VIDEO: kā potenciālais darba devējs lūkojas uz tiem, kuru nav sociālajos tīklos? 5
Pirms uzaicināt pretendentu uz interviju teju katrs piektais darba devējs aplūko darba meklētāju arī sociālajos tīklos – tā secināts nesen veiktā aptaujā.
Pētījuma autori apkopojuši arī biežākās sociālo tīklu kļūdas un norāda, kurās jomās konts sociālajos tīklos darba meklētājam var palīdzēt atrast darbu vai tieši otrādi – iegāzt.
Publiskotās siera ražotnes darbinieku izklaides piena vannās pirms diviem gadiem no Krievijas atbalsojās plaša mēroga skandālā. Tas lika uzņēmējiem daudzviet pasaulē stingrāk sekot līdz savu darbinieku gaitām sociālajos tīklos. Tā stāsta reklāmas aģentūras Armadillo vadītāja Diāna Dzindule. Arī viņa, izvēloties nākamos darbiniekus, ievāc informāciju arī no sociālajiem tīkliem.
“Mums tas ir būtiski un ļoti svarīgi, brīžiem pat svarīgāk nekā izlasīt to CV, jo mēs pieņemam darbā arī cilvēkus bez iepriekšējas pieredzes, tāpēc mums ir svarīgi pārbaudīt, kā šis cilvēks sevi, tā teikt, „pārdod” sociālajos tīklos,” norāda Dzindule.
Konts sociālajos tīklos spēlē zināmu vizītkartes lomu – atklāj cilvēka intereses, dabu, ko dara ikdienā un ļauj arī pārbaudīt faktus, kas minēti CV. Tas ir ļoti būtiski tādās jomās kā mārketings, reklāma un pārdošana – saka karjeras portālā CV-Online Latvia.
Nesen šeit veikuši atkārtotu pētījumu par to, kā uzņēmumos tiek meklēti darbinieki.
“Salīdzinot trīs gadu posmu, par 60% vairāk darba devēju skatās potenciālo kandidātu sociālos kontus. Un tas attiecās ne tikai uz to, ka caur to mēģina piesaistīt šos darbiniekus, bet skatās to, kāds ir šis cilvēks un vai šis cilvēks piedienētu mūsu organizācijai,” stāsta CV-Online Latvia personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.
Visbiežāk personāla atlases speciālisti informāciju par pretendentiem ievāc no sociālajiem tīkliem Facebook un LinkedIn. Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas vadītāja uzskata, ka bērniem un jauniešiem būtu rūpīgi jāseko līdzi tam, ko viņi internetā publicē, jo nākotnē tas var maksāt reputāciju.
“Es domāju, ka iemels atteikt darbu tieši pēc dažām bildēm vai informācijas sociālajos tīklos diez vai, bet tas tomēr ir kā viena no sadaļām, kā mēs vērtējam topošos darbiniekus,” pauž Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.
Rīgas ielās aptaujātie ir pārliecināti, ka sociālajos tīklos publicētais un tas, cik aktīvs cilvēks tajos ir, mūsdienās būtiski ietekmē iespēju tikt pie kārotā darba. Aptaujātajiem zināmi arī neglaimojoši gadījumi.
Rīdziniece Zane stāsta: “Īstenībā ļoti daudz tādu piemēru ir arī manā draugu lokā, bet es jau neiešu un nevienam neko neteikšu, tāpēc es pati ļoti piedomāju pie tā, ko es rakstu savā “taimlainā” un ko “šēroju””.
“Ir redzēti visādi gadījumi, kur ir sajūta, ka cilvēks ir ielicis sociālajos tīklos pilnīgi visu par savu ģimeni, dzīvi, personīgo un tādā veidā, manuprāt, protams, var riskēt,” teic rīdzinieks Toms.
Savukārt rīdzinieks Raitis pauž: “Es domāju, ka tas ir gandrīz neiespējami sortēt kaut ko, jo internets ir atvērts jebkuram”.
Nozares speciālisti iesaka sociālajos tīklos nodalīt informāciju, kas redzama visiem un kas tikai draugiem. Bet vēl kāda nianse – potenciālais darba devējs ar aizdomām mēdzot lūkoties arī uz tiem, kas sociālajos tīklos nav atrodami vispār.
