Eksperts: “Sadales tīkla” tarifu izmaiņas var radīt negaidītus izdevumus 2
AS “Sadales tīkls” iecerētajā pakalpojumu tarifu līdzsvarošanas plānā ir virkne zemūdens akmeņu, kas nav patērētājiem pietiekami izskaidroti un var radīt neplānotus izdevumus, aģentūrai LETA atzina Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors, AS “Inspecta Latvia” vadošais eksperts Andrejs Podgornovs.
Viņš stāstīja, ka “Sadales tīkla” pakalpojumu tarifu līdzsvarošanas plānā izteiktais aicinājums patērētājiem izvērtēt ikdienā nepieciešamo elektroenerģijas jaudu un to samazināt ir pretrunīgs.
“Lai gan jaudu samazināt varēs bez maksas un nepieciešamības gadījumā pus gadu pēc tam patērētājam būs iespēja atjaunot to iepriekšējā apjomā, patērētāji netiek brīdināti, ka šie pasākumi var radīt neplānotas izmaksas – it īpaši objektos ar novecojušu elektroinstalāciju. Palielinot elektroenerģijas jaudu vecākos objektos, piespiedu kārtā var nākties apmaksāt elektroinfrastruktūras atjaunošanu visā objektā, lai tiktu izpildītas Eiropas Savienības (ES) noteiktās prasības,” uzsver Podgornovs.
Eksperts stāstīja, ka lielākā daļa elektroinfrastruktūras Latvijā ir krietni novecojusi gan tehniski, gan morāli, nenodrošinot mūsdienu prasību izpildi, tādēļ risks, ka var nākties maksāt ne tikai par jaudas palielināšanu, bet arī infrastruktūras rekonstrukciju, ir liels.
“Piemēram, elektroenerģijas uzskaite lielākajā daļā Latvijas mājsaimniecību un arī daudzos uzņēmumos tiek veikta pēc vecum vecajiem noteikumiem un standartiem – elektroenerģijas skaitītājs pie mājas sienas vai priekšnamā joprojām ir ierasta aina. Uz vecajiem pieslēgumiem neattiecas prasība tos modernizēt. Tomēr, tiklīdz vajadzēs pieslēgt vai atjaunot lielāku jaudu, tas formāli skaitīsies jauns pieslēgums, kam tiks pieprasīts izpildīt jaunos tehniskos noteikumus un papildprasības atbilstoši ES normām. Tas nozīmē to, ka, piemēram, elektroenerģijas uzskaites skapis, kas iepriekš atradās pie mājas sienas, būs jāpārnes līdz īpašuma robežai, lai pie tā varētu piekļūt “Sadales tīkls”. Šīs izmaksas vajadzēs segt klientam,” skaidroja Podgornovs.
Tāpat nepatīkamu pārsteigumu var piedzīvot tie patērētāji, kuri, atsaucoties “Sadales tīkla” aicinājumam, samazinās jaudu, balstoties uz pašrocīgi veiktiem aprēķiniem. “Var gadīties, ka zemnieku saimniecībā elektrotīkla slodze ir lielāka atsevišķās sezonās, piemēram, rudenī, kad tiek kaltēti graudi. Izdalot gada elektroenerģijas patēriņu uz 12 mēnešiem, tiks iegūta vidējā slodze, kas atsevišķās sezonās var būt nepietiekama, tādēļ var prognozēt, ka pēc jaudas samazināšanas vajadzība to atkal palielināt nebūs retums,” stāsta eksperts.
Podgornovs atgādina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nav elektroinženieri un nepieciešamās jaudas aprēķini lielākoties būs visai aptuveni un bieži vien pat aplami. Ja trūkst nepieciešamo zināšanu un pieredzes, veiktais jaudas apjoma aprēķins var neatbilst patiesībai, tādēļ šādu energoauditu vislabāk uzticēt profesionāļiem.
Pēc “Inspecta Latvia” ekspertu aplēsēm, piemēram, uzņēmums, kurš pašlaik lieto elektroenerģijas tarifu “S6” ar atļauto slodzi 400 ampēri, patērējot 70 127,32 kilovatstundas (kWh) mēnesī, saskaņā ar pašlaik spēkā esošo tarifu par vienu atļautās slodzes ampēru maksā 0,256 eiro centus, kas veido 102,33 eiro mēnesī. Pēc tarifu līdzsvarošanas šī maksājuma apmērs pieaugs par 222% un maksa par vienu ampēru būs 0,823 eiro centi, kopējo ikmēneša maksu palielinot līdz 329,33 eiro. Lai gan maksa par vienu patērētās elektroenerģijas kilovatstundu pēc izmaiņām tarifos samazināsies vairāk nekā par 0,2 centiem, kopējās izmaksas šādam uzņēmumam pieaugs par 53,09 eiro mēnesī jeb 637,08 eiro gadā.
“No vienas puses, “Sadales tīkla” piedāvājums ieviest abonēšanas maksu, pamatojoties uz acīmredzamo nepieciešamību restaurēt Latvijas elektrotīklus, šķiet loģisks un saprotams, jo padomju laikā izbūvētā elektropievades sistēma Latvijā patiešām ir novecojusi un to nepieciešams rekonstruēt. Tomēr bažas rada uzņēmuma definētie nākotnes plāni un solījumi klientiem. Ja varam ticēt “Sadales tīkla” publicētajai informācijai, uzņēmums plāno arī nākotnē elektrolīniju atjaunošanā ieguldīt tikpat lielu investīciju apjomu kā iepriekš, paredzot ik gadu atjaunot vai modernizēt 2% no valsts kopējā elektrolīniju garuma. Tādējādi novecojušās elektrolīnijas Latvijā tiks atjaunotas aptuveni 50 gadu laikā,” atzina eksperts.
Kā norāda Podgornovs, tas nozīmē, ka elektropiegādes kvalitāte neuzlabosies, jo neatjaunoto elektrolīniju un elektrības stabu garantētais kalpošanas laiks ir 25-35 gadi un pastāv nopietns risks, ka valsts elektrības piegādes sistēma bruks daudz ātrāk, nekā “Sadales tīkls” spēs to atjaunot.
“Pašlaik vērtējot “Sadales tīkla” iecerēto pakalpojumu tarifu līdzsvarošanas plānu, jāsaka, ka patērētāji viennozīmīgi būs vairāk zaudētāji nekā ieguvēji, jo tiks radītas gan papildu izmaksas, gan sarežģīts pakalpojumu saņemšanas process. Būtu tikai godīgi, ja, ieviešot abonēšanas maksu, patērētājs saņemtu ko vairāk par solījumiem, piemēram, viņam vairs nevajadzētu maksāt par elektroenerģijas pieslēgšanu, jo ilgtermiņa peļņa no abonēšanas maksas viennozīmīgi nosegtu arī šīs izmaksas. Diemžēl, raugoties nākotnē, jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāji arī pēc abonēšanas maksas ieviešanas saņems tos pašus pakalpojumus tādā pašā kvalitātē, vien maksājot vairāk,” atzīst Podgornovs.
Jau ziņots, ka AS “Sadales tīkls” iesniegusi izvērtēšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) priekšlikumu par elektroenerģijas sadales tarifa līdzsvarošanu, kā rezultātā daļai patērētāju elektrības rēķini samazināsies, bet daļai augs.
“Sadales tīkla” pārstāvji stāstīja, ka SPRK iesniegtais priekšlikums paredz, ka par elektrotīklu sistēmu uzturēšanu maksās arī tie, kuri elektrību nepatērē.
Uzņēmumā uzsvēra, ka aptuveni 700 000 mājsaimniecību šādas izmaiņas neradīs būtiskas izmaiņas elektrības gala rēķinos vai pat samazinās rēķinus. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu.
