600 000 eiro “Zaļās klases” mednieku namiņā? Atklāj, ko pārmet atlaistajiem “Rīgas mežu” valdes locekļiem 16
Papildināts plkst.11.31.
Pastāv aizdomas par nesamērīgu un necaurspīdīgu līdzekļu izlietošanu, vienā no vides izglītības projekta “Zaļā klase” ēkām ieguldot 600 000 eiro, komentējot pašvaldības SIA “Rīgas meži” divu valdes locekļu atlaišanu, piektdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes pārstāvji.
“Rīgas mežu” ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš un valdes loceklis Juris Buškevics amatu zaudējuši, ņemot vērā trauksmes cēlēja ziņojumā pausto. Pašlaik, lai pārbaudītu ziņojumā sniegto informāciju, uzņēmumā sākts audits.
“Pirms neilga laika es saņēmu trauksmes cēlēja ziņojumu, visai detalizētu. Iepazīstoties ar to, es to noslepenoju, anonimizēju, lai pasargātu trauksmes cēlēju, un nodevu amatpersonām rīcībā,” komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).
Viņš arī informēja, ka pašvaldība uzņēmumā sākusi auditu, lai pārbaudītu, vai ziņojumam ir pamats.
“Mēs nekavēsimies ne mirkli, lai šo informāciju nodotu tiesībsargājošajām iestādēm, ja audita laikā atklāsies, ka šiem paziņojumiem ir zināms pamats,” solīja domes priekšsēdētājs.
Savukārt pašvaldības izpilddirektora vietnieka pienākumu izpildītāja Rita Logina skaidroja, ka iesniegumā iekļauta informācija, kas liecina par nesaimniecisku rīcību, pirmšķietami arī par izšķērdīgu finanšu līdzekļu izlietošanu.
“Tas bija par pamatu, lai pieņemtu lēmumu par uzticības zaudēšanu un amatpersonu atsaukšanu no ieņemamajiem amatiem,” sacīja Logina, piebilstot, ka abas amatpersonas no amata atsauktas, lai varētu netraucēti veikt auditu un iesniegumā minēto faktu pārbaudi.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (PP) atzina, ka sadarbība ar “Rīgas mežiem” esot bijusi sarežģīta.
“Kad mēs esam aicinājuši “Rīgas mežu” pārstāvjus uz komiteju, mēs vēlējāmies runāt par ieguldījumiem kritiskā infrastruktūrā, bet uzņēmums daudz ir minējis un prezentējis grandiozus investīciju plānus, kas maz saskan ar pašvaldības mērķiem. Tas visu laiku radījis sajūtu, ka uzņēmuma valdes locekļi un kopumā vadība nesaredz to, kā mēs redzam, kā uzņēmumam būtu jādarbojas,” klāstīja Cepurītis.
Trauksmes cēlēja ziņojums esot pastiprinājis bažas, ka uzņēmuma vadība ar pašvaldības līdzekļiem ir vairāk rīkojusies kā ar savu maku. Ziņojums satur informāciju par ļoti lieliem, nesabalansētiem ieguldījumiem vienā atsevišķā ēkā “Zaļās klases” projektā, sacīja domnieks. Tā ir “Faunas klase”, kas atrodas blakus briežu dārzam, netālu no Ogres mežniecības.
“Šajā vienā ēkā, kas ir salīdzinoši neliela, kopumā ir ieguldīti vairāk nekā 600 000 eiro tikai sagatavošanā, celtniecībā, aprīkošanā. Vairāki no ziņojumā ietvertajiem dokumentiem liecina, ka šie ieguldījumi veikti neatbilstoši labas pārvaldības principam, necaurskatāmi, grūti izsekojami,” apgalvoja Cepurītis.
Investīcijas ēkā lielākoties esot veiktas 2019. un 2020.gadā, tās nav atklātā veidā iekļautas atskaitēs, kas sagatavotas kapitāldaļu turētājam. Neesot skaidri arī to mērķi. Tāpat pērn būtiski esot samazinājusies uzņēmuma peļņa. Arī “Rīgas mežu” 2020.gada budžets tika apstiprināts tikai 2021.gadā, norādīja komitejas vadītājs.
“Konkrēta ēka ir tikai viena no vairākām, kur notiek vides izglītības aktivitātes. Centrālā ēka atrodas citur mežniecības teritorijā. No četrām ēkām, kur esmu bijis, pārējās ir ļoti vienkāršas, askētiskas, atbilstošas projekta mērogiem,” stāstīja Cepurītis, skaidrojot, ka pārējās “Zaļās klases” ēkās varētu būt ieguldīti vien 50 000 eiro katrā.
Taču vistālāk esošās ēkas vizuālais izskats liecinot, ka tā labāk esot piemērota atpūtas pasākumiem, nevis vides izglītības prioritātēm, lai gan pozicionēta kā administrācijas ēka. Turklāt vairākas ēkā esošās mēbeles un aprīkojumu varētu klasificēt kā ekskluzīvu, sacīja Cepurītis.
“Mēs esam neoficiāli dzirdējuši šīs ēkas apzīmējumu kā mednieku namiņu. Man, tur esot, šāds iespaids arī rodas, ka visas šīs telpas vairāk ir piemērotas privātiem atpūtas pasākumiem nekā vides izglītībai,” stāstīja domes pārstāvis.
Pēc Cepurīša paustā, trauksmes cēlēja ziņojumā paustais liek domāt par riskiem, ka ēka varētu tikt izmantota privātām vajadzībām, taču pašlaik šādu pierādījumu nav.
Savukārt Staķis, runājot par “Zaļās klases” nākotni, atzina, ka pašlaik situāciju komentēt ir grūti, jo jāsagaida audita rezultāti.
Piektdien tiks sasaukta uzņēmuma kapitāldaļu turētāju sapulce, lai apstiprinātu pagaidu valdes locekli, un tā būs “Rīgas mežu” darbiniece. Valdē turpina strādāt arī Anita Skudra. Savukārt jaunās valdes meklējumi tiks sākti pēc tam, kad noslēgsies konkurss uz padomes locekļu amatiem.
“Valdes locekļiem noteikti jābūt atlasītiem konkursa procedūrā,” uzsvēra Rīgas mērs.
Jau ziņots, ka amatu zaudējis “Rīgas mežu” ilggadējais vadītājs Tauriņš un vēl viens valdes loceklis Buškevics. Šāds lēmums pieņemts uzņēmuma kapitāla daļu turētāja sapulcē.
Tauriņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka ir zaudējis amatu. Viņš atzina, ka nav guvis pilnu informāciju par to, kādēļ šāds lēmums pieņemts.
Viņš esot informēts, ka lēmums par viņa atlaišanu saistīts ar trauksmes cēlāja ziņojumu par “Rīgas mežu” vides izglītības projektu “Zaļā klase”.
Tauriņš aģentūrai LETA piebilda, ka īpašniekam ir visas tiesības pieņemt un atlaist uzņēmumu vadītājus, līdz ar to viņš esot nolēmis necīnīties par palikšanu amatā. Taču, ja jaunā Rīgas domes vadība ķeršoties klāt viņa izlolotajam vides izglītības projektam, tad gan viņš “gulšoties uz sliedēm”.
Kā liecina “Rīgas mežu” mājaslapā pieejamā informācija, “Zaļā klase” izveidota, lai izglītotu un informētu sabiedrību par meža nozari un tās lielo nozīmi Latvijā.
Projekta mērķis ir sniegt zināšanas skolu jaunatnei un citiem interesentiem par to, kas ir mežs, ko tas dod sabiedrībai un ko sabiedrība var dot mežam. “Zaļā klase” piedāvā iepazīties un apskatīt dabā visu meža un koksnes attīstības ciklu no sēklas līdz zāģmateriālam.
Projekts “Zaļā klase” tiek īstenots vairākos posmos “Rīgas mežu” Daugavas mežniecības teritorijā Ogres pusē.
Tas esot projekts, ar kuru Tauriņš varot lepoties kā par ļoti labi padarītu darbu. Arī par visu pārējo viņam neesot par ko kaunēties – gan par Rīgas parkiem, gan Mežaparku un tā Lielo estrādi, un citiem darbiem.
Pašreizējo situāciju viņš pieņemot kā loģisku iznākumu tam, ka pilsētā ilgstoši nav saimnieka. Joprojām pilsētai nav atrasts izpilddirektors un nenotiek normāla komunikācija starp īpašnieka pārstāvi un uzņēmumiem.
Šī situācija esot ieilgusi, jau kopš pilsētā sākās politiskās cīņas starp bijušo un jauno varu. Tādā situācijā, kad nevis domā par saimnieciskiem darbiem un rīdzinieku interesēm, bet tikai par politiskiem saukļiem, esot grūti strādāt, teica Tauriņš.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, Tauriņš “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja amatā ir kopš uzņēmuma dibināšanas 2008.gadā.
“Firmas.lv” informācija, SIA “Rīgas meži” pamatkapitāls ir nepilni 115 miljoni eiro.
Uzņēmums 2019.gadu aizvadījis ar 16,8 miljonu eiro apgrozījumu un 621 579 eiro peļņu. Dati par uzņēmuma darbību pērn vēl nav pieejami.
Uzņēmums kopš tā dibināšanas ar zaudējumiem strādājies vien 2011.gadā, kad uzņēmuma zaudējumi bija 320 000 eiro. Visos pārējos gados uzņēmums strādājis ar peļņu, kas pārsvarā bijusi vairāk nekā miljons eiro, bet 2018.gadā sasniegusi 3,14 miljonus eiro.
