Mūsos apslēpta lielāka cietsirdība nekā domājam 0
Stendfordas Universitātes pagrabu ierīkoja kā cietumu un uzaicināja eksperimentam vīriešus brīvprātīgos. Brīvprātīgo studentu grupu sadalīja pa 12 cilvēkiem katrā – vieni bija “ieslodzītie”, otri – “apsargi”. Pirms tam visi izgāja psiholoģiskās noturības testu un veselības stāvokļa pārbaudi.
Visi dalībnieki abās grupās saņēma vienādu atalgojumu. Eksperimentam vajadzēja ilgt četras nedēļas.
“Ieslodzītajiem” izsniedza cietumnieku apģērbu un piešķīra numurus, vārdus vairs neminēja. “Apsargi” apģērbās formās, viņiem izsniedza stekus un brilles, kas aizsedz acis. Viņiem bija viens uzdevums – novērot “ieslodzītos” bez spēka pielietošanas.
Otrajā dienā “cietumnieki” sarīkoja dumpi. Lai to pārtrauktu, uzraugi izmantoja ugunsdzēšamos aparātus. Drīz vien “apsargi” jau lika “cietumniekiem” kailiem gulēt uz betona, bet iespēja izmantot dušu un tualeti kļuva par privilēģiju.
Sadistiskas tieksmes un cietsirdību izrādīja ikviens no “apsargiem” – viņi atklāti ņirgājās par “arestētajiem”. Viens no dalībniekiem paziņoja, ka sāks badošanos, un viņu ievietoja šaurā skapī.
Citiem “ieslodzītajiem” piedāvāja vai nu atsacīties no segām uz vienu nakti, vai arī kārtības traucētājam atrasties vieninieku kamerā uz visu nakti. Piekrita tikai viens cilvēks.
Eksperimentu nācās pārtraukt jau pēc nedēļas. Daudzi “apsargi” nožēloja, ka eksperiments beidzies priekšlaikus.
