6 brīnišķīgas idejas futbolam piemājas dārzā vai jebkur citur zālājā 0
Lai uzspēlētu futbolu, nemaz nav vajadzīgi ideāli nopļauti laukumi un spožas stadiona gaismas. Pietiek ar vienu bumbu, dažiem spēlētājiem, jauku piemājas dārzu vai pļavu, lai uzspēlētu ne tikai klasisko kājbumbu, bet arī kādu no tās alternatīvajām versijām.
Kā zināms, dažādos pasaules nostūros futbola alternatīvu ir ārkārtīgi daudz, tostarp neticami amizantas un smieklīgas. Piemēram, Krievijā, kura šovasar uzņem pasaules čempionātu, cieņā ir gan tāds nopietns sports kā motobols (futbols uz motocikliem), gan arī ziemeļu futbols, ko bargajos Sibīrijas salos spēlē sniegā ar ziemeļbriežu ādas bumbu.
1. Futbolgolfs
Ideja – bumba ir jānogādā noradītajā mērķī (“bedrītē”) ar iespējami mazāku sitienu skaitu. “Bedrīte” var būt jebkas: koks, atkritumu tvertne, apgaismes stabs, uz zemes nolikts priekšmets vai pauguriņš. Pagalmā tās var izveidot ar jebkuru plakanu priekšmetu, piemēram, no lietotiem dvieļiem. Ja laukums ir pietiekami plašs, spēli var sarežģīt, izveidojot “bunkurus” (novietojot krēslus) vai “ūdeni” (izmanto bērnu baseinu).
Pilnai spēlei būtu jāizveido 18 “bedrītes”, taču, protams, to skaits var mainīties pēc vajadzības. Var paredzēt, ka spēlētājam, kas uzvar konkrētās “bedrītes” izspēlē, ir tiesības izvēlēties nākamo mērķi. Futbolgolfa oficiālajā versijā “bedrītes” diametrs ir 52 cm, un spēlei tiek piemēroti golfa pamatprincipi un noteikumi.
2. Futbolteniss
Spēlē tenisa kortos ar futbola bumbu, tajā var piedalīties divi, četri, seši vai astoņi spēlētāji. Noteikumi ir līdzīgi volejbolam un tenisam. Spēlētājs bumbu servē pāri tīklam, otrai komandai tā jāpadod atpakaļ ar vienu atlēcienu un diviem pieskārieniem. Servētājs izspēlē piecus punktus, piemēram, viņš saņem punktu, ja pretējā komanda nespēj pareizi atsist vai pārsist bumbu atpakaļ pāri tīklam. Bumbu var atsist ar jebkuru ķermeņa daļu, tostarp kāju, celi, augšstilbu, galvu, krūtīm. Līdzīgi kā tenisā ir jāievēro laukuma robežas.
Pagalmā vai dārzā var izmantot zemu uzstādītu badmintona tīklu vai vienkārši novilkt auklu. Ja spēlē viens pret vienu vai divi pret divi, tad ievēro galvenos tenisa noteikumus, savukārt, ja spēlētāju skaits ir lielāks, tad noteikumi tuvinās volejbolam.
3. Fūtbegs
Arī šī aizraujošā spēle, kas ir radusies 70.gados ASV, ir spēlējama ar zemu piekārtu tīklu. Ideālā gadījumā – badmintona laukumā, taču vasarniekiem noderēs jebkura līdzena vieta. Fūtbegs apvieno tenisa, badmintona un futbola elementus, to spēlē divi vai četri spēlētāji. Spēlētāji tikai ar kājām sper pāri tīklam nelielu, mīkstu bumbu, kas ir piepildīta ar mazām bumbiņām. Bumba nedrīkst nokrist zemē, taču tās dabūšanai otrā laukuma pusē ir atvēlēti tikai divi vai trīs sitieni. Serve notiek vertikāli pāri laukumam. Spēle ilgst līdz 11 vai 15 punktiem, turklāt starpībai jābūt vismaz divi punkti. Fūtbega bumbu var viegli pagatavot mājās no saimniecībā pieejamajiem materiāliem.
4. Dubļu futbols
Hmm.. protams, ne visiem pie mājām ir pieejami pārpurvoti vai dubļaini laukumi, tomēr, iespējams, var atrast kādu pļaviņu, kuru “upurēt” šai aizraujošajai izklaidei. Noteikumi ir līdzīgi futbolam seši pret seši. Spēle notiek pārpurvotā vidē, tās laikā ir aizliegta apavu maiņa.
Par dubļu futbola idejas autoru uzskata slēpotāju Esu Rompainenu, Somijā to izmanto gan militārpersonu un atlētu treniņiem, gan ekstrēmām izklaidēm. Ik gadu Hirinsalmi ciematā notiek pasaules čempionāts dubļu futbolā. Pirmajā čempionātā 1998.gadā piedalījās 13 komandas, bet tagad tas ir pārvērties par nedēļu ilgu festivālu, kurā piedalās gandrīz 300 komandas no desmit valstīm.
5. Trīspusējais futbols
Klasiskā futbola variācija: regulāra sešstūra formas laukumā viena pret otru spēlē trīs komandas. Vārti tiek izvietoti katrā otrajā sešstūra malā. Uzvar tā komanda, kura ielaiž vismazāk vārtu, precīzāk, komandai, kurai ir vismazākā starpība starp iesistajiem un ielaistajiem vārtiem.
Spēlei faktiski nav noteikumu, proti, spēlētāji vienojas par pamatprincipiem, spēles laiku, u.t.t. Trīspusējo futbolu spēlē bez tiesneša. Idejas autors bija dāņu abstrakcionists Asgers Jorns, kurš šādi vēlējās pētīt un popularizēt situāciju teoriju. Pirmā zināmā spēle notika 1993.gadā Glāzgovas anarhistu vasaras skolā.
6. Sienas bumba
Spēle ir ļoti vienkārša – sist bumbu pret sienu. Nopietnos nolūkos to spēlē slēgtos kortos ar mīkstām sienām. Pēc servētāja sitiena bumbai ir jāatgriežas uz sitiena līnijas, pretiniekam vēlreiz to jāsit pret sienu, izmantojot jebkuru futbolā atļautu paņēmienu. Spēlētājam vienā reizē ir atļauti divi pieskārieni, bumba var vienu reizi piezemēties. Punktus gūst tikai servētājs. Viņš servē tik ilgi, kamēr tiek gūti punkti, ja bumba neatsitas pret sienu, serve pāriet pretiniekam. Spēle ilgst līdz 15 vai 21 punktam.
Principā ir nepieciešama vien siena, pret kuru atsist bumbu. Izklausās vienkārši, taču bumba atsitas dažādos leņķos, tādēļ šī nodarbe palīdz attīstīt ātru reakciju. Vēl viena variācija ir katru reizi citādi atsist bumbu: ar kreiso kāju, labo kāju, krūtīm, galvu. Ja spēlētāji ir vairāki, tad var atsist pēc kārtas vai mēģināt nokļūt pirmajam.
Jāsaka, šeit aprakstītie ir tikai daži no alternatīvajiem futbola paveidiem. Tikpat labi kājbumbu var spēlēt staigājot pa laukumu, pārvietojoties krabju pozā vai izgudrot vēl kādu apvienotu vairāku spēļu hibrīdu. Iespējams, tieši šo variāciju dēļ futbolu zina teju ikvienā pasaules nostūrī, kur vien pieejama apaļa bumba.
