Vai laukos vajag 5G internetu? Sakaru “pēdējās jūdzes” absurdi Latvijas reģionos 58
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sastrēgumi. Infrastruktūrā tie tagad ir divu veidu. Pirms pandēmijas visbiežāk sastrēga automašīnas galvaspilsētas centrā pie tiltiem.
Covid-19 pandēmijas laiks atsedza otru sastrēgumu, to, kas slēpjas digitālajā infrastruktūrā – attālinātais darbs, attālinātās mācības, e-komercijas bums un videoizklaide mājsēdē parādīja interneta jaudu nepietiekamību ārpus galvaspilsētas.
Pēkšņi izrādījās, ka sešas skolas nespēj nodrošināt attālinātās mācības, un valdība pirms gada steigšus piešķīra trīs miljonus optiskā tīkla pievilkšanai Aknīstes, Ugāles, Rekavas, Sējas, Griķu un Umurgas skolām. Bet tāds ir nepieciešams vēl 38 skolām. Sajūtot augošo pieprasījumu, pērn operatori iznomāja 878 km optiskā tīkla trases.
Pusotra gada laikā mazliet palielinājies operatoru skaits – kopumā šobrīd optisko tīklu iznomā 14 elektronisko sakaru komersanti (deviņi reģionālie, divi mobilie, trīs nacionālie). Taču kopumā Latvijai caurvītais optiskais tīkls stāv pusizmantots, jo komersanti nepieslēdzas “pēdējās jūdzes” nodrošināšanai.
Lai to labotu, Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānā Digitālās transformācijas sadaļā ieplānota platjoslas “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstība.
Tas gan, manuprāt, vērtējams kā pilotprojekts, jo pie rezultātiem tajā minēta ļoti augstas veiktspējas tīkla VHCN (ar vismaz 100 Mbps ātrumu) izbūve par četriem miljoniem eiro, lai līdz 2025. gada beigām pieslēgtu tikai 1500 līdz 2600 mājsaimniecību un uzņēmumu. Vai laukos vajag 5G?
Kaste pagastmājā stāv tukša
Kā tad tā? Nu jau līdz katram pagastam aizvilkti optiskie kabeļi, kuri visbiežāk pagastmājā atrodas ieslēgti kastē.
“Te stāv tas skapis ar stikla durtiņām, pret tām atspiesta atspere, kas droši vien Rīgā signalizēs, ka kāds atvēris un mēģina pieslēgties,” spriež Māris Brantevics, Kuldīgas novada Tārgales pagasta pārvaldnieks.
“Bet neviens tās nav atvēris. Par Eiropas un valsts naudu atvilktajam optiskajam kabelim nedrīkst pieslēgties pat pašvaldības, līdz kurām tas atvilkts! Pašvaldība interneta pakalpojumu caur radiolinku pērk no Kuldīgas “MCK”…”
ES finansētā projekta “Elektronisko sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās” ietvaros desmit gadu laikā ir izbūvēti 397 piekļuves punkti, kuros kabelim drīkst pieslēgties tikai elektronisko sakaru komersanti. Šobrīd Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) iznomājis 154 posmus.
Uzkrītoši ir tas, ka tikai ceturtā daļa (23%) pieslēgumu ir ieplānotajos galapunktos. Turlava tam ir spilgts piemērs. Bet šis piemērs norāda arī ko citu – sakaru komersanti mēģina pieslēgties optiskajam kabelim citās vietās – kur tuvāk.
Tā Turlavā “Tet” pieslēdzies optiskajai maģistrālei un ar vara vadiņiem nodrošina interaktīvo televīziju centra mājās un mācības skolā. Savukārt LVRTC aizvilcis vidējās jūdzes atzaru līdz LMT mobilo sakaru tornim, kas spēj nodrošināt ātrāko mobilo internetu ciemā, tagad tādu pašu atzaru ierīkojis deviņus kilometrus attālajos Ķikuros.
186 pieslēgumi (jeb 60% no visiem pieslēgumiem) ir notikuši tīkla trasē, nevis ieplānotajā galapunktā. Tas uzrāda plānošanas kļūdas ar interneta nesegto jeb “balto teritoriju” apgūšanu.
To atzīst arī LVRTC bijušais valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis, kura misija bija šo kļūdu labot: “Veicinām pieslēgumu punktu plašāku izmantošanu, lai padarītu ērtāku “pēdējās jūdzes” izvēršanu. Projekta noslēdzošajā fāzē panācām saskaņojumu ar Eiropas Komisiju, ka atzari no tīkla var tikt vilkti uz mobilo sakaru torņiem. Jo 5G tehnoloģija bez optiskā savienojuma ir grūti realizējama.”
Tagad mobilie operatori izmanto šo iespēju, un kā atzīst “Tele2” tehniskā departamenta direktore Līga Krūmiņa: “Šobrīd ar LVRTC notiek aktīva pievadu plānošana pie mūsu objektiem.” Viņa pieļauj, ka šādā veidā varētu tikt noklātas arī vairākas “baltās teritorijas”.
Cīņa par “garāko” 5G frekvenci
16. decembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) rīkos 700 MHz diapazona izsoli mobilo sakaru operatoriem. Šo frekvenci Eiropas Savienībā pirms pieciem gadiem noteica par Viseiropas 5G frekvenci, un tāpēc Latvijā tā bija jāatbrīvo no virszemes TV apraides.
Tā tiek uzskatīta par vērtīgu tāpēc, ka, atšķirībā no pašlaik izmantotās 3,5 GHz frekvences, ļauj apraidīt plašākas teritorijas. Bet tai ir savs mīnuss – “tehniski 700 Mhz frekvence (divreiz pa 10 Mhz – viens izsoles priekšmets, ko var iegūt viens pretendents) nenodrošina 100 Mbps ātrumu”, norāda Valdis Jalinskis, LMT sabiedrisko attiecību vadītājs.
Tam piekrīt arī Agnese Zariņa no Satiksmes ministrijas – tā ir laba platjoslas interneta nodrošināšanai uz transporta maģistrālēm un lauku teritorijās, bet var nesasniegt ES noteikto 100 Mbps ātrumu.
Uzņēmējiem pašlaik pietiek
Bet kāds ātrums vajadzīgs? Šā raksta izmēģinājumu poligonā – Kabilē un Turlavā – uzņēmēji ar internetu ir apmierināti. Galdniecības uzņēmums “Hartmaņu darbnīcas” atrodas divu kilometru attālumā no torņiem.
“Tas pamatīgais ar lielu metāla daudzumu ir LMT, tas tievais – “Tele2” tornis, bet no ūdenstorņa raida “Bite”,” izgājis no darbnīcas, rāda viens no brāļiem – Indulis Hartmanis.
“Mums visiem internets ir telefonos, ātrums pietiek, visu, ko vajag, saņemam.” Viņš un arī citi atzīst – ja grib visātrāko un stabilāko tīklu, jāmaksā vairāk, bet arī ar lētāko piedāvājumu – par sešiem eiro mēnesī par neierobežotu internetu – var skatīties filmas.
Vislielākais interneta patērētājs starp uzņēmējiem Turlavas pagastā ir zemnieku saimniecība “Kalna Mikas” – tā ieviesusi videonovērošanu liellopu novietnē “Jaunrīvas”, GEA robotizēto govju slaukšanu ar iekārtu attālināto uzraudzību un kalibrēšanu, mēslu piestūmējus robotus.
“Mums fermās 23 videonovērošanas kameras – ganāmpulkam sekojam attālināti gan mājās, televizorā, gan viedtālrunī jebkur citur,” telefonā rāda saimnieka Jāņa Brantevica dēls Āris. Ielūkojos pār plecu: redzu, kurai govij pienācis slaukšanas laiks un kura jau iegājusi pa slaukšanas robota vārtiem.
“Mums ir svarīgs gan augšupielādes ātrums šeit, gan lejupielādes ātrums tur, kur atrodamies ārpus fermas.” Izmēru ar savu tālruni – LMT lejupielādes ātrums tobrīd ir 80 Mbps! “Bet mums tik daudz nevajag, mēs ar radiolinku izmantojam Kuldīgas “MCK”, kurš šobrīd nodrošina 20 Mbps, kaut līgums garantē divreiz mazāku ātrumu,” uz vietas internetu testē Āris.
Tas liek uzdot jautājumu: vai Turlavā un daudzās citās vietās vajag 5G? Vēl ne. Pieņemu, ka digitālā transformācija pārvērtīs ražošanu vēl vairāk nekā fermas robotizēšana. Tas jau būs citāds bizness, kam jāgatavojas šodien.
Kam vajag ātrgaitas digitālo šoseju?
Agnese Zariņa, Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktores vietniece, uzsver, ka “pēdējā jūdzē” jābūt tehnoloģiski neitrālai – to jāspēj nodrošināt visos iespējamos veidos: ar optisko kabeli, ar mobilajiem sakariem vai kaut var ar satelīta sakariem.
“Nākamgad paredzēts sagatavot valsts atbalsta programmu, arī Ministru kabineta noteikumus, jo jāievēro valsts atbalsta nosacījumi – publiskās investīcijas veikt privātajā sektorā bez EK atļaujas nedrīkst. Un, ja kāds par šo naudu uzbūvēs torni, tam būs jāļauj arī citiem komersantiem to izmantot,” nosaka ministrijas ierēdne.
Bet kam nodrošinās superātro “pēdējo jūdzi” – mājsaimniecībām vai uzņēmumiem? Mans īsais un nereprezentablais izmēģinājumu poligons – Kabile un Turlava – vedina uz secinājumu, ka 5G “pēdējā jūdzē” vajadzīgs uzņēmumiem un iestādēm ar lielu interneta patēriņu.
“Pamatā skolām un slimnīcām vajadzētu pievilkt optisko kabeli. Tas paredzēts arī šī platjoslas projekta turpinājumā – līdz 2029. gadam vidējai jūdzei no ERAF finansējuma paredzēti 13 miljoni eiro. Arī pēdējai jūdzei no ERAF plānoti 8,7 miljoni eiro – divreiz vairāk nekā Ekonomikas atveseļošanas plānā,” skaidro Agnese Zariņa.
Jā, arī bizness varot būt kritērijs vietas izvēlē, kur īstenot šos 5G “pēdējās jūdzes”.
Tomēr ANM plānā starp “sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem” uzņēmumi nosaukti kā pēdējie, kaut gan tieši no tiem visvairāk atkarīga ekonomikas atveseļošana un nākotnes izaugsme. Jāizstrādā tādi kritēriji, lai šo pirmo paātrinājumu saņemtu tie, no kuriem visvairāk būs atkarīga mūsu labklājība.
Vai ārpus Rīgas un novadu centriem ir vajadzīgs 5G internets?
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
