“Diena, kad es uzvilku jaunu kleitu…” sirdi sāpinošas atmiņas par apgraizīšanu 6
Fatima ir jaunā māmiņa, kuras pirmais bērniņš dzima priekšlaikus un nomira, bet viņas otrais mazulis, dēls, piedzima laikā un izdzīvoja. Viņa ir pret sieviešu dzimumorgānu apgraizīšanu, jo viņai šī pieredze bija šausminoša.
Viņas māte bija šuvēja un parasti gāja uz darbu no rīta. Kādu rītu, kad Fatimai bija seši gadi, viņa pasniedza viņai jaunu kleitu un teica, lai to uzvelk nākamajā dienā. “Es biju ļoti priecīga par kleitu, un man nebija ne mazākās nojausmas, kas šajā dienā notiks. Tad mamma pateica, ka šodien neies uz darbu un es kļuvu vēl priecīgāka. Un man nebija jāiet uz skolu – es biju vēl jo laimīgāka.
“Es atceros, ka mājās ienāca resna sieviete. Viņa runāja ar manu māti, mana māte taisīja ēst, smējās un viņas dzēra tēju. Visi bija priecīgi un mana māte mani pacienāja ar gardu maltīti. Tad pēc kāda laiciņa viņa teica, lai aizeju uz vannasistabu nomazgāties. Viņa teica, ka viņa nevēlas, lai sieviete redzētu mani netīru, un man jāuzvelk jaunā kleita.
Ieradās mana vecāmāte. Viņa teica, ka mani apgraizīs, bet es nesapratu, ko tas nozīmē. Viņa teica: “Nu tu būsi kā ikviena.”
Tad viņas bija tam gatavas. Viņas turēja mani aiz pleciem un ceļiem, es sāku raudāt un centos aizvērt savas kājas. Es biju izmisusi, es to nekad neaizmirsīšu,” Fatima sāk stomīties, atceroties savu traumu. Viņa atsāk stāstu tikai no tās vietas, kur sliktākais ir beidzies. “Es paliku mājās septiņas dienas ar akūtām sāpēm rajonā, kur tiku sagraizīta. Es nedrīkstēju dzert ūdeni un es nevarēju normāli ieēst.”
Fatima ar draugiem uzsākusi diskusiju par sieviešu apgraizīšanu. “Cilvēki zina, ka tas noved līdz sarežģītām dzemdībām. Ir tādi, kas saka, ka to vajadzētu pārtraukt. Es arī varētu teikt: “Nedariet to savām meitām!”, bet sabiedrība varētu nesaprast. Mana māte zina, ka no apgraizīšanas rodas problēmas, bet viņa tic likumiem. Viņa uzskata, ka ir apkaunojoši dzīvot ar atvērtām ģenitālijām.”
Stāsts no Unicef.org
