56% Latvijas iedzīvotāju ir izteikts “praktiskā latvieša gēns” – mājokļa bojājumus labo paši 0
Mājas ikvienam cilvēkam ir kas īpašs un svarīgs, tur jūtamies droši un pasargāti, tāpēc ikdienā par to rūpējamies, lai paši justos labi. Diemžēl ir reizes, kad rodas neparedzētas situācijas, piemēram, tiek izsisti logi, bojātas durvis, ūdens krāns vai tualetes rezervuārs, caurules vai elektrības kabelis. Šādas situācijas vienmēr nāk negaidīti un rada stresu mājokļa īpašniekiem. Rodas daudz jautājumu – kā šo situāciju atrisināt? Kā atkal justies droši? Mēģināt novērst problēmu saviem spēkiem? Kur dabūt profesionālu meistaru?
Kā atklāj tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) aptauja, latvieši neparedzētu problēmu gadījumos visbiežāk (56%) paši ķeras pie problēmas risināšanas un bojājumu labošanas, tomēr sarežģītākos gadījumos meklē profesionālus meistarus caur draugiem un paziņām.
Apdrošinātāja BALTA un pētījumu centra SKDS aptauja atklāja, ka gadījumos, ja mājoklī steidzami nepieciešama kāda meistara, piemēram, santehniķa vai elektriķa, pakalpojumi, 56% iedzīvotāju parasti tiek galā pašu spēkiem, nemeklējot profesionālu meistaru palīdzību. Taču gadījumos, kad paši tikt galā nespēj, 45% Latvijas aptaujāto iedzīvotāju meistarus meklē, zvanot saviem draugiem vai paziņām, 19% tos meklē internetā, 7% meklē avīzēs vai žurnālos, bet 13% ir vēl cits risinājuma variants. Interesanti ir tas, ka visbiežāk remontu un nepieciešamos labojumus mājokli paši veic 18 līdz 24 gadus jauni latviešu tautības vīrieši, kuri dzīvo privātmājā. Taču informāciju internetā caurmērā biežāk meklē krievvalodīgie iedzīvotāji un rīdzinieki.
“Atsaucoties uz pētījuma rezultātiem, šķiet, ka „praktiskā latvieša gēns” mums ir gana raksturīgs, jo visbiežāk cilvēki ķeras pie problēmas risināšanas saviem spēkiem. Diemžēl nereti mājokļos nākas piedzīvot negaidītas situācijas, ar kurām jātiek galā. Pēdējā laika tendences norāda, ka arvien vairāk mūsu klienti izvēlas meklēt profesionālus palīgus. Domāju, ka nākotnē šī tendence saglabāsies, līdzīgi kā tas bija ar automašīnām – pirms gadiem divdesmit visi remontēja savas automašīnas paši, bet tagad to dara tikai retais,” stāsta BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.
Analizējot vairākas situācijas, kuras negaidīti notikušas mājoklī, nākas secināt, ka Latvijas iedzīvotāji visbiežāk centīsies paši salabot ūdens krānu un tualetes rezervuāru, ārdurvju slēdzeni, kā arī jumtu. Par to, ka paši vai kāds no mājsaimniecības locekļiem spētu salabot sabojātu ūdens krānu vai tualetes rezervuāru, atzīmējuši 67% aptaujāto, savukārt 33% meklēs cita cilvēka (drauga, paziņas vai meistara) palīdzību. Tāpat 59% pašu spēkiem salabos arī ārdurvju slēdzeni, un lielākā daļa jeb 58% no aptaujātajiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo privātmājā, salabos caurumu mājas jumtā. Savukārt gadījumos, ja būs problēmas ar elektrību vai tiks izsists logs, pašu spēkiem atrisināt šīs ķibeles būs spējīgs jau mazāks iedzīvotāju īpatsvars (attiecīgi 28% un 27%). Šo problēmu risināšanā salīdzinoši biežāk tiks meklēta meistaru palīdzība.
Interesanti ir tas, ka mājoklī notikušo negadījumu risināšanas veids izteikti atšķiras, salīdzinot iedzīvotāju sniegtās atbildes pa reģioniem. Balstoties uz pētījuma datiem, nākas secināt, ka visbiežāk bojātu mājas jumtu, kā arī ārdurvju slēdzeni paši saviem spēkiem izvēlas labot tieši Latgales iedzīvotāji. Tikmēr Kurzemē dzīvojošie paši salabo izsistus logus, vai elektrības drošinātājus, bet Zemgales iedzīvotāji – sabojātus krānus vai tualetes rezervuārus.
Lai gan visbiežāk Latvijas iedzīvotāji ar dažādām mājokļa ķibelēm cenšas tikt galā pašu spēkiem, tomēr lielā daļā gadījumu parādās grūtības iztikt bez profesionāla meistara palīdzības. Pētījuma respondentiem tika lūgts, lai viņi atsauc atmiņā, cik ilgu laiku pēc meistara izsaukšanas parasti nākas gaidīt tā ierašanos.
10% iedzīvotāju norāda, ka pēdējā reizē, kad viņiem mājās notika kāda pēkšņa ķibele un bija jāizsauc meistars, speciālista ierašanos nācās gaidīt mazāk nekā vienu stundu. No vienas līdz četrām stundām meistaru gaidīja 21% iedzīvotāju, bet 5% – vairāk par četrām stundām, tomēr sagaidot meistaru tajā pašā dienā.
Savukārt 36% norāda, ka viņiem meistara gaidīšana aizņēma vienu vai pat vairākas dienas. Pētījuma rezultāti arī rāda, ka lielākā daļa no tiem iedzīvotājiem, kam jāgaida meistara palīdzība vienu vai pat vairākas dienas, dzīvo Zemgalē un privātajās mājas, taču visātrāk meistaru sagaida Rīgas iedzīvotāji un tie, kuri dzīvo dzīvokļos.
“Kā norāda respondenti, visnepatīkamākā saistībā ar mājokļa ķibelēm ir neplānoto izdevumu rašanās (63%), taču viņi nav iepriecināti arī par to, ka nākas kavēt darbu (17%) vai apgrūtināt tuviniekus vai paziņas (11%), lūdzot pieskatīt mājokli. Apdrošinātājs BALTA tieši tādēļ saviem klientiem atvieglo šīs situācijas, tās pilnībā pārņemot savos grožos un nodrošinot operatīvu meistara ierašanos. Mājokļa īpašniekiem nav nepieciešams lieki tērēt savus līdzekļus, laiku un nervus, jo tikai viena zvana attālumā savam apdrošinātājam ir problēmas atrisinājums,” norāda Savickis.
Pētījuma dati liecina, ka neparedzētus izdevumus kā visnepatīkamāko situāciju atzīmē visi respondenti neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas un ienākumu līmeņa. Taču darba kavēšanu kā visnepatīkamāko situāciju uztver tieši 45 – 54 gadus veci Rīgas iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem, visbiežāk tās mēdz būt tieši sievietes. Lai gan darba kavēšanu Latvijas iedzīvotāji uzskata kā vienu no nepatīkamākajām situācijām neparedzēta remonta laikā, 81% iedzīvotāju norāda, ka pēdējo trīs gadu laikā viņiem nav nācies kavēt darbu mājokļa problēmu dēļ.
Savukārt 10% ir saskārušies ar šādu situāciju, no tiem 8% vienu reizi, bet 2% – pat vairākas reizes pēdējo trīs gadu laikā.
Pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem saistībā ar mājokļa drošību un remontdarbiem šī gada martā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS sadarbībā ar apdrošinātāju BALTA. Pētījumā nejaušas izlases kārtā tika aptaujāti 1005 pastāvīgi Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
