieglākais veids, kas novedīs pie bēdīga rezultāta. Tev un sievai jāiemācās cienīt vienam otru. Un lai to sasniegtu, tev pirmajam jādara viss, lai padarītu viņu laimīgu”. “Es jau tāpat daru visu viņas labā!” “Bet vai viņa ir laimīga? Jūs precējāties, lai mīlētu viens otru, rūpētos un priecātos kopā. Tā vietā jūs strīdaties, cīnāties par varu un aprunājat viens otru aiz muguras…”
Iegrimis pārdomās, vīrietis devās mājās. Pa ceļam viņš ieraudzīja skaistu rožu krūmu. Tieši ar tādām rozēm viņš kādreiz iekaroja sievas uzmanību. Katru dienu vienu zariņu no rozes. Jebkurā gadalaikā… Kad viņš pēdējo reizi dāvājis viņai šos ziedus? Nespēja atcerēties. Tāpēc viņš noplūca zariņu un nesa to mājās. Mājā visi jau gulēja. Viņš nevēlējās traucēt sievu un vienkārši nolika ziedus pie viņas gultas. No rīta viņa pirmo reizi pēdējo gadu laikā sagaidīja brokastis. Un skaista sieva ar mirdzošām acīm. Viņš apskāva viņu un maigi noskūpstīja, tāpat kā pirms daudziem gadiem. Viņš pārstāja darīt nenozīmīgas lietas un ar visiem spēkiem centās darīt sievu laimīgu. Viņa pārstāja mājās staigāt “kā pagadās”, atkal sāka gatavot viņa iemīļotos ēdienus.
Pagāja vairāki gadi un pie viņa durvīm pieklauvēja jauneklis. “Es dzirdēju, ka jūsu attiecības ar sievu ir paraugs citiem. Bet man galīgi neiet. Sieva mani zāģē, tērē visu naudu, neklausa… Kāds ir noslēpums? Esmu lasījis tik daudz grāmatu, bet neviena man nepalīdzēja…” Saimnieks pasmaidīja un teica: “Nāc, dārgais viesi. Mana sieva tieši gatavojas cept pīrāgu”…
Tas darbojas abos virzienos. Mēs varam mainīt mūsu attiecības, ja maināmies paši. Ja sieva pārstāj atņemt vīram viņa personību, pārstāj komandēt, nogalinot ticību un mīlestību. Un sāk mīlēt un kalpot vīram. Ar mīlestību. Sievišķīgi. Sieva Kalpone nav otrās šķiras cilvēks. Tā ir sieva, uz kuru vīrs vienmēr var paļauties. Kas būs ar viņu priekos un bēdās, vienmēr atbalstīs un iedvesmos. Ieklausīsies un darīs viņam pa prātam. Viņas darbi ne vienmēr ir pamanāmi un ne vienmēr tiek apbalvoti ar pateicību. Bet viņa to visu dara aiz mīlestības, katru dienu. Tādas sievas vīrs būs bezgala laimīgs šajā dzīvē. Un ne tikai šajā.
www.aum.news
