500 zlotu programmai ir pozitīvs efekts uz visu sabiedrību. Intervija ar Zbigņevu Krisjaku 0
Polijas ekonomikas izaugsme ir Baltijas jūras reģiona veiksmes stāsts, turklāt poļi nemaz nesteidzas pievienoties eirozonai, bet palikuši pie savas valūtas – zlotiem. Vairāk par Polijas ekonomikas reālijām intervijā “LA” stāsta Varšavas Ekonomikas skolas profesors un Šūmaņa domas institūta vadītājs ZBIGŅEVS KRISJAKS.
Polijas ekonomikā liela daļa nodokļu ieņēmumu tiek novirzīti ģimenēm. Kā šī politika tiek ieviesta?
Z. Krisjaks: Polijas ekonomika piedzīvo lielu attīstību. Katru gadu mūsu ekonomika pieaug vidēji par pieciem procentiem no IKP. Nodokļu ieņēmumi ļauj šādu ģimenes atbalsta programmu īstenot. Par katru bērnu ģimenē tā saņem 500 zlotu mēnesī (apmēram 116 eiro) lielu pabalstu. Mēs esam pamanījuši, ka tā ir arī investīcija, jo ģimenes šo naudu izmanto, lai nopirktu mācību grāmatas, lai apmaksātu svešvalodu apmācību, dotos uz teātri un citādi ieguldītu personīgajā izaugsmē. Valstī apgrozās papildu nauda.
Pateicoties programmai, ģimeņu stāvoklis Polijā ir uzlabojies, esam samazinājuši nabadzīgo ģimeņu īpatsvaru līdz 10 procentiem.
500 zlotu programmai ir arī pozitīvs efekts uz visu sabiedrību – cilvēki vairāk smaida un ir draudzīgi.
Pašreizējā valdība ir veikusi dažādus pasākumus, lai ekonomika būtu dzīva. Iepriekšējā valdība gan tikai uzsāka vienu vai divas programmas gadā. Tas nebija pareizi.
Ekonomika ir kā liels ķermenis, un, lai tas kustētos uz priekšu, tas jāstimulē no dažādām pusēm. Valsts savā īpašumā ir sākusi atgūt bankas. Kādreiz 80 procentu banku piederēja ārzemniekiem, bet tagad tikai ap 25 procentiem mūsu valstī ir ārvalstu bankas. Kad Eiropā bija ekonomiskā krīze, visas ārzemju bankas ieviesa stingru pieeju.
Ja Polijas banka nedotu kredītus, mēs piedzīvotu krīzi.
Esam dabūjuši atpakaļ savas kuģubūvētavas, kas “Pilsoniskās platformas” valdīšanas laikos bija iznīcinātas. Esam ieguvuši neatkarību no Krievijas gāzes, jo esam uzbūvējuši lielu sašķidrinātās gāzes termināli, kurā no ASV saņemto gāzi varam pa gāzesvadu nosūtīt tālāk Ukrainai, Ungārijai un citām mūsu reģiona valstīm.
Vai “Nordstream-2” gāzesvads ir apdraudējums Polijai?
Tas ir piemērs tam, ka ekonomiskos jautājumos Vācijai un Francijai ar mums nav solidaritātes, kas Eiropas vienotības kontekstā ir bīstami. Ar šo gāzesvadu Krievija varēs apiet Ukrainu, kas zaudēs gandrīz visus ieņēmumus par gāzes tranzītu.
Projekts paaugstinās Eiropas atkarību no Krievijas gāzes. Pašlaik Ukraina un Eiropas dienvidu valstis ir atkarīgas no gāzesvadiem, kas iet caur Ukrainu, – ja caur tiem neplūdīs gāze, šīm valstīm būs problēmas.
Vai sašķidrinātā gāze cenu ziņā ir līdzvērtīga dabasgāzei?
Cenai nav lielas starpības, turklāt iegūšanas tehnoloģija no zemes dzīlēm tai ir ļoti lēta. Sašķidrinātā gāze nebūs daudz dārgāka par Krievijas dabasgāzi. Papildus Polija būvē gāzesvadu, lai saņemtu dabasgāzi no Norvēģijas, un to plānots pabeigt divu gadu laikā. Kad tas būs paveikts, tad energoresursu neatkarīgas apgādes jautājums būs atrisināts.
Vai varat nosaukt nozares, kuras Polijas ekonomikai dod lielākos ienākumus?
Pirmkārt, enerģētika, kurai pienesumu dod naftas pārstrādes uzņēmumi, otrkārt – pārtikas ražošana, kas ir ļoti liela nozare. Ar mūsu produktiem tiek apgādātas Rietumu ekonomikas. Būtiska ir mūsu lauksaimniecība.
Liela nozīme ir būvniecībai – mēs lielā skaitā eksportējam alumīnija logus un būvkonstrukcijas.
Jāmin arī mašīnbūve.
Paredzu, ka nākotnē Polijā strauji attīstīsies kuģubūve, militārā ražošana, mašīnbūve, mediju industrijas un finanšu sektors.
Kāds Polijā ir vidējais dzīves standarts, ko, piemēram, logu fabrikas strādnieks un viņa sieva, kas ir skolotāja, var atļauties?
Ražošanā strādājošais gadā saņem vidēji 12 000 eiro, kas nav daudz, bet gan ir vidējs ienākumu līmenis, skolotāji saņem vidēji 8000 eiro, kas nav daudz. Par šo naudu var atļauties īrēt nelielu dzīvokli. Daudziem cilvēkiem ir mantoti dzīvokļi vai mājas. Viņi var atļauties savu automašīnu.
Vai cilvēkiem grūtības nesagādā ikdienas produktu iegāde?
Pārtikas produkti pie mums nav dārgi, tāpat arī drēbes Polijā nav dārgas. Ar vidējiem ienākumiem varat atļauties degvielu mašīnai.
Mums paveicies, ka palikām pie savas nacionālās valūtas – zlota.
Diemžēl redzam, ka eiro sagādāja problēmas mūsu reģionā valstīm, kuras izvēlējās uz to pāriet – Slovākijai, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai.
Iemesls ir tas, ka eiro kā valūta atspoguļo Vācijas un tai līdzīgu valstu ekonomisko stāvokli, nevis mūsu ekonomikas stāvokli. Valūtas maiņas kursa starpība atspoguļo šo atšķirību starp divām ekonomikām. Ja jūsu valsts būtu atstājusi savu valūtu, jūsu dzīves standarts būtu augstāks.
Tas skan provokatīvi…
Kādreiz mēs devāmies pie slovākiem, ja vēlējāmies lētāk iepirkties, bet pēc pāriešanas uz eiro, viņi sāka braukt pie mums, lai iegūtu lētākas preces.
Vai Polija plāno ilgi palikt pie zlota?
Kad mūsu ekonomika sasniegs līmeni, kāds ir Vācijā vai Francijā, tad varēsim domāt par pāreju uz eiro. Tas varētu notikt tuvāko 25–30 gadu perspektīvā. Ja mēs tagad izvēlētos pievienoties kopējai valūtai, tas iznīcinātu mūsu ekonomiku. Celtos cenas, un arī produktivitāte valstī neietu tik strauji uz augšu.
Polijas lēmums palikt pie savas valūtas ir balstīts racionalitātē.
Pāreja uz eiro tiek ideoloģiski virzīta. Paskatieties uz Grieķiju – tā ir eirozonā, bet viņi joprojām ir bankrotējuši. Valsts parāds attiecībā pret IKP pārsniedz 100 procentus, taču parādi pieder citiem, piemēram, vāciešiem.
Bet vai Polijai ir mērķis pārspēt Vāciju ekonomikā?
Nedomāju, ka mums jāfokusējas uz to, kā sacentīsimies ar Vāciju. Svarīgākais ir pildīt mūsu plānus, lai darītu galu Vācijas izveidotajiem spēles noteikumiem Eiropā. Pirms desmit gadiem mums lika aizvērt savas kuģu būvētavas, bet tajā pašā laikā Vācijas zemeļos tika uzcelta jauna.
Mums ir labs potenciāls, kurš nāk līdz ar tirdzniecību ar Ķīnu, no kā iegūs ne tikai Polija, bet arī Čehija un Ungārija.
Izaicinājums ir būt līderiem pārtikas ražošanā ne tikai Eiropā, bet arī Ķīnas tirgū,
un tas mums izdosies, ja fokusēsimies uz sadarbību ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju un Baltijas valstīm. Polija nav fokusējusies tikai uz sevi.
Polijai nav jābūt līderim reģionā, mēs vēlamies būt draugi pārējām reģiona valstīm. Mums ir laba sadarbība ar Lietuvu degvielas pārstrādē. Mums vairāk jāattīsta sadarbība un jājautā, kas vajadzīgs jums, piemēram, par militāro ražošanu mums jāliek galvas kopā.
Polijai nav ambīciju sacensties vienai ar Vāciju, bet ir ambīcijas to darīt kopā ar Višegradas un Baltijas valstīm.
Jūs vadāt Robēra Šūmaņa domas institūtu. Ko varam mācīties no ES veidotāja?
Mēs uzsveram Šūmaņa vērtības, kas bija arī kristīgas vērtības. Tās divus tūkstošus gadu bija pamats Eiropas civilizācijai, bet, ja tas zūd, tad rodas problēmas. Šūmanis pirmajā vietā lika nevis ekonomiku, bet gan attiecības. Stiprās puses iemieso tādas vērtības kā solidaritāte un taisnīgums – tās ir kristīgas vērtības.
Ilgtermiņā jūs nevarat būt līdzvērtīgi un taisnīgi, ja jums nav saknes Dievā. Domāju, ka nākotnē Šūmaņa idejas Eiropā stiprinās ES kā nacionālu valstu kopienu.
