“7 gadu vecumā tiesā pateicu, ka mana mamma noslīcināja māsu.” Pēc 17 gadiem viņš ir gatavs runāt 0
Viņa smalkā balss drebēja, bet teiktais bija liktenīgs. Tikai septiņu gadu vecumā AJ Huto Floridā stājās tiesas priekšā un paziņoja, ka redzējis, kā viņa māte noslīcina māsu baseinā. Tas noveda pie tā, ka viņa māte tika notiesāta uz mūžu bez iespējas uz nosacītu atbrīvošanu.
Zēna, kurš bija ģērbts baltā kreklā, melnā vestē un gaišās biksēs, pratināšana tiesas zālē 2008. gada februārī, palika sabiedrības atmiņā. Amandu Lūisu – viņa māti – notiesāja par savas septiņgadīgās meitas Adrianas slepkavību piemājas baseinā. Viņa joprojām atrodas cietumā un apgalvo, ka ir nevainīga, nesekmīgi apstrīdot spriedumu vairākas reizes.
Pēc tiesas procesa AJ tika adoptēts ģimenē ārpus radinieku loka, mainīja vārdu un pazuda no sabiedrības redzesloka. Viņš nekad publiski nerunāja par to, kas toreiz notika.
Līdz šim brīdim.
DailyMail.com tagad atklāj pārmaiņas, ko piedzīvojis šis mazais liecinieks, kurš toreiz, apjucis un nobijies, stāstīja par šausmām mājā Floridas laukos, netālu no Alabamas robežas. Ekskluzīvā intervijā nu jau 24 gadus vecais vīrietis stāsta: “Viņa ir simtprocentīgi vainīga.”
“Es stāvu un stāvēšu aiz katra vārda, ko toreiz teicu,” viņš piebilda.
Tagad, kā viņš atklāj ziņu portālam, viņš kļuvis par ugunsdzēsēju. Viņš ir precējies, un viņa sieva zina visu viņa sāpīgo vēsturi – taču sievas vecāki un kolēģi par to neko nezina, tādēļ viņš piekrita sarunai tikai ar nosacījumu, ka netiks atklāta viņa identitāte.
AJ nav kontaktējies ar 45 gadus veco māti un nevēlas to darīt. Viņš atsakās saukt viņu par mammu un izmanto tikai vārdu “Amanda”.
Tā ir mana mamma, kas nogalina māsu
Prokuratūra savu lietu balstīja uz AJ liecību, ka viņš redzēja, kā māte apzināti noslīcina māsu – neskatoties uz to, ka zēna stāsts dažbrīd bija mainīgs.
Izšķirošais brīdis bija, kad prokurors lūdza AJ paskaidrot viņa zīmējumu ar koka cilvēciņiem ap baseinu. “Tā ir mana mamma,” viņš teica, piebilstot, “kas nogalina manu māsu.”
Kad viņam jautāja, kā viņa to dara, viņš atbildēja: “Liek roku viņai pār seju.”
Tiesnesis Alens Reģisters nolēma, ka AJ ir spējīgs sniegt liecību, neskatoties uz viņa vecumu un lietas nopietnību. Tomēr Lūisas aizstāvji apgalvoja, ka zēnu vadīja prokurori un viņa stāstījumā bija pretrunas.
Šodien AJ saka: “Es netiku “programmēts”, kā daži apgalvoja. Es vienkārši pateicu to, ko redzēju. Vārds vārdā.
Viņa iesēdās uz mūžu manas liecības dēļ
Atceroties bērnību pie savas bioloģiskās mātes, viņš atminas: “Tā bija tumsa. Trauma. Mūs sita. Gan mani, gan Adrianu. Ar adoptētājiem viss bija citādi – mīloša, kristīga ģimene. Pilnīgs pretstats.”
Kad viņam jautā par attiecībām ar māsu, viņš teica: “Mēs bijām labākie draugi.”
Tiesas dienu viņš atceras kā biedējošu: “Es biju ļoti, ļoti nervozs, bet es vienkārši pateicu, kas notika.” Viņš arī atklāja, ka toreiz nesaprata savas liecības sekas: “Es tikai pusaudža gados sapratu, ka viņa iesēdās uz mūžu manas liecības dēļ.”
AJ tagad seko notikumu attīstībai no attāluma – Lūisa vēl cīnās par apelāciju, viņai ir jauns advokāts, un lieta tiek atkārtoti izmeklēta. Viņas versija ir, ka Adriana nejauši paklupa, mēģinot tīrīt kukaiņus no baseina. Viņa apgalvo, ka nāca mājās pēc nakts maiņas, pagulēja, un bērni viņu traucēja, prasot doties peldēties.
AJ teica, ka viņš redzējis māsu baseinā un mēģinājis viņu izvilkt. Amanda esot uzsākusi atdzīvināšanu un zvanījusi 911. Adrianu nogādāja slimnīcā ar helikopteru. Viņai atjaunoja pulsu, bet neilgi pēc tam viņa nomira.
Sākotnēji tika uzskatīts, ka tā ir nelaime. Taču dažu stundu laikā AJ videointervijā paziņoja: “Mamma noslīcināja māsu.”
Viņš teica, ka mamma bija dusmīga, jo Adriana bija izsmidzinājusi logu tīrāmo līdzekli: “Viņa izdarīja kaut ko, ko nedrīkstēja, mamma sadusmojās un iemeta viņu baseinā.”
AJ to bija pateicis vecvecākiem, kas viņu nogādāja policijā. Autopsijā atklāja zilumu uz mazās meitenītes sejas (līdzīgus rokas nospiedumam).
