Izvērtē iespējamo ES bezvīzu režīmu ar Turciju 0
Vācija un Francija vēlas panākt, lai Eiropas Savienības un Turcijas bezvīzu līguma noslēgšanas gadījumā būtu paredzēta iespēja uz laiku apturēt šī līguma darbību.
Priekšlikumu par mehānismu bezvīzu režīma apturēšanai izstrādāja Parīze un Berlīne un tas ir datēts ar trešdienu, ziņo interneta izdevums “Politico”, kuras rīcībā nonācis šī dokumenta teksts. “Pašreizējās migrācijas un bēgļu tendences liek izstrādāt efektīvu mehānismu, lai apturētu vīzu liberalizāciju,” skaidro ierosinājuma autori. Francija un Vācija ir piedāvājusi trīs scenārijus, kuros bezvīzu režīms varētu tikt apturēts.
Pirmā scenārija gadījumā bezvīzu režīmu varētu apturēt, ja kādā ES dalībvalstī ievērojami pieaugtu trešo valstu pilsoņu skaits, kas tur uzturētos nelegāli pēc tam, kad būtu ieradušies kā tūristi. Otrā scenārija gadījumā bezvīzu režīmu varētu apturēt, ja pieaugtu patvērumu lūgumu skaits no trešās valsts. Trešais scenārijs paredz situāciju, kad pieaugtu noraidīto patvēruma lūgumu atkārtotas iesniegšanas gadījumu skaits.
Dokumentā arī norādīts, ka Eiropas Komisija var ņemt vērā noziedzības pieaugumu, efektivitāti cīņā pret korupciju, organizēto noziedzību, dokumentu viltošanu, nelikumīgu robežšķērsošanu un vispārējo sadarbības kvalitāti nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanā, lemjot par bezvīzu režīma apturēšanu.
Ierosinājums paredz, ka par bezvīzu režīma pagaidu apturēšanu lemtu Eiropadome un Eiroparlaments. Ikvienai bloka dalībvalstij būtu tiesības lūgt bezvīzu režīma apturēšanu Šobrīd ES ved sarunas par bezvīzu režīmu arī ar Gruziju, Ukrainu un Peru.
Atbilstoši ES un Turcijas līgumam, kas tika noslēgts martā, Ankara apņēmusies uzņemt atpakaļ visus nelegālos imigrantus, kas nekvalificējas bēgļu statusam. Par katru Turcijas atpakaļ uzņemto nelegālo imigrantu ES solījusi uzņemt vienu imigrantu no Turcijas bēgļu nometnēm. ES piekritusi paātrināt bezvīzu režīma ieviešanu Turcijas pilsoņiem un aktivizēt sarunas par Turcijas iestāšanos blokā.
ES piekritusi arī paātrināt iepriekš apsolīto trīs miljardu eiro piešķiršanu Turcijā esošo bēgļu apgādei un uzturēšanai. Vienlaikus apsolīts līdz 2018. gada beigām savākt vēl trīs miljardus eiro, taču šī summa nonāks Ankaras rokās tikai tad, ja pirmie trīs miljardi būs iztērēti.
Pastāv bažas par vienošanās ietekmi uz cilvēktiesībām un tās savienojamību ar ES tiesību normām. Pretrunīgi vērtētā ES vienošanās ar Turciju nav ideāla, bet tas ir vienīgais nelegālās imigrācijas krīzes risinājums, paziņojis ES humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisārs Hrists Stiljanidis. “Es apzinos, ka šī vienošanās tiek pretrunīgi vērtēta. Es teiktu, ka bez Turcijas risinājums nav iespējams. Nav cita risinājuma, kā vien vienošanās ar Turciju,” uzsvēra komisārs. “Mums ir vajadzīgi viņi, viņiem esam vajadzīgi mēs,” uzrunājot Francijas parlamentu, norādīja Stiljanidis. “Mēs nevienam nevaram pazemināt kritērijus bezvīzu režīma ieviešanai, bet tajā pašā laikā mums ir jāsekmē šī vienošanās,” teica Stiljanidis, paužot prieku par nelegālo imigrantu pieplūduma mazināšanos. “Diemžēl bēgļi turpinās doties prom no konfliktu zonām,” atzina komisārs.
