6 nopietnas kļūdas bērnu audzināšanā, kas vecākiem un bērniem liek atsvešināties 0
Kaut kā tā sanāk, ka mēs, vecāki, pakāpeniski, taču pārliecinoši attālināmies no saviem bērniem. Kāpēc ar laiku mēs kļūstam teju par svešiem cilvēkiem, bērniem it kā “aizveroties”, ieviešot savus noslēpumus? Psiholoģe Svetlana Roiza portālam Ihappymama.ru atklājusi sešas vispopulārākās vecāku pieļautās kļūdas bērnu audzināšanā, kas tieši veicina šo attālināšanās procesu.
1. Vāja kontrole vai pilnīgs tās trūkums. Bērnam tiek sniegta pārāk liela brīvība, un vecāki nezina, kur un ar ko meita vai dēls pavada savu brīvo laiku. Vecāki formāli pilda savas funkcijas, taču audzināšanā neiegulda personīgo jēgu. Tā rezultātā bērns ir spiests meklēt viņam nepieciešamās vērtības un normas ārpus ģimenes. Taču bieži vien šīs ārpusģimeniskās normas kaitē bērna veselībai, psihei vai pat sabiedrībai kopumā.
2. Pārāk liela kontrole pār bērnu. Vecāki burtiski seko ikvienam bērna solim un liek atdarināt savu personīgo vērtību sistēmu. Bērna personība tiek ignorēta. Tā rezultātā vieni bērni sevi uzskata par bezspēcīgiem, viņos rodas patērētāja attieksme attiecībā pret pasauli, ar vienaudžiem rodas konflikti. Bet citi, tieši otrādi, kategoriski un skaļi protestē pret šādu attieksmi, par spīti vecākiem un sabiedrībai, darot dažādas kaitnieciskas darbības.
3. Centieni apmierināt visas bērna vēlmes, pasargāt viņus no jebkādām grūtībām. Tā rezultātā izlutinātie bērni kļūst egocentriski, vienmēr grib būt uzmanības centrā, visu saņemt viegli, ātri, bez ieguldījumiem. Taču, saskaroties ar reālām dzīves grūtībām, izrādās, ka netiek ar tām galā.
4. Emocionāls noraidījums. To varētu nodēvēt par Pelnrušķītes tipa audzināšanu. Māte un tēvs no bērna jūt tikai apgrūtinājumu (jo īpaši, ja ģimenē ir arī cits bērns, kurš bauda lielāku uzmanību). Sekas – mazais cilvēks kļūst pārāk ievainojams, jutīgs, aizvainots un noslēgts.
5. Tirānija. Skarba attieksme un sodīšana par maziem nedarbiem un nepaklausību bērnā rada bailes no vecākiem, viņos sāk krāties arvien lielāks rūgtums. Bērns sāk dedzīgi aizsargāt savu personīgo dzīvi no vecākiem. No šādiem bērniem bieži vien izaug nežēlīgi cilvēki.
6. Ģēnija jeb “vunderkinda” audzināšana. Māte un tēvs cenšas bērnam sniegt vislabāko izglītību, attīstīt viņa spējas, kas bieži vien izrādās tikai iedomātas. Bez mācīšanās skolā, bērns apmeklē mūzikas skolu, mācās svešvalodas, nodarbojas ar sportu… Un visu to darot, bērnam iztrūkst iespējas vienkārši paspēlēties, draudzēties ar vienaudžiem. Viņš sāk protestēt pret šādu režīmu. Mēģinot atbrīvoties no pārmērīgās slodzes, viņš visas nodarbes pilda tikai formāli, kļūst nervozs, viņam var parādīties dažādas bailes un gana daudz noslēpumu.
