Atis Klimovičs: 60 vīri sniegotā laukā – vērā ņemama kaujas vienība 14
Sešdesmit cilvēku liela zemessargu vienība, kuras sastāvā ir daudzu Latvijas reģionu pārstāvji, gatavojas dežūrai Eiropas Savienības Kaujas grupas sastāvā. Šie jaunie cilvēki vecumā no 20 līdz 40 gadiem brīvprātīgi pieteikušies apgūt nopietnu apmācību kursu un uz pusgadu faktiski nonākuši profesionālajā dienestā, jo šis laiks jāpavada kazarmu režīmā Kuldīgas 45. nodrošinājuma bataljonā intensīvos ikdienas treniņos. Var jautāt – vai 60 karavīru ir daudz un vai tie kaut ko nopietnu var padarīt? Atbildēt iespējams divējādi – tas varbūt nav liels skaitlis, taču vienlaikus tā ir vērā ņemama kaujas vienība. Prasmīgi izmantota, šāda vienība, kuru papildina viņu komandieri – seržanti un virsnieki, nodrošinājuma nodaļa un sapieri –, spēj nodrošināt nelielas Latvijas pilsētas aizsargāšanu vismaz uz zināmu laiku. Protams, svarīgs ir tās nodrošinājums ar ieročiem un spējām pārvietoties. Taču ne mazāk svarīga ir šīs vienības vēlēšanās darīt savu darbu – no dienas uz dienu (neraugoties uz 400 eiro lielo mēneša algu) paaugstinot individuālās un visas vienības iemaņas. Liela daļa no viņiem savu nākotni saskata profesionālajā dienestā, par patriotismu nerunā skaļos vārdos, taču to var nojaust – no malas vērojot viņu neatlaidību, pavadot sniegotā laukā mīnus 15 grādu salā daudzas stundas.
Latvijas sabiedrībai derīgi apzināties, ka viņu mierīgās ikdienas dzīves ierastais ritums tiek nodrošināts arī ar šādu vienību darbu. Tā ir gan profesionālā armija, gan uz brīvprātības principiem izveidotā zemessardze. Gluži tāpat nenāktu par ļaunu papildu informācija par situāciju bruņotajos spēkos. Labi, ka aizvien brīvāk lietas īstajos vārdos nosauc daļa militārpersonu. Pareizi, ka zemessardzes bataljona komandieris atklāti pastāsta, ka viņa vienībā reāli nav vajadzīgo 450 vīru, bet par simtu mazāk. Šī taisnība ir pirmais solis uz to, lai sabiedrība apzinātos patieso situāciju un varbūt nāktu ar priekšlikumiem, kā to uzlabot. Skaidrs, ka pilnvērtīgu bataljona kaujas spēju nodrošināšanai neieciešams noteikts karotāju skaits.
Kāda ir sabiedrības interese par aizsardzību, liecina pagājušā gada 6. septembrī uzsāktā ziedojumu vākšanas akcija zemessardzes apgādes uzlabošanai. Līdz šim saziedoti 47 tūkstoši eiro, un akcijas organizatori tās rīkošanu pagarinājuši, lai gan bija cerējuši savākt plānotos 133 tūkstošus eiro līdz 18. novembrim. Tā ir nopietna un svarīga iecere, ko pozitīvi novērtējuši paši zemessargi. Zināms, ka par minēto summu Dobeles zemessardzes bataljona un šajā pilsētā izvietotā mācību centra vajadzībām plānots iegādāties nakts redzēšanas iekārtas, tēmēkļus, kompasus un ķirurģiskos komplektus. Būtiski, ka šīs nepieciešamākās lietas izvēlējušies zemessargi paši.
Jāpiekrīt akcijas ieceres autoram Jurim Ulmanim, ka tas nav mēģinājums norādīt uz aizsardzības resora darba trūkumiem, bet gan vēlēšanās palīdzēt. Valstij vienkārši nav pa spēkam apmierināt visas vajadzības. Katram pilsonim, piedaloties ziedošanā, ir iespēja reāli palīdzēt valsts aizsardzībā. Jāsaprot, ka ir laiks nākt ar svecēm uz krastmalu, bet ir laiks konkrētiem darbiem. Līdz šim aicinājumam ziedot atsaukušies apmēram 600 cilvēku – daudz vai maz, lai spriež katrs pats.
