7 maldīgi priekšstati par veselīgu dzīvesveidu un treniņiem 1
Kā liecina sporta zīmola 4F veiktā aptauja, trešdaļa latviešu (33,6%) nodarbošanos ar sportu uzskata par atpūtu un iespēju atjaunot garīgo spēku. Tomēr, kā uzskata treneris Edijs Cīrulis, daudziem radies maldīgs priekšstats par to, kā pareizi trenēties un kāds rezultāts gaidāms.
1. mīts. Ja muskuļi nesāp, ir jātrenējas aktīvāk!
“Dažreiz ir pat pretēji: ja ar regulāru un pat pieaugošu slodzi muskuļi pārstāj sāpēt, tā var būt zīme, ka muskuļi kļuvuši attīstītāki, ir uzlabojusies to izturība un plastiskums. Fizisko spēju uzlabošana var ilgt gadiem, un tā ir ļoti individuāla. Sākotnēji var šķist, ka sāpes muskuļos ir treniņa kvalitātes zīme, bet tā ne pa visam nav. Pie vainas var būt nepareizi izpildīti vingrinājumi,” – stāsta treneris, piebilstot, ka svarīga ir arī pieredze: dažos sporta veidos atlēti vairākas dienas pēc kārtas piedalās sacensībās vai intensīvi trenējas, un viņu sagatavotība ļauj tikt galā ar slodzi, ātri atjaunojoties, jo ilgtermiņa perspektīvā pareiza treniņu metodika palielina muskuļu spēju pretoties traumām un mikro traumām.
2. mīts. Treniņiem labāks ir ēdiens ar paaugstinātu olbaltumvielu saturu.
Uztura jautājumā svarīgs ir balanss: no pārāk daudz uzņemtām olbaltumvielām palielinās vēders, taču sabalansēts uzturs dod daudz labāku rezultātu. “Viss ir ļoti vienkārši: jebkuras vielas izslēgšana no uztura vai arī pārāk liels tās patēriņš noved pie slikta rezultāta un veselības problēmām. Ar produktiem, kuriem ir paaugstināts olbaltumvielu saturs, ko daži ražotāji pozicionē kā sportistiem paredzētus, ir jābūt uzmanīgiem, jo tie satur ne tikai paaugstinātu olbaltumvielu daudzumu, bet vairums gadījumu arī cukura,” skaidro treneris.
3. mīts. Pēc treniņa labāk neēst.
Pēc E. Cīruļa domām, tas ir pretēji veselīgam olbaltumvielu patēriņam: “Ir pieņemts domāt, ka badošanās pēc treniņa palīdz notievēt. Badoties drīkst tikai tie, kuriem nav žēl savas veselības: ja cilvēks neuzņem pietiekami daudz uzturvielas, muskuļi lēnāk atjaunojas, un līdz ar to mazinās vēlme apmeklēt nākošos treniņus”. Patiesībā pēc treniņa “esam parādā” savam ķermenim par labi padarītu darbu, un, uzņemot veselīgu pārtiku, mums ir jāatgūst spēki. Arī tad, ja mērķis ir notievēt, maltīti nedrīkst atcelt, tikai uzmanīgi jāseko līdzi tam, ko un cik lielā daudzumā ēd.
4. mīts. Jo vairāk svīstu, jo vairāk tievēju.
“Svīšana ir ķermeņa termoregulācijas process, kas ir atkarīgs no katra individuālajām īpašībām un apkārtējās vides. To ietekmē gaisa temperatūra, mitrums, apģērbs un citi faktori, un svīšana liecina par ķermeņa pārkaršanu. Tauki neizdalās līdz ar sviedriem. Tāpēc arī tas, ka dažas dāmas ietinas pārtikas plēvē, smērē sildošos krēmus, ģērbjas biezāk, lai svīstu vairāk, ir pilnīgas muļķības”. Kāpēc pēc šāda treniņa svaros parādās mazāks svars? Tāpēc, ka ķermenis zaudē šķidrumu, nevis taukus. Svars atgriezīsies, tāpēc nav vērts pakļaut organismu tādam stresam, jo tas radīs vairāk kaitējuma nekā labuma.
5. mīts. Jo ilgāk es trenēšos, jo ātrāk sasniegšu rezultātu.
Treniņiem, uzturam un atpūtai ir jābūt līdzsvarā – tieši tā rīkojas profesionāli sportisti. Pārlieku liela slodze noved pie pārslodzes, kura organismu ietekmē tik pat negatīvi kā fizisko aktivitāšu trūkums. Lai būtu pārliecināts par treniņu režīmu, vislabāk konsultēties ar treneri.
6. mīts. Jo aktīvāk trenēšu presīti, jo ātrāk tā parādīsies.
Bieži vien jaunie sportisti treniņos lūdz vairāk vingrinājumus presītei, lai ātrāk parādītos ”kubiciņi”, tomēr to parādīšanās procesu ietekmē ne tikai šīs muskuļu grupas attīstība, bet arī zemādas tauku daudzums. Nevajadzētu domāt, ka zemādas tauku daudzums samazināsies tieši vēdera rajonā – viss ķermenis tievē, un samazināt aprises tikai vēdera preses zonā nav iespējams.
7. mīts. Darbs ar svariem palielina ķermeņa masu.
Par šo it īpaši pārdzīvo sievietes, taču treneris paskaidro, ka viss nav tik vienkārši. “Jā un nē: visam pamatā ir treniņa intensitāte – svara apjoms un atkārtojumu skaits. Treniņš ar lielu svaru un atkārtojumu skaitu līdz 12 palielina muskuļu masu. Ar mazāku svaru, bet lielāku atkārtojumu skaitu attīstās citas organisma īpašības. Šajā gadījumā liela nozīme ir uzturam”.
