Māksla kā tilts 0
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā līdz oktobra beigām skatāma izstāde “Jānis Strupulis kolekcijās Dānijā”, kas apkopo 24 gados mākslinieka radītos darbus.
Mēs Jāni Strupuli pazīstam kā tēlnieku, kurš devis lielu ieguldījumu atjaunotās Latvijas Republikas lata monētu izveidei. Viņš ir autors arī daudzām medaļām un piemiņas plāksnēm Latvijā un aiz tās robežām. Šajā izstādē redzamais pārsteidz mākslinieka darbu cienītājus un interesentus ar to, ka viņš darbojies gandrīz visās tēlotājas mākslas nozarēs, un mēs varam apbrīnot viņa darbības daudzpusību.
Šī izstāde izceļas ar daudzo mākslas prasmju demonstrējumu. Ja pamatdarbs māksliniekam ir medaļa un piemiņas plāksnes, tad brīvais laiks tiek veltīts darbam ar otu, ar zīmuļiem, gan vienkāršiem, gan krāsainiem, ar pasteli u. c. Plašs ir izstādē redzamais parastā zīmuļa tehnikā zīmēto portretu klāsts. Tie mums stāsta par uzzīmēto kā personību – vai tas būtu bērns vai viņa majestāte Dānijas karaliene Margrēte II. Tie ir rūpīgi nostrādāti, ilgu pārdomu radīti, lēni iedziļinoties izvēlētā personībā. Šajos darbos nevar redzēt paviršību, nenobeigtību, mākslinieka darbos nav uzspēlētu elementu.
Nākamā tēma izstādē ir mākslinieka radītās klusās dabas. Šie darbi nav lieli, bet uzgleznoti tik meistarīgi, ka gribas viņus aptaustīt, nogaršot. Savā meistarībā J. Strupulis ir sasniedzis to pakāpi, ka formai, krāsu attiecībām, mērogam, gaismai un ēnai ir sava jēga, pamatojums un piepildījums. To varētu saukt par pietuvošanos pilnībai un mērķa sasniegšanai, kāpēc ir radīts šāds darbs. Izstādē ir redzams nepabeigts gleznu cikls “Divpadsmit mēneši” un, lai to gleznotu, ir savi noteikumi, proti, glezna jāglezno Dānijā tajā mēnesī, kuram tā veltīta, – lai gleznā būtu redzams šajā mēnesī raksturīgais – augļi, dārzeņi, ziedi u. c. Interesanti, pārdomātas krāsainības, formu un līniju bagāti ir mākslinieka gleznotie bezpriekšmetiskie gleznojumi, kuri izpildīti akrila un eļļas tehnikā.
Pamatā Strupulis ir darbojies tradicionālā medaļu laukā. Izstādē redzamās medaļas satura ziņā ir saistītas ar Dāniju. Starp citu, Dānijas Nacionālā muzeja karaliskajā monētu un medaļu kolekcijā atrodas visas mākslinieka radītās medaļas, kas veltītas Dānijas kultūrai un vēsturei. Šo medaļu autora eksemplārs pašlaik skatāms izstādē, un, tāpat kā Latvijā radītās medaļas, arī šīs izceļas ar smalku zīmējumu, noteiktām, skaidrām līnijām, precīzu kompozīciju un labi salasāmu uzrakstu. Sevišķi interesantas ir plaketes, kas novietotas uz koka pamata, un šis darbs raksturo kāda dāņu restorāna pakalpojumu klāstu. Izstādē redzami arī pāris kokā veidotu darbu – “Pieta” un “Trīs formas”, kas nepārprotami liecina, ka arī mazo formu tēlniecībā mākslinieka iztēle ir saskanīga ar praktisko risinājumu.
J. Strupuļa darbība Dānijā nenoliedzami ir atstājusi pēdas tās kultūras attīstībā. Apbrīnojama ir mākslinieka daudzpusība, kas viņa darbībā Latvijā nav bijusi vērojama. Viņš gan nav pirmais no latviešiem, kurš ilgus gadus veicinājis mākslas izaugsmi kādā citā Eiropas valstī. Pirms viņa 20. un 30. gados tāds bija Beļģijā dzīvojošais mākslinieks Augusts Bija, kura radītās medaļas un plaketes ieņem nozīmīgu vietu šīs valsts mākslā. J. Strupulis viņu ir pārspējis, jo strādājis it visās tēlotājas mākslas nozarēs. Šo ieskatu par Strupuļa Dānijā radīto darbu izstādi gribu beigt ar mākslas vēsturnieces Ingrīdas Burānes teikto: “Manu acu, sapratnes un sajūtu neatkārtojamā kombinācija rada pārliecību, ka šajā laika posmā Jānim Strupulim izvēlētās izteiksmes un personības atklāsmes līmenī audekla, otas un eļļas un akrila krāsu savienībā nav sāncenšu.”
