Septiņi Bībeles augi uz palodzes – priecēs svētkos un visu gadu 0
Ziemassvētki pagājuši, Lieldienas tuvojas, tāpēc var noderēt ideja mājai piešķirt svētku noskaņu, izveidojot to augu kolekciju, kuru radinieki auguši vietās, kur norisinājušās Bībeles leģendas.
Tie priecēs ne tikai svētkos, bet visu gadu, ja vien rūpīgi tos kopj.
Turklāt daudzi no šiem Vidusjūras reģiona un Āfrikas augiem ir Latvijā populāri telpaugi, kurus var iegādāties puķu veikalos.
Vīģeskoks (Ficus carica)
Leģenda. Simbolizē Izraēla tautas mieru un uzplaukumu. Visbiežāk stādītais koks Bībelē aprakstītajos reģionos. Kad senie ebreji sasniedza Apsolīto zemi, pirmie augļi, kurus tie nogaršojuši, bijušas vīģes.
Arī šo augu ziedi ir brīnums, jo atrodas augļa iekšpusē. Vīģu hibrīdi ir pašapputes augi.
Kopšana. Patlaban vīģe pat ziemas dārzos ir gandrīz nometusi lapas. Var audzēt arī Latvijā, ja ir ziemasdārzi, siltumnīca vai vēsa telpa (garāža, pagrabs), kurā pārziemināt. Ziemā augam gaismu nevajag.
Tie augļi, kas nepagūst ienākties, ziemā mēdz iekapsulēties un turpināt savu attīstību atkal pavasarī, kad gaismas kļūst vairāk.
Daudz prasa mēslojumu un mitrumu, jo ir ļoti ātraudzīga.
Labi var pavairot ar spraudeņiem, kurus atved no ārzemju ceļojumiem.
Vīģe labi padodas formēšanai, un ik pavasari kociņam var izveidot kompaktu vainagu.
Granātkoks (Punica granatum ‘Nana’)
Leģenda. Tieši granātābols bijis īstais Ēdenes dārza aizliegtais auglis, ko plūkusi Ieva. Garnātkoks cildināts ziedu skaistuma un augļa simetrijas dēļ, tas izmantots seno kristiešu reliģiskajos simbolos. Renesanses laika gleznotāja Leonardo da Vinči gleznās Jaunavas Marijas rokās redzamais pārsprāgušais granātābols simbolizē Jēzus augšāmcelšanos un pilnību.
Kopšana. Savvaļā aug kā koki (līdz 200 gadiem), taču pundurformas var audzēt arī telpās, turklāt vākt ēdamus auglīšus, saprotams, mazākus nekā veikalā nopērkamos augļus. Kad tie gatavi, apvalciņš ieplīst, un var redzēt sēklas.
Ja augs tiek ziemināts vēsā telpā (līdz 15 °C), tas mēdz nomest lapas un pavasarī atkal atdzīvoties. Ja to audzē dzīvoklī, kur visu gadu ir silts, ziemā var lapas arī nenomest. Tad lapiņas vajag mitrināt.
Pavasarī, martā (kad atsāk augt), augu var apgriezt. Tas ziedēšanu neietekmē.
Ja ir plašas dzīves telpas, var audzēt arī liela auguma granātkoku un formēt, liela auguma var izaudzēt, iesējot sēkliņu no granātkoka, kas iegādājams veikalos.
Eiropas olīvkoks (Olea europea)
Leģenda. Olīvkoki ir tipisks Vidusjūras augs. Arī Kristus pēdējais vakarēdiens noticis olīvkoku birzī Ģetzemanes dārzā. Olīvu eļļa izmantota arī eļļas lampiņās, iesvaidīšanas rituālos. Simbolizē mūžīgo atjaunošanos.
Kopšana. Skaists terašu augs, jo lapojums ir glīti sudrabains. Latvijā gan maz cerību tikt pie olīvām, taču koks ir dekoratīvs. Veikalos nopērkami pundurformas olīvkoki ar labi veidojamu vainagu (apgriež agri pavasarī).
Vislabprātāk olīvkoks ziemotu vēsā, gaišā verandā, jo ziemā siltā mājoklī tam klāsies grūti.
Dateļpalma (Phoenix dactylifera)
Leģenda. Viens no retajiem augiem, kas aug tuksneša oāzēs. Palmas augušas arī Bībelē minētajā tuksneša oāzē Jērikā.
Pūpolsvētdienas īstais nosaukums ir Palmu svētdiena, jo Kristu Jeruzalemē sagaidīja ar dateļpalmas zariem.
Kopšana. Šai palmai vajag garu, šauru podu, jo tai ir mietsakne. Labāk patiks māla pods. Ja vajag lielu un piemērota māla poda nav, labāk izgatavot koka konteineru nekā lietot plastmasas trauku. Lielas palmas pārstāda reti.
Pieaugušai palmai gan nebūs vietas uz palodzes – tai vajag plašu telpu, daudz gaisa, saules. Palmas nedrīkst apgriezt, lai ierobežotu augumu. Drīkst nogriezt tikai lapu kopumā.
Dateļpalmas vietā kompozīcijā uz palodzes var izmantot kādu citu telpaugu, kas līdzinās palmai. Piemēram, populārajam palmas līdziniekam dzeltenajam hrizolidokarpam augumu var regulēt, garākās atvases izgriežot (dateļpalmai ir viens centrs, šai palmai – vairākas atvases).
Dateļpalmu var izaudzēt pats no dateles sēkliņas (veikalos var iegādāties arī svaigas dateles vai atvest kā suvenīru no ceļojuma). Uzdīgst aptuveni trīs mēnešos.
Dižciltīgais laurs (Laurus nobilis)
Leģenda. Kristietībā tas simbolizē Jēzus augšāmcelšanos un cilvēka triumfu. Bībelē minēts slavas, pārticības un uzplaukuma kontekstā.
Jau senie grieķi ticējuši, ka laurs nodrošina dievu labvēlību. Pirmos lauru vainagus devuši izcilākajiem dzejniekiem.
Kopšana. Laurs satur ēteriskās eļļas, ir pazīstama garšviela. Zied rudenī, vasarā ienākas tumšzilas ogas, kuras var lietot kā garšvielu līdzīgi kadiķogām.
Augs izcili padodas vainaga formēšanai, tādēļ var podos veidot dažādas dekoratīvas formas. Augšanas apstākļu ziņā ļoti pieticīgs, tāpēc var ziemināt arī vēsās, patumšās vietās, taču tikpat labi pielāgosies dzīvei siltā mājoklī.
Mirte (Myrtus communis)
Leģenda. Sens kultūraugs Vidusjūras reģionā. Ēdenes dārzs esot bijis pārpilns miršu smaržas.
Mirte ir aromātisks augs (visas auga daļas satur ēteriskās eļļas, kam piemīt ārstnieciskas īpašības). Nemirstības simbols, jo mūžzaļas lapas.
Ar miršu vainagiem kronēja filozofus, uzsverot viņu darbu nemirstību. Mirte ir arī nevainības un pastāvības simbols, tādēļ to izmantoja līgavu vainagos.
Kopšana. Ja mirtei vieta patīk, tā augs un skaisti ziedēs. Ja šāda vieta atrasta, labāk to nemainīt.
Augs vairāk piemērots pavēsām lauku mājām, ne siltiem dzīvokļiem. Mirtei vajag labu apgaismojumu, bet ne tiešu sauli.
Svarīgāk ir rasināt, nevis laistīt, sevišķi ziemā, kad augam vajag vēsumu, gaismu. Sausā gaisā uzmetas kaitēkļi (baltblusiņa, pūkainā bruņuts), un lapas grūti no tiem atbrīvot.
Mirti var nobendēt (pārlejot vai pārkaltējot) dažās dienās. Simptomi ir vienādi – augi izskatās kā novītuši.
Ja mirte sasirgusi un nonīkusi, labāk to izmest, jo atkopt ir ļoti grūti.
Labos apstākļos mirte uzzied. Ogas lieto kulinārijā un liķieru aromatizēšanai.
Kokveida alveja (Aloe arborescens)
Leģenda. To dēvē arī par tuksneša liliju. Pirmās liecības par alvejas lietošanu medicīnā un skaistumkopšanā rodamas jau kādā ēģiptiešu papirusā 3500 gadu pirms Kristus. Ēģiptes valdniece Kleopatra savu skaistumu vairojusi, ādu kopdama ar alveju.
Alveja ietilpst arī balzamējamā līdzekļa sastāvā, kas lietots vēl Kristus laikā.
Kopšana. Ka jau īsts tuksneša augs, tā labi jutīsies arī siltajos mājokļos. Vislabāk patīk saulaina vieta.
Dziednieciska ir arī tā alveja, kas aug uz palodzēm kā telpaugs. Ārstniecībai var sākt izmantot, kad augs sasniedzis vismaz triju (labāk piecu) gadu vecumu.
Uzmanīgi ar laistīšanu! Ziemā laista ne biežāk kā reizi trijās nedēļās, mēnesī. Augs labāk jutīsies keramikas, ne plastmasas podā. Plastmasas podā augu var pārlaistīt, jo tas neelpo.
Lietošana. Ir vairāk nekā 400 alvejas sugu, un visām piemīt dziednieciskas īpašības. Var lietot, laužot pa vienai lapiņai no apakšpuses.
Rozmarīns (Rosmarinus officinalis)
Leģenda. Bībelē rakstīts, ka rozmarīns savulaik ziedējis baltiem zediem. Savu zilivioleto toni ieguvis, kad to aizskāris Marijas zilais apmetnis, kad viņa no Bētlemes ar Jēzus bērniņu bēgusi no Hēroda kareivjiem.
Krūms 33 gados nepārsniedzot 1,8 metrus – tāds esot bijis Jēzus augums.
Kopšana. Rozmarīns satur ēteriskās eļļas. To var nopirkt veikalos podiņos kā garšaugu.
Lieliski var formēt. Augam patīk, ja regulāri apcērp galotnītes, – tas sakuplos vēl vairāk.
Labi ziemo vēsā, gaišā vietā, taču ir piemērots dažādiem mājokļiem. Ja gaiss ir silts un sauss, rozmarīnu rasina.
Pieci padomi augu kopšanā
1. Lai sagaidītu augļus vai augi vienkārši justos labi, daudziem no Vidusjūras reģiona augiem (ko Latvijā audzē kā telpaugus) tomēr vajag miera periodu. Tādēļ mākslīgā apgaismojuma ierīkošana ziemā nav vajadzīga.
2. Telpaugus var iegādāties arī neilgam priekam – kā telpu rotājumu un izveidot tematisku kompozīciju. Dažas puķes siltajos dzīvokļos var nīkuļot un pat aiziet bojā, taču vismaz mēnesi tās izturēs un rotās istabu.
3. Augus sāk mēslot februāra beigās, martā. Viens no variantiem – universālie telpaugiem paredzētie mēslojumi.
4. Vasarā visiem Vidusjūras augiem patiks, ja tos iznesīs ārā dārzā vai novietos uz lodžijas.
5. Augiem ar smalku lapojumu rasināšanai vislabāk izmantot mīksto lietusūdeni, jo krāna ūdens uz mūžzaļajām lapiņām atstāj neglītus nosēdumus.
Konsultējusi Latvijas Universitātes botāniskā dārza telpaugu speciāliste Rita Riekstiņa
