6 soļi pagraba atjaunošanā – ar ko sākt, kā pareizāk darīt 3
“Vēlos atjaunot vecā pagraba uzbērumu un apstādīt to ar augiem, iesēt zālienu. Kādus materiālus izvēlēties, kā to pareizāk darīt?” JURIS Madonā
1. Novērtē konstrukciju stiprumu
Pielijusi vai bagātīgi apsnigusi zeme ir ļoti smaga. Tāpēc šāds pagrabs uzskatāms par bīstamu konstrukciju. Pēc pagraba atrakšanas ieteicams pieaicināt speciālistu, būvinženieri, lai novērtē konstrukciju stiprumu. Varbūt vajadzēs kādus uzlabojumus, papildu balstus utt. Tad būs drošība, ka jumta segums pēkšņi neapraks ražu ar visu ražotāju.
2. Pielabo
Visuzmanīgāk jārīkojas ar senu arkveida pagrabu, kas veidots no akmeņiem vai ķieģeļiem. Ja segumam nekas radikāls netiks darīts, pagrabiņš varbūt noturēsies vēl kādu pusgadsimtu. Šāda arka ir romantiska un skaista, taču, norokot zemi, mainās slodzes, kaut kas tiek izkustināts un par sekām grūti spriest. Turklāt veco arku atjaunošanai vajag prasmes un zināšanas, kādas ir vien retam meistaram.
Ja pagrabs veidots no monolītām betona plāksnēm, remontēt ir drošāk. Pirms apbēršanas jumtam vēlams izveidot vismaz 3° slīpumu ūdens notecei (arkveida būvei šādas problēmas nav) uz vienu vai divām pusēm. Var izmantot keramzītbetona pārklājumu. Jo stāvāks jumts, jo labāk.
3. Izolē jumtu no mitruma
Atrakto pagrabu attīra no augsnes, lai varētu novērtēt sienas. Izdrupušās vietas attīra un aizbetonē. Hidroizolācijai piemērots ir bitumena ruļļveida pārsegums, ko mēdz uzkausēt ēku jumtiem. Rūpīgs saimnieks pirms tam virsmu var arī nodarvot.
Daži uz jumta sedz gan pabiezas siltumnīcu, gan tā sauktās baseinu plēves, mēģinot atrast lētāko variantu. To var darīt, taču jāuzmanās, lai uz jumta nebūtu nekādu asumu, kas zem augsnes spiediena var radīt caurumus. Izturīgi, taču ar kādu nemanāmu caurumu var būt arī reklāmu afišu tenti, ko dažkārt mēdz izmantot segumiem. Caurumi ir bīstami, jo pa tiem uz konstrukcijām sūksies mitrums. Tad viss lielais darbs vējā, un augsne atkal jānorok. Tāpēc, pirms ķeras pie šķietami vienkāršākiem un lētākiem hidroizolācijas variantiem, der novērtēt paša ieguldītā darba un laika vērtību.
Veidojot pagraba segumu, jāparedz arī vieta ventilācijai. Tā var būt jumtā vai jumtā un durvīs. Pa durvīm gaiss ieplūst, pa jumtu izplūst.
4. Apber ar zemi
Pagrabu attīrot no zemes un atkal apberot, rīkojas tā, lai augsnes slānis vienmērīgi paaugstinātos apkārt visai ēkai. Rīkojoties ar lāpstu, parasti problēmu nav. Taču, ja aicina palīgā jaudīgu traktortehniku, var gadīties visādi. Pēkšņa liela slodze tikai vienā ēkas pusē var to sagraut.
Uz pagraba var bērt jūras vai upes smiltis. Lai pagrabā nekas nesasaltu, segumam jābūt apmēram metru biezam. Virs smiltīm ber 10–20 cm biezu auglīgas augsnes slāni. Uzbērumu veido pēc iespējas lēzenāku, lai augsne nenoslīd un uzkalniņu ir vieglāk kopt. Vēlamais slīpums – ne lielāks par 45°. Jo lēzenāks, jo labāk.
Augsni nedrīkst bērt ziemā, kad tā sasalusi gabalos. Kukuržņi var sabojāt pat hidroizolāciju, turklāt atkūstot zeme mēdz sakristies, uzbērums būs jāatjauno.
Ber mitru augsni un smiltis, kādas mēdz būt dabā. Protams, ne no ūdens izsmeltas, slapjas.
Labāka siltumizolācija ir sausai augsnei, tāpēc dažviet virs zemes veido jumtiņu vai pat šķūnīti. Taču, lai labāk glabātos saknes un augļi, tiem vajadzīgs konkrēts mitruma daudzums, ko nodrošina zemes slānis. Tas ļauj sasniegt ideālam pagrabam raksturīgu nemainīgu temperatūru ziemā un vasarā.
5. Stiprina augsni
Lai augsne nenoslīdētu, visvienkāršāk ir pie durvīm uzmūrēt atbalsta sieniņu. Ja paredzēts stādīt augus, pagraba slīpumu labāk veidot terasēs, stiprinot kā akmeņdārzu. Lai iesakņotos augi, var izmantot ģeotekstilu. To piedāvā plašā izvēlē. Augiem piemērotāks ir ģeotekstils ar speciālām kabatiņām, ko var iegādāties firmās, kas šādu materiālu ieved. Par piemērotu segumu un piegādātāju der apjautāties dārzu ierīkošanas uzņēmumā. Izdevīgāko variantu var meklēt arī interneta plašumos, ierakstot meklētājā augu ģeotekstils.
Ir pieejams speciāls ģeotekstils vai membrāna zaļajiem jumtiem, kas pasargās pagrabu no lielo koku saknēm, ja tādi aug tuvumā. Derēs arī tekstils, ko izmanto ceļu būvē.
6. Apstāda ar augiem
Ja plānots sēt tikai zālienu, pietiks ar 10 cm biezu auglīgas augsnes kārtiņu. Taču jāņem vērā, ka glīts mauriņš uz jumta prasa rūpīgu kopšanu. Nav joka lieta pļaut slīpumā! Kādreiz arī jāaplaista, jo augsne uz pagraba kumbra saulē strauji izkalst.
Vietās, kur paredzēts stādīt augus, veido dziļāku melnzemes slāni. Vispraktiskāk un glītāk ir pagrabiņu apzaļumot ar dažādiem dekoratīvajiem augiem, kam nav lielas sakņu sistēmas. Skaisti ir gan skujeņi (sevišķi klājeniskie, kalnu priedītes), gan dažādas ziemcietes. Ļoti piemēroti ir vīteņaugi, piemēram, pieclapu mežvīns, efejas u.c. Kad tie saaug pārāk kupli, galotnes apcērp.
Augu saknes nostiprinās segumu, tajā neaugs nezāles, biezs lapojums neļaus pagrabā iekļūt mitrumam, zaļais uzkalniņš labi pasargās no svešiem skatieniem un vēja.
Pagraba tuvumā vai uz uzbēruma nedrīkst stādīt liela auguma kokus. Tiem ir varena un postoša sakņu sistēma, kas var izkustināt ēkas konstrukciju. Krītošās lapas un zari bojā apstādījumus, apgrūtina pagraba zaļās zonas kopšanu.
SVARĪGI
Zemes uzbērumā, gluži tāpat kā jebkurā puķu dobē, var ieviesties kurmji un žurkas. Ziemas krājumus pagrabā vajadzētu padarīt grauzējiem nepieejamus, piemēram, izbetonēt grīdu, aiztaisīt sienās izdrupušos caurumus vai vismaz regulāri izvietot indes porcijas, jo grauzēji mēģinās ierasties viesturnejās.
