4. Vai jūs man nepalīdzētu? 0
5. Vai es drīkstētu jums uzrakstīt?
Man ļoti gribējās rakstīt ne tikai darbam, bet arī priekam. Bija vairāki izdevumi, kurus lasīt man patika, un es nolēmu tiem piedāvāt tiem savus kā autores pakalpojumus. Šis solis vainagojās panākumiem, es strādāju ne tikai par algu, bet arī savam priekam.
6. Vai jūs varētu piedāvāt man atlaidi?
Prasme, bet vēlāk arī pieradums uzdot pārdevējiem šo jautājumu palīdzējis ietaupīt tūkstošus uz lieliem un maziem pirkumiem. Es nelūdzos, es vienkārši saku: “Varbūt mēs varam vienoties?” Un, ziniet, man sagādā īstu baudu tirgošanās – es komunicēju ar cilvēkiem un ekonomēju savus līdzekļus. Apmaiņā pret atlaidi es piedāvāju uzrakstīt labu atsauksmi par firmu, kas nesīs tai turpmāku peļņu un piesaistīs jaunus pircējus. Un visbiežāk man neatsaka!
7. Bet ko es patiesībā gribu?
Te mēs nonākam līdz pašam galvenajam, pamata jautājumam. Bieži sāku ar savu vēlmju analīzi. Atceries, kad tu pēdējo reizi sev nopietni pajautāji: “Vai es to patiešām gribu?” Varu saderēt, ka pozitīvu atbildi sev sniegsi reti. Bet vērts atcerēties galveno principu: patiesībā tu nevienam neko neesi parādā! Tev ir tiesības dzīvot tā, kā tev gribas. Biežāk aprunājies ar sevi, ar savu iekšējo “es” un redzēsi, ka dzīvot un nākotni veidot kļūs vieglāk. Uzticies savai intuīcijai – tā pieviļ reti!
