Iedzīvotāji dodas pēc apkures kompensācijām – 60 eiro esot maz. Bet, ja dod, tad jāņem 36
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pašvaldībās klātienē sākts pieņemt pieteikumus apkures izdevumu daļējai kompensēšanai iedzīvotājiem, kas apkurei izmanto malku, koksnes granulas vai briketes.
Vakar dienas vidū, apmeklējot Rīgas pilsētas apkaimes iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas nodaļas, nekur pārāk lielu pabalstu prasītāju pieplūdumu vai rindu “Latvijas Avīze” gan neredzēja. Klientu apkalpošanas nodaļā E. Smiļģa ielā 46 darbinieces teica, ka rindu neesot tāpēc, ka atbalstam iedzīvotāji piesakās pēc iepriekšēja pieraksta, klātienes apmeklējumu iepriekš piesakot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80000800 darbdienās no plkst. 8 līdz 18. Bet kopš 3. oktobra nodaļā saņemot ap 60 iedzīvotāju pieteikumus dienā.
Pārdaugavas iedzīvotāja Gaļina stāsta, ka tikko par 300 eiro nopirkusi 130 maisus ar skaldītu malku. Vēl 15 eiro samaksājusi par atvešanu. Bet ar šo malkas daudzumu viņai ziemā nepietikšot, tāpēc būšot jāpērk vēl. Tie 60 eiro jau gan sīkums vien esot. Bet, ja dod, tad esot jāņem.
Klientu apkalpošanas nodaļā Ieriķu ielā 43a sastaptā Juglas mikrorajona iedzīvotāja Tatjana stāsta, ka būvmateriālu tirdzniecības centrā “DEPO” tikko par 400 eiro nopirkusi tonnu brikešu, tāpēc viņai ir arī pirkuma čeks. Bet arī viņa atzīst, ka ar tonnu brikešu viņai noteikti nepietikšot, lai piecus mēnešos apkurinātu 36 kvadrātmetru divu istabu dzīvokli. Vajadzēšot vēl tikpat daudz.
Tā kā malkas, koksnes granulu un brikešu cenas strauji ceļas, abas rīdzinieces bažījas, vai spēs tās nopirkt, kad pēc mēneša vai diviem tās maksās vēl dārgāk nekā pašlaik. Ja pietiktu naudas pirkumam visai ziemai, tad būtu iegādājušās kurināmo jau agrāk, kad tas vēl nemaksāja tik dārgi kā pašlaik.
Teikas mikrorajona ģimenes privātmājas īpašnieks Antons teic, ka bijis spiests atteikties no dabasgāzes izmantošanas nesamērīgi augstās cenas dēļ. No “Latvijas gāzes” saņemtais izlīdzinātais rēķins bijis 300 eiro mēnesī, kuru viņš no savas niecīgās pensijas nespējot samaksāt.
Tā kā mājā vēl no agrākiem laikiem saglabājusies vecā malkas krāsns, sācis kurināt ar malku, kuru vēl paguvis nopirkt lētāk, nekā tā tirgū maksā pašlaik. Tā kā malku nopircis no rokas, nekādu čeku viņam neesot. Neviens privātais nekādus čekus viņam nekad neesot devis un arī nekad nedošot.
Viņaprāt, tas esot liels brīnums, ka Krišjāņa Kariņa valdība piekritusi šādi atbalstīt iedzīvotājus, neprasot čekus vai kvītis. Līdz šim, lai saņemtu kaut kādu atbalstu, vienmēr bijuši vajadzīgi izdevumus apliecinoši dokumenti. Sešdesmit eiro nepavisam neesot tā summa, kas var kaut vai daļēji kompensēt apkures izdevumus. Tomēr tas esot labāk nekā nekas.
Rīgas pilsētas apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Agrita Ribkinska vēsta, ka no 3. oktobra klientu apkalpošanas punktos darbinieki klātienē pieņēmuši 205 apmeklētājus, kā arī snieguši konsultācijas 55 apmeklētājiem.
Zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80000800, no 3. oktobra vēl 310 klientiem sniegtas konsultācijas par atbalstu apkurei. Savukārt no 1. oktobra apkures atbalstam elektroniski saņemti vairāk nekā 600 pieteikumu.
Agrita Ribkinska atzīst, ka Rīgā malka bez čeka līdz šim bijis vispieprasītākais atbalsta pieteikums. No vairāk nekā 800 gan elektroniski, gan klātienē saņemtajiem pieprasījumiem vairāk nekā 700 pieteikumu bijuši par malku bez čeka.
SIA “ZZ Dats” dati liecina, ka aizvadītajās trijās oktobra dienās valsts atbalstam Latvijā pieteikušies ap 13 000 mājokļu īpašnieku vai īrnieku. No kopskaita 94% pieteikušies vienreizējam atbalstam 60 eiro apmērā apkurei ar malku, kas iegādāta bez pirkumu apliecinoša dokumenta. Teju 800 iesniegumu saņemts no Rēzeknes novada mājokļu īpašniekiem, īrniekiem, vairāk nekā 600 iesniegumu reģistrēts Kuldīgas novadā, vairāk nekā 500 no Rīgas, kā arī Valmieras, Dienvidkurzemes, Talsu un Jēkabpils novadiem.
Kam paredzēts atbalsts
* Atbalstu apkures izdevumu daļējai kompensēšanai iedzīvotāji var saņemt par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Pabalsta apmērs paredzēts 50% apmērā no kurināmā iegādes izmaksām, kas pārsniedz valsts noteiktos sliekšņus un nepārsniedz noteiktos apjomus.
* Ja mājokli apkurina ar koksnes granulām vai koksnes briketēm, tad ģimenei ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), 50% apmērā no izmaksām par 10 tonnu koksnes granulu vai brikešu iegādi par cenu, kas pārsniedz 300 eiro par tonnu bez PVN, bet ne vairāk kā 100 eiro par tonnu bez PVN.
* Ja mājokli apkurina ar malku, tad ģimenei ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot PVN, 50% apmērā no izmaksām par 35 berkubikmetru (21 stera) malkas iegādi par cenu, kas pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru bez PVN, bet ne vairāk kā 15 eiro par berkubikmetru bez PVN. Ja malka iegādāta līdz 2022. gada 31. augustam un ja pircējam nav maksājumu apliecinoša dokumenta, tad valsts atbalsts noteikts 60 eiro apmērā.
* Ja mājokli apkurina, izmantojot elektroenerģiju, tad ģimene var saņemt valsts atbalstu, ieskaitot PVN, elektroenerģijas patēriņam virs 500 kilovatstundām mēnesī, bet nepārsniedzot 2000 kilovatstundas mēnesī, 50% apmērā no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro par kilovatstundu bez PVN, bet ne vairāk kā 0,100 eiro par kilovatstundu bez PVN.
* Pieteikumus kompensācijas saņemšanai par elektrības izmantošanu apkurē sāks pieņemt no 2022. gada 1. novembra.
* Ģimenēm, kas apkurē izmanto gāzi vai centralizēto apkuri, valsts atbalsts tiks piemērots automātiski saņemtajos rēķinos un nekur nav jāpiesakās.
* Pieteikumus atbalstam no 2022. gada 1. oktobra elektroniski var iesniegt portālā “www.epakalpojumi.lv”, bet no 3. oktobra klātienē jebkurā no Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas vietām pēc iepriekšēja pieraksta.
