Ivars Bušmanis: 5G tīkls – caur ausi skries gigabaiti un radīs apstarojumu? 2
10 reižu ātrāka interneta reklāma dažos izraisīja paniku, iedomājoties, ka tie gigabaiti caur ausi skries desmit reižu stiprāk un ātrāk un noteikti radīs apstarojumu.
Kuri atceras, līdzīgas bailes bija mobilā tālruņa ieviešanas rītausmā. Arī tad baidījāmies no starojuma, kas varētu izraisīt smadzeņu vēzi. Tiesa, katru gadu ap divsimt cilvēkiem Latvijā to konstatē.
Bet… arvien vairāk lietojot mobilos tālruņus, saslimušo skaits nepalielinās. Pēc 25 mobilā telefona lietošanas gadiem joprojām nav pierādījumu, ka to izraisa tālruņa elektromagnētiskais starojums (Pasaules veselības organizācijas “Pasaules vēža ziņojums” 2014. gadā).
Statistiski ar šo ļaundabīgo audzēju saslimušo skaits nepalielinās – 1,2% no visiem atklātajiem vēža gadījumiem, turklāt puse ir sekundārie, kad metastāzes pārceļo no sieviešu krūšu un vīriešu plaušu vēža.
Neizlikšos, ka dzīvu radību starojumi neietekmē vispār. Saule spīd, vējs pūš, un kāpēc lai radioviļņi mūs neietekmētu?
700 MHz frekvence, kurā pēc pāris gadiem raidīs 5G, mūs apņem jau pašlaik – tajā raida virszemes televīzija un radiomikrofoni dažādos pasākumos.
Kļūstu priecīgāks, skatoties TV un klausoties koncertus.
Manā skatījumā neveselīga apstarošana sākusies ar ko citu – cenšoties izdabāt patērētāju dziņai pēc kā jauna un pēc iespējas ātrāk, mobilie operatori visā pasaulē cenšas paziņot, ka pirmie palaiduši 5G. Turklāt ātrāk, nekā tehniski iespējams. Pirms paši gatavi tīklam.
Vēl nebija izstrādāti standarti, kā to jau izmantoja Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs. Taču par standartiem atbilstoša (kas pieņemti pērn decembrī) 5G tīkla izveidē īstais cīniņš ir starp Dienvidkoreju, ASV un Ķīnu, secināts britu “Analysys Mason” ekspertīzē.
Kad jau tika izskandēts, ka ASV mobilais operators “Verizon” pirmais palaidīs komerctīklu Čikāgā un Mineapolē, 3. aprīlī trīs Dienvidkorejas operatori “SK Telecom”, “KT” un “LG Uplus” (divas dienas agrāk, nekā plānots) iedarbināja 5G tīklu.
Lai vēsturē ieietu ar to pašu datumu, dažas stundas vēlāk ASV sekoja “Verizon”, kaut plānots bija nedēļu vēlāk.
Līdzīgi bija Latvijā. Kad “LMT” jau reāli izmēģināja 5G tīklu un bija izziņojis 19. jūliju kā 5G tīkla iedarbināšanas datumu, “Tele2” 18. jūlijā uz sava biroja ēkas jumta steidzās uzstādīt 5G bāzes staciju un paziņoja, ka ir pirmie.
Tiesa, signāls no tās nebija uztverams. Taču arī “LMT” darbojošā 5G stacija Liepājā vēl nav tīkls.
Par to varēs runāt, kad Liepājas Universitāte varēs veikt kopīgus pētījumus ar Latvijas Universitāti, kuras Dabaszinātņu ēkā uzstādīta 5G stacija, vai ar RTU.
Jau sen tika solīts, ka 5G ieviesīs pēc 2020. gada.
Nepārtraukti ieskaidrots, ka 5G būs rūpnieciskais internets, kurā lietas sazināsies savā starpā, – respektīvi, miskastes ziņos, kad tās izvedamas, viedie luksofori dos ceļu ātrajai palīdzībai, bezpilotu auto brauks paši pa “Via Baltica”, pasta sūtījumus piegādās droni, un ķirurgs no otras pasaules malas ar robotu palīdzību veiks unikālas operācijas.
Tomēr vienkāršie iedzīvotāji 5G spēj iedomāties tikai savā viedtālrunī. Savā ziņā muļķīgi: desmit reižu ātrāks internets ir tas pats, kas gribēt auto, ar kuru var attīstīt līdz 2000 km/h, kad braukšanai pa ceļu vajag 90 km/h.
Izdabājot patērētāju vēlmei (kāpēc nepelnīt uz to?!), “Samsung” izlaida savu “Galaxy S10 5G” un vasaras vidū Dienvidkorejā jau ir miljons 5G abonentu (no 27 miljoniem iedzīvotāju).
Beigu beigās tā ir cīņa par līderību un 12,3 triljoniem ASV dolāru ikgadējiem ienākumiem pasaulē ap 2035. gadu (“IHS Markit” aplēses) dažādās industrijās, balstoties uz 5G tehnoloģijām.
Nav šaubu, ka “LMT” palaistais 5G internets, kad Valsts prezidents Egils Levits 18. jūlijā klusi un neizteiksmīgi datorā attālināti aktivizēja 5G šūnu bāzes stacijā uz viesnīcas “Līva” jumta, ir skaļš signāls.
Signāls tam, ka Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas ievieš 5G, un ka tā varētu būt līderis Eiropā.
Uzsveru, varētu. Jo tas ir signāls ne jau “mierīgajiem iedzīvotājiem”, lai tie tagad satrakojušies skrietu iegādāties 5G telefonus, bet gan uzņēmējiem – plānot investīcijas nākotnes tehnoloģijām, uz kurām balstīt savu biznesa attīstību.
