Precīzākā onkoloģisko slimību diagnostika? 7 fakti par pozitronu emisijas tomogrāfiju 0
No šā gada vidus Latvijas vēža pacientiem ar konsilija lēmumu būs pieejams valsts apmaksāts izmeklējums, kuru patlaban visā pasaulē uzskata par modernāko un precīzāko onkoloģisko slimību diagnostikā, lai noteiktu audzēja stadiju, izvērtētu ļaundabīgā procesa attīstību, ārstēšanas efektivitāti un pielāgotu to katram pacientam individuāli. Eksperti uzskata, ka šī nukleārās diagnostikas metode ir solis nākotnes personalizētās medicīnas virzienā.
Konsultē Marika Kalniņa, Rīgas Stradiņa universitātes Nukleārās medicīnas klīnikas medicīnas departamenta vadītāja, radioloģe.
Redzamas izmaiņas šūnu līmenī
Apvienojot vienā izmeklējumā divas diagnostikas metodes – pozitronu emisijas tomogrāfiju un datortomogrāfiju (PET/CT), uzreiz iespējams iegūt visu nepieciešamo informāciju gan par pacienta orgāniem, gan mīkstajiem audiem, kauliem, limfmezgliem. Atšķirībā no klasiskām radioloģijas metodēm, piemēram, ultrasonogrāfijas, izmeklējumā papildus redzamas arī izmaiņas šūnu fizioloģiskajās īpašībās. Atkarībā no izmeklējuma laikā lietotā preparāta uz šūnu virsmām var novērot glikozes un aminoskābju vielmaiņu, ieraudzīt specifiskus receptorus, to skaitā arī hormonu receptorus, šūnu hipoksiju jeb skābekļa trūkumu un to membrānu sintēzi. Visi šie procesi lielākā vai mazākā mērā raksturīgi dažādiem audzējiem. Īsāk sakot, izmeklējums notiek šūnu līmenī.
Ar šo metodi var atklāt jau dažus milimetrus lielu ļaundabīgu audu veidojumu, turklāt bieži vien tad, kad tas vēl nav konstatējams ar citām diagnostikas metodēm. Ieguvēji ir onkoloģiskie pacienti, tomēr šo izmeklējumu var izmantot arī iekaisuma perēkļu atklāšanai, piemēram, vaskulīta vai sarkoidozes slimniekiem, Alcheimera un citu demenču diferencēšanai, kā arī kardioloģijā, ja parastās izmeklēšanas metodes nesniedz pietiekami skaidru atbildi.
Tomēr pozitronu emisijas tomogrāfija nav domāta ļaundabīgo audzēju primārai diagnostikai. To izmanto, kad radušās aizdomas par audzēju vai to apstiprinājušas citas izmeklēšanas metodes, kā arī lai agrīni noskaidrotu, vai sāktā ārstēšana konkrētajam pacientam palīdz pieveikt slimību vai nepieciešams to mainīt.
Izmeklē no galvas līdz kājām
Ar pozitronu emisijas tomogrāfiju tiek izmeklēts viss pacienta ķermenis. Izmeklēšanas laikā tiek iegūti vairāki tūkstoši plāna slāņa (0,2–5 mm) šķērsgriezuma attēlu. Papildus pozitronu emisijas tomogrāfijai tiek veikta arī datortomogrāfija, tāpēc abu izmeklējumu attēlus iespējams savienot un salīdzināt, vienlaikus iegūstot divu dažādu izmeklējumu sniegto informāciju.
Pirms izmeklējuma pacientam tiek ievadīts neliels daudzums radioaktīvas vielas, kas izdala pozitronus. To radītos gamma starus uztver īpašs detektors un parāda attēlā. Par starojuma devu nav jāsatraucas, jo pozitronu emisijas tomogrāfijas laikā tā ir pat mazāka nekā datortomogrāfijā.
Ļaundabīgās šūnas pievilina ar cukuru
Visā pasaulē, arī Latvijā, ar pozitronu emisijas tomogrāfijas metodi izmeklējot vēža pacientus, lielākoties – ap 90% gadījumu – izmanto preparātu, kas satur fluordeoksiglikozi jeb radioaktīvi iezīmētas glikozes (cukura) molekulas. To uzdevums ir uzkrāties tajās šūnās, kas visaktīvāk patērē glikozi. Kāpēc? Lielākajai daļai audzēju raksturīga strauja jaunu šūnu veidošanās – tās nekontrolēti vairojas un aug, patērējot daudz cukura.
Izmeklējuma rezultātos redzams glikozes patēriņš pacienta muskuļos, iekšējos orgānos, kaulos – attēlos tas parādās kā sava veida spīdēšana. Šajā ainā īpaši izceļas ļaundabīgie audzēji, jo izmeklējuma laikā uzsūc sevī glikozi daudz intensīvāk nekā citi audi, tādēļ attēlos tos var redzēt kā izteikti spīdošus punktus. Tā ļaundabīgie veidojumi atklāj savu atrašanās vietu, izmēru un citu būtisku informāciju, piemēram, vai audzējs ir lēni augošs vai agresīvs, vai kaut kur izplatījušās metastāzes, cik iedarbīga bijusi staru un ķīmijterapija.
Vēža šūnu kāri uz saldumiem izmanto, izmeklējot Hodžkina un ne-Hodžkina limfomas, melanomas, sarkomas, krūts, kolorektālā, plaušu, dzemdes, dzemdes kakla un olnīcu, aizkuņģa dziedzera vēža pacientus, kā arī meklējot nezināmas lokalizācijas audzējus.
Prostatas audzējs uzvedas citādi
Prostatas vēzis no citiem audzējiem atšķiras ar to, ka aug lēnām un savā vielmaiņā glikozi tikpat kā nepatērē, tāpēc tā diagnostikai izmanto īpašu preparātu. Kā zināms, prostatas vēža šūnās ievērojami palielinās prostatas specifiskais membrānas antigēns, savienojot tā molekulu ar ļoti zemas radioaktivitātes izotopu, tiek iegūts inovatīvs preparāts, kas ļauj to izmeklēt ar īpašu precizitāti. Piemēram, var efektīvi atšķirt iekaisuma procesus no audzējiem vai atrast sīkas metastāzes, turklāt daudz agrīnāk nekā ar citām izmeklēšanas metodēm.
Preparātus ražo Latvijā
Kopš 2016. gada Latvijā darbojas Baltijas valstīs vienīgā radioaktīvo izotopu ražotne medicīniskām vajadzībām. Tās sirds ir ciklotrons jeb lādēto daļiņu paātrinātājs, kurš sintezē izotopus, kuri ļoti ātri sabrūk un izdalās no organisma – dažās minūtēs vai stundas laikā.
Pozitronu emisijas tomogrāfija ir viena no pašlaik visintensīvāk pētītajām tehnoloģijām pasaulē, tiek izstrādāti arvien jauni preparāti, kas parāda dažādus procesus cilvēka organismā. Bez plašā lietojuma onkoloģijā to izmanto arī kardioloģijā un neirodeģeneratīvu saslimšanu, piemēram, Alcheimera slimības, noteikšanā, lai atšķirtu to no cita veida demencēm. Alcheimera slimība ir biežākais plānprātības cēlonis gados veciem cilvēkiem. Tam raksturīgs progresējošs atmiņas zudums un citu ikdienā ļoti nepieciešamu funkciju traucējumi. Izmeklējumā redzama glikozes vielmaiņa smadzenēs. Tas ir viens no diagnostikas kritērijiem, kā arī veids, lai to diferencētu no citiem demenču tipiem un novērtētu ārstēšanas efektu. Slimībai raksturīga arī amiloīda (tas ir īpašs proteīna veids) izgulsnēšanās galvas smadzenēs, kuru iespējams vizualizēt ar speciāla preparāta starpniecību. Drīzumā šāds izmeklējums būs pieejams arī mūsu valstī.
Kur to veic un cik maksā
Pozitronu emisijas tomogrāfiju kopā ar datortomogrāfiju veic Rīgas Stradiņa universitātes Nukleārās diagnostikas centrā MedVision, kā arī Latvijas Jūras medicīnas centra Diagnostiskās radioloģijas nodaļā. Izmeklējuma cena ir salīdzinoši augsta – vairāk nekā 1000 eiro. To sadārdzina katram pacientam individuāli ražota preparāta deva, kā arī modernās tehnoloģijas un kvalificētā mediķu komanda, kas iesaistīta izmeklējuma veikšanā: radiologi ar specializāciju nukleārajā medicīnā, medicīnas fiziķi, ķīmiķi, inženieri, radiologi, radiograferi – radiologa asistenti.
Patlaban izmeklējumu visbiežāk veic limfomas pacientiem slimības stadijas vai terapijas efekta noteikšanai, jo vienīgi šiem pacientiem kopš 2017. gada rudens par to nav jāmaksā pašiem. Par to var pateikties privāta uzņēmuma ziedojumam. Kopumā programmā Dzīvo tālāk! divu gadu laikā šim mērķim paredzēts tērēt 350 000 eiro.
Diemžēl arī bērni slimo ar onkoloģiskām slimībām. Ja nepieciešams šāds izmeklējums, to mazajiem pacientiem apmaksā Bērnu slimnīcas fonds.
Kādos gadījumos apmaksās valsts
2018. gadā no valsts budžeta līdzekļiem plānots apmaksāt pozitronu emisijas tomogrāfijas un datortomogrāfijas (PET/CT) izmeklējumus Latvijas iedzīvotājiem ar aizdomām par ļaundabīgu audzēju: krūts, bronhu, plaušu, resnās un taisnās zarnas vēzi, kā arī melanomu, ja par izmeklējuma nepieciešamību tiks saņemts konsilija lēmums.
Kā noris procedūra
* Vispirms notiek konsultatīva saruna ar ārstu radiologu.
* Pēc tam pacients tiek sagatavots procedūrai: nomērīts, nosvērts, vēnā ievietots katetrs, caur kuru izmeklējuma laikā vēnā ievada tieši šim pacientam un viņa saslimšanai speciāli sagatavotu nekaitīgu radioaktīvu preparātu.
* Pacientu nogādā palātā, kur vismaz stundu mierīgi jāpaguļ. Šajā laikā jāizdzer litrs ūdens. Aptuveni 50 minūtes pēc preparāta ievadīšanas obligāti jāiztukšo urīnpūslis.
* Kad preparāts vienmērīgi izplatījies organismā, pacients dodas uz skenēšanas kabinetu un ieņem izmeklējuma veikšanai atbilstīgu stāvokli – apguļas uz muguras, rokas novieto aiz galvas, saliec ceļgalus.
* Seko skenēšanas procedūra, kas atkarībā no izmeklējuma veida ilgst 20–40 minūtes.
* Pēc izmeklējuma vēlams vēl 20 minūtes uzkavēties medicīnas iestādē un turpināt pastiprināti uzņemt šķidrumu, lai veicinātu preparāta izvadīšanu no organisma.
