Atklāj Vidzemi: vēstures liecības, alas, kalni un lejas. Ceļvedis Latvijas apceļotājiem 0
Vidzeme ir vislielākais Latvijas novads, un ne tikai platības, bet arī reljefa un dabas daudzveidības ziņā, kas neapšaubāmi ietekmē tūrisma piedāvājumu. Vidzeme sākas jau no Jūrmalas un Rīgas, kas ir atsevišķa stāsta vērtas, un tās dienvidu robeža iet pa Daugavu līdz pat Pļaviņām. Tātad arī Doles sala ietilpst Vidzemē, un mūsu ceļojums var sākties.
Doles sala un muzejs
Pēc Rīgas HES uzbūvēšanas Doles sala sarukusi par trešo daļu, un tagad ir 5,2 km gara un 2 – 2,5 km plata. Daļēji saglabājusies agrākās Daugavas attekas Lebjavas gultne, nosacīti sadalot nedaudz viļņoto līdzenumu divās daļās. Lejasdaļa lielākoties apaugusi ar mežu un maz apdzīvota, bet augšdaļa, kas piekļaujas ūdenskrātuves desmit metru augstajam aizsprostam, vairāk pārveidota. Salas centrā Sausās Daugavas krastā iepretim Ķekavai Doles muižas apbūves kompleksa jaunajā kungu mājā (1898) atrodas Daugavas muzejs. Arheoloģijas ekspozīcijā apskatāmas pirms ūdenskrātuves izveides veiktajos izrakumos iegūtās unikālās liecības gan par akmens laikmeta cilvēku dzīvi Salaspils Laukskolas apmetnē (9. g. t. pr. Kr.), gan Ikšķiles pils un baznīcas laikos (no 1198. gada), kas bija pirmā mūra celtne Baltijā. Muzejā aplūkojami zvejnieku, laivinieku un plostnieku amata rīki, fotogrāfijas, pastkartes, etnogrāfiskie priekšmeti, bet parkā – lašu un nēģu taču konstrukcijas. Var salīdzināt, kāda izskatījās Daugavas ieleja pirms HES kaskādes izveidošanas un šodien. Šobrīd visu Doles salas teritoriju (975 ha) aizņem dabas parks. Interesanti, ka te ir bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas bērnības zeme.
Līgatnes alu pasaule
Braucot uz Līgatni, noteikti jāieplāno vairākas dienas, jo laiku prasīs gan smilšakmens pagrabu alas, kas kaltas iežos kopš 18. gs. beigām, un pazemes bunkurs zem rehabilitācijas centra, gan dabas takas Gaujas nacionālā parka teritorijā, kur iežogojumos, uzsmaidot veiksmei, varēs ieraudzīt dažādus zvērus un putnus, tostarp aļņus, lapsas, lāčus, stirnas, jenotsuņus, lūšus, vilkus, suņuvilkus, mežacūkas, vāveres, ežus, stārķus, ūpjus un pūces.
Šogad Līgatnes papīrfabrikai aprit divsimt gadi, jo 1815. gadā Rīgas zīda tirgotājs Konrāds Justus Štorhs no Paltmales muižas nopirka zemesgabalu, lai uz tā celtu papīra dzirnavas. Kamēr tās būvētas, papīru ražoja pielāgotās miltu dzirnavās.
Kaut gan jubileja jau nosvinēta maijā, 8. augustā pilsēta gaida ciemos uz Papīra svētkiem. Vasarā katru sestdienu un svētdienu plkst. 13 un 15 notiks ekskursijas pa Līgatnes papīrfabrikas ciematu. Tikšanās tūrisma informācijas centrā, kas iekārtots vēsturiskajā fabrikas sardzes namiņā pilsētas centrā Spriņģu ielā 2. Pastaigas laikā būs iespēja izsekot līgatniešu ikdienas gaitām mūža garumā, sākot ar seno dzemdību namu un veco skolu līdz pat darbam papīrfabrikā un ģimenes dzīvei īpatnējās koka rindu mājās. Greznajā kultūras namā filmētas iemīļotā TV seriāla “Likteņa līdumnieki” ainas.
Pavisam Līgatnē uzskaitītas 333 alas un alu sistēmas. Vietējais vēstures pētnieks Aivars Balodis noskaidrojis, ka pirmie pagrabi te izcirsti ap 1770. gadu, bet pēdējie – vien pirms četrdesmit gadiem, un izmantoti gan sadzīves, gan rūpniecības vajadzībām. Pagrabu alas apmeklējamas tikai gida pavadībā. Valsts aizsardzībā atrodas Lustūzis, Spriņģu ieži un Ānfabrikas klintis, kas savu nosaukumu guvušas no vācu valodas vārda “Handfabrik”, jo tolaik viss ražošanas process bijis roku darbs. Taču Līgatnes apkaimē atrodami vēl citi smilšakmens atsegumi, no kuriem pazīstamākie ir Gūdu klintis, Ķūķu klintis un Zvārtas iezis.
