Melānijas Vanagas muzejs 0
Amatas novads ir bagāts ar apskates vietām. Īstu Latvijas vēstures mācībstundu sniedz rakstnieces Melānijas Vanagas muzejs, kas iekārtots Amatas pamatskolā un iepazīstina arī ar skolas vēsturi. Apbrīnas vērts ir M. Vanagas (1905 – 1997), dzim. Šleijas, kultūrvēsturiskais pētījums, kas īstenojies dzimtas ciltskokā – sešus metrus garā rullī, uz kura grafiski atainota dzimtas vēsture 14 paaudzēs. Melānija plašākai sabiedrībai kļuva pazīstama, izstāstot savu likteņstāstu par sešpadsmit izsūtījumā pavadītajiem gadiem, kas apkopots epopejā “Dvēseļu pulcēšana”. Katrai no tajā ietilpstošajām septiņām grāmatām muzejā veltīta atsevišķa ekspozīcija – par cilvēkiem, kas izdzīvojuši savu laiku un vairs nav mūsu vidū. Starp daudzajām rakstnieces personīgajām mantām unikālas ir dažas no vairāk nekā simt rokrakstā sarakstītajām, bet nepublicētajām grāmatām, kas sniedz daudz interesantas informācijas par vēstures notikumiem, novada ģeogrāfiju un šīs puses cilvēkiem. Iespējams noskatīties arī režisores M. Jurjānes videofilmu par Melāniju Vanagu. Muzejam šobrīd nav noteikta darbalaika, tādēļ ciemošanās jāpiesaka pa tālruni 29445480.
Pirms gandrīz pieciem gadiem Svētakmens tuvumā tika atklāta Sibīrijas zemnīca – vienīgā tāda būve Latvijā, kuras izskats un iekārtojums rada reālu priekšstatu par dzīvi izsūtījumā, kādu piedzīvoja arī Melānija Vanaga.
Cēsu un Valmieras kultūrtelpa
Ja Lietuvā vienā tūrisma piedāvājumā pasniegtas lielākās pilsētas Viļņa un Kauņa, kuras šķir 95 kilometri, tad pie mums droši vienā paņēmienā var aplūkot lielākās Ziemeļlatvijas pilsētas Cēsis un Valmieru.
Tās abas izceļas ar augstvērtīgu kultūras pasākumu klāstu, kurā jau labi pazīstamajam Valmieras drāmas teātrim pirms gada pievienojusies arī Vidzemes koncertzāle Cēsīs, kas klausītājus aicina ciemos arī vasarā. Renovētās un daļēji no jauna uzbūvētās ēkas sestajā stāvā iemitinājies Vīna bārs, no kura paveras burvīgs skats uz pilsētu, ko koncertu apmeklētāji var baudīt ar vīna glāzi rokās, izvēloties noskaņai piemērotāko dzērienu no vairāk nekā 200 vīna šķirnēm.
Savukārt vislabākais veids, kā iepazīt Valmieru, ir doties ekskursijā pa Gauju ar upes tramvaju, kas dod iespēju aplūkot pilsētu no cita skatupunkta un kursē gar Valmieras skaistākajām apskates vietām posmā starp Kazu krācēm un Šaursliežu dzelzceļa tiltu. Tramvaja kapteinis vienlaikus arī gids atklās pasažieriem interesantus un nedzirdētus stāstus, teikas un leģendas par Valmieru. Pilsētu no putna lidojuma drīzumā varēs apraudzīt uzkāpjot Svētā Sīmaņa baznīcas tornī, kas nule ieguvis jaunu vara jumtu un ir Valmieras dibināšanas simbols (1283).
Aktīvās atpūtas cienītājiem lieliska pastaiga gaidāma Gaujas Stāvajos krastos izveidotā Sajūtu parka 2,7 km garajā takā. Tur, basām kājām ejot, varēs izbaudīt gan Valmieras stikla šķiedras zilo lodīšu, gan oļu, egļu un priežu čiekuru, smilšu, keramzīta, mulčas, kastaņu un mālu pieskārienus. Taka papildināta ar dažādiem koordinācijas elementiem, piemēram, kokos iesietiem dēlīšiem, kāpnēm un laipām. Atgriežoties no pastaigas, iespējams pēdas palutināt siltās vanniņās ar gadalaikam atbilstošām piedevām – pumpuriem, ziediem, lapām un ogām. Drīzumā parku papildinās baltu zīmes. Līdzās Sajūtu parkam esošajā Vidzemes Olimpiskajā centrā šogad no 3. līdz 5. jūlijam risināsies Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiāde, bet atsevišķas disciplīnas – arī Cēsīs.
