Sacensība par garāko mastu 21
Pauls-Pāvuls kritiski vērtē arī pašu lielizmēra karogu izvietošanas ideju, jo Latvijas klimatā jārēķinās, ka nebūs viegli nodrošināt, lai karogs visu gadu plīvotu cienījamā izskatā. Pasaulē varenākos karogu mastus uzbūvējušas austrumu zemes, kas iesaistījušās sacensībā par visaugstāko mastu. Šobrīd pirmajā piecniekā ir Saūda Arābija, Tadžikistāna, Azerbaidžāna, Ziemeļkoreja un Turkmenistāna. Visiespaidīgākais masts uzbūvēts Saūda Arābijas pilsētā Džidā, kur šīs valsts karogs plīvo 170 metru augstumā. Milzīgais karogs ir gandrīz 50 metrus garš un 33 metrus plats, tā svars sasniedz 570 kg!
Pauls-Pāvuls uzskata, ka Latvijai nav jāiesaistās šādā “plānprātīgā austrumzemju sacensībā” un jāapkauno mūsu valsti ar “tukšu urrāpatriotismu”. Rihards Kols iebilst, ka lielizmēra karogu masti ir redzami ne tikai austrumu zemēs, bet arī daudzviet Rietumu pasaulē, piemēram, ASV, Čehijā, Īrijā, Ungārijā, Spānijā, Polijā u. c. Kols skaidro, ka lēmums būvēt 60 metrus augstu karoga mastu uz AB dambja pieņemts, ņemot vērā karoga atrašanās vietu un redzamību 500 līdz 1000 metru rādiusā.
Kā uzskata Valsts heraldikas komisijas loceklis, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, ne jau karoga izmērs nosaka, vai Latvijas iedzīvotājiem tas ir svarīgs valsts simbols. Lielizmēra karogu izvietošanu Latvijas pilsētās viņš salīdzina ar svētku uguņošanu, kas ir zināma ārišķības izpausme.
Jāmaina vairākas reizes gadā
Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija spriež, ka priekšlikumi, kas pirms Latvijas simtgades rosina pievērst uzmanību mūsu valsts simboliem, ir vērtējami atzinīgi. Taču viņa atzīst, ka Latvijā nav šādas lielizmēra karogu tradīcijas un mūsu klimata apstākļos tas ir tehniski sarežģīts projekts. “Karoga masts ir jāsaskaņo ar pilsētvides mērogu. Tāpat ir ļoti svarīgi parūpēties, lai karogs vienmēr būtu cienījamā izskatā. Karogs būs ļoti liels, AB dambis ir vējaina vieta, tādēļ nepieciešams nodrošināt, lai karoga audums būtu pietiekami izturīgs. Ceru, ka projekta īstenotāji to būs ņēmuši vērā.”
Pēc karoga masta izbūves uz AB dambja tas tiks nodots Rīgas domes īpašumā, kas tālāk uzņemsies visus objekta apsaimniekošanas un uzturēšanas darbus. Skaidrs, ka karogu nāksies mainīt vairākas reizes gadā. Valsts kanceleja informē, ka Latvijas karogs, kas plīvo virs Ministru kabineta ēkas, kalpo vidēji trīs mēnešus (mitrā un vējainā laikā mazāk); 1,5 reiz 3 metrus lielais karogs izmaksā 45,38 eiro plus PVN. Savukārt Valsts prezidenta standarts, kas plīvo Rīgas pils Svētā Gara tornī, vidēji kalpo vienu mēnesi; tas ir arī dārgāks (150 eiro plus PVN), jo tiek izgatavots pēc īpaša pasūtījuma.
Rihards Kols prognozē, ka karogs uz AB dambja būs jāmaina aptuveni trīs līdz četras reizes gadā. Saskaņā ar aprēķiniem karoga apsaimniekošanas izmaksas būs aptuveni 12 000 eiro gadā. “Šie izdevumi ir ievērojami zemāki par viena svētku salūta izmaksām,” norāda Kols.
