3. Ēst un gatavot vienkārši 5
Nav nepieciešams ikdienā gatavot izsmalcinātas un sarežģītas receptes no daudzām izejvielām, un bioloģiskie produkti nenozīmē tikai melnos rīsus, kinoa, tālus ceļus mērojušas garšvielas un augļus. Tie ir arī putraimi, grūbas, saknes, auzu pārslas, rupjmaize, biezpiens. Izvēloties gatavot vienkāršus ēdienus, arī var samazināt tiem nepieciešamo produktu apjomu, ietaupīt, un arī – izbaudīt ēdiena īsto garšu. Novārīti bioloģiskie putraimi, kas aizdarīti ar krāsnī ceptiem bioloģiskajiem sakņu dārzeņiem, būs lieliskas vakariņas. Bioloģisko auzu pārslu putra brokastīs, kas pagatavota ar bioloģisko pienu un saldināta ar banānu būs sātīga, bagātīga garšā un izmaksās lētāk nekā brokastu pārslas. Izmantojot nedaudz sastāvdaļas, arī iespējams stipri vienkāršot gatavošanu, un vakaros pēc darba krietni ietaupīt laiku.
4. Samazināt gaļas patēriņu
Viens no dārgākajiem ikdienas produktiem ir gaļa, taču gaļu it nemaz nav nepieciešams lietot uzturā katru dienu. Samazinot gaļas patēriņu ikdienā, varam ietaupīt, un iegādāties bioloģisko gaļu – tā būs dārgāka, taču, pērkot to tieši no ražotāja, cenas atšķirība ir pavisam neliela. Protams, ir jāvelta nedaudz laika tam, lai atrastu savu piegādātāju un vienotos par piegādes nosacījumiem, taču to atsvērs bioloģiskās gaļas garša – tā ir intensīvāka, bagātīgāka, un kā 2015. gada pētījumā atklājuši Ņūkāstlas universitātes zinātnieki, bioloģiskajā liellopu gaļā tauku kombinācija labāk atbilst veselīga uztura ieteikumiem.
Uztura speciāliste Eva Kataja saka – gaļa ir vērtīgs uzturprodukts, taču tā nekādā gadījumā nav jāēd katru dienu, un kur nu vēl vairākas reizes dienā. Ja tiek ēsti piena produkti un olas (ļoti vēlamas ir arī zivis), no gaļas var atteikties pavisam. Lielāka daļa sabiedrības drīzāk ēd gaļu par daudz nekā par maz, un, ierosinājums samazināt gaļas patēriņu, būtu vietā. Uztura speciālisti noteikti atbalstītu “dienu bez gaļas”, un labprāt sniegtu padomus alternatīvu maltīšu izvēlē.
5. Lielveikalos pievērsiet uzmanību bioloģisko produktu akcijām
Arvien vairāk lielie ražotāji attīsta bioloģisko pārtikas produktu līnijas, un, vēloties ar jaunajiem produktiem iepazīstināt patērētājus, arī piedāvā tiem draudzīgas cenas. Tāpat lielveikalos arvien palielinās bioloģisko produktu sortiments, kā arī apjomi, līdz ar to cenas kļūst arvien pieejamākas. Meklējiet produktus atsevišķi nodalītos ekoproduktu plauktos un vienmēr pārliecinieties, vai tiem ir Eiropas Savienības bioloģiskais marķējums – zaļā ekolapiņa.
6. Atteikšanās no produktiem, kuri ir visvairāk pakļauti pesticīdiem un kuros varētu būt visvairāk pesticīdu atliekvielu
Par bioloģisko produktu uzturvērtības atšķirību no nebioloģiskajiem produktiem, zinātnieki nav nonākuši pie vienotiem secinājumiem – par to, kas bioloģiskajos produktos IR, vēl tiek un tiks veikti pētījumi. Taču ir skaidrs, kas bioloģiskajos produktos NAV – tajos nav pesticīdu atliekvielas, jo bioloģiskajā lauksaimniecībā tiek izmantoti dabas procesi un zināšanas kā dabiskā ceļā samazināt kaitējumu, ko nodara nezāles un kaitēkļi, nevis agroķimikālijas jeb pesticīdi. Ir pesticīdi, kas iedarbojas uz augu virsmas, un to ietekmi uz mums var samazināt, kārtīgi mazgājot un mizojot augļus un dārzeņus. Otrs iedarbības veids ir sistēmiskais – sintētiskie ķīmiskie līdzekļi iekļūst auga šūnās un darbojas pret slimībām un kaitēkļiem no iekšpuses. Mēs varam izvērtēt, kuri augļi un dārzeņi ir visvairāk pakļauti pesticīdiem un izslēgt tos no ikdienas ēdienkartes. Latvijā netiek veiktas šādas analīzes, taču varam ņemt vērā “netīro duci”, ko katru gadu nosaka vides organizācija Environmental Working Group, kā arī Eiropas Pārtikas drošības institūcijas veiktās analīzes. Saskaņā ar šiem datiem kā “netīrākie” produkti tiek minēti:
Āboli, nektarīni, persiki, zemenes, vīnogas, selerijas, zaļie salāti, spināti, saldie pipari, gurķi, ķiršu tomātiņi, tomāti, kartupeļi, auzas.
Avoti:http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4038
http://www.ewg.org/foodnews/summary.php
Tāpat iesakām izslēgt nebioloģiski audzētos pilngraudu produktus, jo tieši graudu apvalkā uzkrājas pesticīdu atliekvielas, turklāt bioloģiski audzēti graudaugu produkti šobrīd veikalos ir pieejami.
