5564 eiro par pakalpojumiem, kas nav saņemti! Andrejs uzvar tiesā “Rīgas namu pārvaldnieku” 33
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīdzinieks Andrejs Lauberts uzvarējis tiesā Rīgas pašvaldības uzņēmumu “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), kurš gribējis piedzīt no viņa parādu 5564,25 eiro apmērā par daudzstāvu dzīvojamā nama Lielirbes ielā 6 apsaimniekošanu. Apsaimniekotāja ieskatā šāds parāds kopā ar kavējuma procentiem dzīvokļa īpašniekam esot iekrājies laikposmā no 2007. gada 1. decembra līdz 2016. gada 1. aprīlim.
No zila gaisa uzpūsti rēķini
Bet Andrejam Laubertam izdevās pierādīt tiesā, ka apsaimniekotāja piesūtītajos rēķinos bijuši iekļauti tādi pakalpojumi, kuri ar nama iedzīvotājiem nav bijuši saskaņoti un kurus viņi nekad nav saņēmuši, un kuri viņiem nav bijuši pat vajadzīgi.
Apsaimniekotājs, viņaprāt, tos patvaļīgi pagrābis no zila gaisa, pēc tam mākslīgi uzpūzdams parāda summu.
Andrejs man stāsta, ka ar pašvaldības namu pārvaldi “Zemgale”, vēlāk RNP strīdējies jau kopš 1996. gada, kad nopircis dzīvokli šajā namā. Bet kopš 2016. gada šis ieilgušais strīds nonācis līdz tiesai.
Tiesāšanās ar apsaimniekotāju – divās rajona tiesas un piecās apgabaltiesas sēdēs – gan bija noritējusi ar mainīgām sekmēm. 2017. gada 7. augustā Dobeles rajona tiesa apmierināja RNP celto prasību pret Andreju, sākotnēji prasīto parāda summu gan samazinot līdz 4264,04 eiro.
Pierādījumu vietā mīklaini rēķini
Ļoti iespējams, ka šajā brīdī kāds cits mazāk uzņēmīgs un neatlaidīgs daudzstāvu nama iedzīvotājs būtu samierinājies ar viņam nelabvēlīgo rajona tiesas spriedumu, izlemdams, ka to vērst sev par labu vairs nav pārāk lielu izredžu.
Bet Andrejs nepadevās un pārsūdzēja spriedumu Zemgales apgabaltiesā. Šī gada 6. oktobrī Zemgales apgabaltiesas spriedumā atzīts, ka no apsaimniekotāja sākotnēji pieprasītās summas viņš ir parādā apsaimniekotājam vien 670,24 eiro.
Iznākumā, kavējuma procentus norakstot, no šīs summas līdz šī gada 6. decembrim Andrejam bijis jāsamaksā apsaimniekotājam tikai aptuveni puse…
Andrejs stāsta, ka tiesā RNP pārstāvji sākumā bijuši tik bravūrīgi un pārliecināti par savu uzvaru, ka pat nebija papūlējušies sagatavot pierādījumus – tāmes, aktus par veiktajiem remontiem, kuri apliecina ieguldījumus šī daudzstāvu nama uzturēšanā.
Kā redzams rajona tiesai iesniegtajā prasības pieteikumā, pierādījumu vietā pievienots vien garš saraksts ar dzīvokļa īpašniekam aprēķinātajām parāda summām.
Andrejam labvēlīgajā Zemgales apgabaltiesas spriedumā cita starpā atzīts, ka jau kopš nama nodošanas ekspluatācijā pašvaldība nav darījusi neko, lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli.
Arī pēc apsaimniekošanas maksas paaugstināšanas nekādu uzlabojumu nebija, tādējādi vēlreiz apliecinot, ka apsaimniekotājs gribējis saņemt maksu par pakalpojumiem, kurus dzīvokļu īpašnieki nekad nav saņēmuši. Vienīgie uzlabojumi namā bijuši, dzīvokļu īpašniekiem pašiem ieguldot savu naudu.
Zemgales apgabaltiesas spriedumu RNP nav pārsūdzējis, tātad būtībā atzinis Andrejam Laubertam izvirzītās prasības nepamatotību un parāda neesamību.
Pierakstīt neko nevarot
Uz manu jautājumu, par ko īsti RNP iesniedza prasību tiesā pret Andreju Laubertu, RNP pārstāve Laura Vaļuma atbild to pašu – prasība bijusi par parādu, kuru veidoja dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi un saņemtie pakalpojumi, kā arī nokavējuma procenti.
Kā varēja rasties piecarpus tūkstošu liels parāds, kas galu galā saruka līdz dažiem simtiem, tam gan no RNP puses nekāda izskaidrojuma nav.
Jautāta, vai varēja būt tā, ka šī nama iedzīvotāji maksāja par pakalpojumiem, kurus nemaz nebija saņēmuši, RNP pārstāve Laura Vaļuma atbild, ka namu uzturēšanas tāmes uzņēmumā gatavo, strikti ievērojot Ministru kabineta noteikumus un citus normatīvos dokumentus. Ik gadu RNP notiekot dažādu auditoru pārbaudes, tāpēc nekādi pierakstījumi nemaz neesot iespējami.
“Pierakstījumos kāds varētu būt ieinteresēts, ja šādi iegūtu naudu būtu iespējams saņemt,” viņa saka, “tomēr arī tas nav iespējams, jo vienīgais veids, kā uzņēmuma darbinieki tiek finansēti, ir atalgojuma fonds.”
Uz jautājumu, kāpēc nams pašlaik ir tik bēdīgā stāvoklī, ja ik gadu iedzīvotāji bija maksājuši par tā uzturēšanu un pat uzkrājuši 100 000 eiro ēkas remontam, RNP pārstāve atbild, ka jau vairākus aizvadītos gadus nams Lielirbes ielā 6 vairs neatrodas RNP apsaimniekošanā, tāpēc spriest par tā tehnisko stāvokli neesot iespējams. Pēc viņas teiktā, sarežģījumi šī nama apsaimniekošanā esot radušies, kad vēl RNP nebija izveidots.
Iedzīvotājus nomāc neticība
Arī Andrejs atzīst, ka nams bijis pagalam nolaists jau tolaik, kad dzīvokļi vēl nav bijuši privatizēti un kad tas vēl bijis Zemgales priekšpilsētas namu pārvaldes, vēlāk pašvaldības uzņēmuma “Zemgale” apsaimniekošanā. Pārceldamies uz dzīvi šajā namā, viņš pat neesot varējis iedomāties, ka ēka varētu būt tik bēdīgā stāvoklī.
Jautāts, vai aizvadītajos gados šajā namā viņš bijis vienīgais cīnītājs, kurš atteicies maksāt tāpēc, ka apsaimniekotājs slikti pilda savus pienākumus, Andrejs atbild, ka,
protestējot pret nama slikto uzturēšanu, esot atteikušies vēl daži. Tomēr lielākā daļa samierinājušies, maksādami būtībā par neko.
Andreja ieskatā, pati lielākā nelaime tā, ka iedzīvotāji lāgā netic, ka cīņā pret namu apsaimniekošanas vai komunālo pakalpojumu monopolistiem vienkāršais cilvēks var sevi aizstāvēt un uzvarēt. Viņaprāt, lielākā daļa iedzīvotāju pat nemēģina pretoties patvaļai.
Dažiem pietrūkst gribas un uzņēmības. Citi spriež, ka nolīgt izveicīgus advokātus pašvaldībai ir krietni lielākas iespējas nekā viņiem, tāpēc nav vērts karot, jo tāpat nekas nemainīsies uz labo pusi
Par nama slikto apsaimniekošanu Andrejs Lauberts vairākkārt rakstījis pašvaldībai. Atbildot uz viņa iesniegumiem, 2009. gadā Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece M. Megne gari un plaši skaidrojusi, uz kādiem likumiem pašvaldība balstījusies namu apsaimniekošanā.
Bet atzinusi, ka, pārbaudot uzņēmuma “Zemgale” darbību, esot atklāta virkne nepilnību, iznākumā nomainīts valdes priekšsēdētājs.
Priekšniece atbildē izteikusi cerību, ka pēc uzņēmuma vadītāja nomaiņas “turpmākais namīpašuma apsaimniekošanas un uzturēšanas process notiks saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un savstarpējā cieņas un saprašanās gaisotnē”.
Diemžēl cerības nepiepildījās, un nekāda saprašanās neradās. 2011. gadā, atbildot uz Andreja sūdzību toreizējam pašvaldības vadītājam Nilam Ušakovam par pašvaldības uzņēmuma pārstāvju izvairīšanos apsekot ēku, lai sagatavotu rakstisku atzinumu par tā tehnisko stāvokli, kas būtu pamats dzīvokļu īpašnieku biedrības turpmākajām sarunām par apsaimniekošanas maksas noteikšanu, M. Megne paskaidrojusi, ka viņas vadītā Apsaimniekošanas pārvalde nemaz nevarot uzdot RNP apsekot ēku.
Kur pazuduši 100 000 eiro?
“Pastāvīgi pārplūdušo pagrabstāvu dēļ padomju laikā īpaši projektētā un celtā nama pamati pašlaik nosēdušies, sienās redzamas plaisas. Tomēr tas, kā redzams, ik gadu netraucēja ievākt no iedzīvotājiem maksu it kā par nama apsaimniekošanu, turklāt ar gadiem arvien lielāku. Bet jājautā, par ko nama iedzīvotājiem bija jāmaksā un kur pēc tam šī nauda palika,” viņš piebilst.
Kur palikuši no 2008. līdz 2017. gadam nama remontam paredzētie iedzīvotāju uzkrājumi 100 000 eiro apmērā, to kopš šī gada jūlija sākusi izmeklēt policija.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Andrejs Maslovs apstiprina, ka pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu par iespējamiem pārkāpumiem nama apsaimniekotāju darbībā.
