“608 eiro apgrozījums mēnesī” – vai tiešām veikala “Postcard” vienīgais pārkāpums ir valsts valodas ignorēšana? 0
Pagājušā nedēļā mediju uzmanības lokā nonāca kāds t/c “Mols” veikals “Party.postcard.lv”. Kāda apmeklētāja publiski dalījās ar piedzīvoto – viņu nepatīkami pārsteidza tirdzniecības centra “Mols” veikala “Party.postcard.lv” darbinieces teiktais, ka veikals ir krievu un visas tajā esošās apsveikuma kartiņas ir tikai krievu valodā.
Pēc raksta saņemšanas saņēmām ziņu no kāda lasītāja, kurš bija iepazinies plašāk ar informāciju par uzņēmumu, tāpēc viņam radušies jautājumi.
“Uzmetot aci Firmas.lv pieejamajai informācijai, par šo uzņēmumu atklājas šāda informācija: veikals pieder SIA “5WAY”. 2023.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 8673 eiro, bet peļņa 1373 eiro. Un tagad elementārā matemātika – 8673 eiro apgrozījums mīnus 1373 eiro peļņa. Paliek 7300 eiro, sadalot to uz 12 mēnešiem, sanāk 608 eiro apgrozījums mēnesī, no kura jāmaksā telpu noma (t/c “Mols” tā noteikti nav maza), jāsedz grāmatvedības izmaksas, algas un citas izmaksas. Vai te nav acīmredzama pelēkā ekonomika?”
LA.LV sazinājās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ekspertiem, lai pārliecinātos, vai konkrētajam lasītājam ir taisnība un tiešām te ir aizdomas arī par citiem pārkāpumiem, ne tikai valsts valodas principu neievērošanu.
VID norāda, ka atbilde uz mūsu nosūtīto jautājumi ir jāsāk ar teorētisku skaidrojumu par uzņēmumu finanšu plānošanu. Turpinājumā publicējam to!
“Aprēķinātā darba alga, darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas, nomas maksa, maksa par grāmatveža sniegtajiem pakalpojumiem ir ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi, kurus ņem vērā, nosakot peļņu.
Peļņa (finanšu rezultāts) tiek noteikta kā starpība starp ieņēmumu kopsummu pārskata gadā un pārskata gada izdevumiem, kas attiecīgi tiek atspoguļoti uzņēmuma grāmatvedībā un finanšu pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Proti, peļņa = apgrozījums (vai ieņēmumi) mīnus iepriekš uzskaitītie saimnieciskās darbības izdevumi. Gan ieņēmumus, gan izdevumu uzskaita grāmatvedībā un, sagatavojot finanšu pārskatu, ko nodokļa maksātājs iesniedz VID, tos norāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Lai secinātu, vai uzņēmumam ir pietiekoši naudas līdzekļu, lai segtu visus izdevumus (t.i., izmaksātu algu, samaksātu nomas maksu, samaksātu grāmatvedim par pakalpojumiem) nevaram pamatoties tikai uz pārskata gada peļņas summu, t.i., nebūs korekti apšaubīt uzņēmuma spēju samaksāt visus minētos izdevumus, analizējot tikai pārskata gada apgrozījumu un peļņas lielumu. Lai secinātu, vai uzņēmumam ir pietiekoši finanšu līdzekļi, lai segtu visus izdevumus, ir jāvērtē faktiskā naudas plūsma, t.i., jāņem vērā naudas atlikums pārskata gada sākumā un pārskata gadā kasē vai bankā saņemtie finanšu līdzekļi, kurus var veidot naudas summas arī par iepriekšējos pārskata gados sniegtajiem pakalpojumiem vai pārdotajām precēm (tās grāmatvedības izpratnē ir samaksātās debitoru parādu summas) u.c. uzņēmuma naudas plūsmu un finansiālo stāvokli ietekmējošie faktori.”
Un tomēr – vai šeit nav pamats aizdomām par pelēko ekonomiku? Uz šo jautājumu VID atbilde ir šāda: “Pieņemot lēmumu par preventīvo vai kontroles pasākumu nepieciešamību, VID balstās uz dažādu nodokļu nenomaksas risku analīzi, līdz ar to, dienesta redzeslokā var nonākt jebkurš uzņēmums, kurš nepilda saistības pret valsti. Taču VID ir liegts publiski sniegt informāciju par konkrētiem uzņēmumiem kā arī tiem veiktajiem preventīvajiem vai kontroles pasākumiem (tas noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta pirmajā daļā).
Visu informāciju par uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuru drīkst publiskot, aicinām skatīt VID publiskojamo datu bāzē, ievadot uzņēmuma nosaukumu un reģistrācijas numuru (VID publiskojamo datu bāze).”
