50 miljonu eiro atmazgāšanas kriminālprocesā apcietinājums piemērots kādam ārzemniekam 0
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa “ABLV Bank” 50 miljonu eiro atmazgāšana kriminālprocesā šodien apcietinājumu piemēroja vienam no četriem aizdomās turētajiem ārzemniekiem – Baltkrievijas pilsonim, noskaidroja aģentūra LETA.
Pēc advokāta Artūra Zvejsalnieka paustā, apcietinātā persona nav saistīta ar “ABLV Bank” un šajā lietā esot nonākusi vien tāpēc, ka bija “nepareizā vietā un laikā”.
Zvejsalnieks sacīja, ka viņa aizstāvamais nav sabiedrībā pazīstama persona un viņa vārds “diez vai kādam kaut ko izteiks”, vienlaikus nesniedzot skaidru atbildi par to, kāda ir viņa saistība ar “ABLV Bank”.
“Tas viss ir pārpratums, kāpēc šis cilvēks tiek saistīts ar kaut kādām nelikumīgām darbībām. Domāju, ka ar tiem 50 miljoniem viņam nav nekāda sakara un tuvākajā laikā arī izmeklēšana sapratīs, ka viņam ar to visu ir mazs sakars,” izteicās advokāts.
Arī pats aizdomās turamais masu medijiem savu vainu inkriminētajos noziegumos noliedza.
Baltkrievijas pilsonim tiekot inkriminēti Krimināllikuma 195.panta 3.punktā paredzētie pārkāpumi – par noziedzīgu līdzekļu legalizēšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.
Lietas prokurors Dainis Šteinbergs iepriekš skaidroja, ka kriminālprocess ierosināts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā un grupā. Viņš atzīmēja, ka kriminālprocess uzsākts pēc Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) informācijas.
Atbilstoši prokuratūras rīcībā esošajai informācijai grupas dalībnieki pārsvarā legalizēja Krievijā un Baltkrievijā iegūtus noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Šī nauda iegūta, nemaksājot nodokļus un krāpšanas rezultātā.
Naudu tālāk šī grupa legalizēja ES finanšu sistēmā, proti, sākotnēji līdzekļi tika ieskaitīti uzņēmumu kontos, kas reģistrēti ārpus Eiropas Savienības (ES). Savukārt pēc tam grupas dalībnieki reģistrēja dažādu uzņēmumus ES un atvēra kontus “ABLV Bank”. Pārsvarā šie uzņēmumi bija reģistrēti Apvienotajā Karalistē un Kiprā.
Pēc tam, kad nauda tika ieskaitīta “ABLV Bank” kontos, atsevišķi bankas darbinieki esot palīdzējuši ar padomiem, lai šos līdzekļus varētu legalizēt un tie netiktu arestēti. Tādā veidā, prokuratūras ieskatā, bankas darbinieki palīdzēja, lai līdzekļi varētu tikt pārskaitīti uz citām bankām gan Latvijā, gan ārpus Latvijas.
Šteinbergs atzīmēja, ka vēlāk arī tiks vērtēts, vai pati kredītiestāde ir bijusi iesaistīta nelikumīgajās darbībās. Izmeklēšanā tiks vērtēta ne tikai privātbaņķieru, bet arī bankas atbildīgo amatpersonu rīcība.
Viņš piebilda, ka prokuratūra ir arestējusi līdzekļus ne mazāk kā pusotra miljona eiro apmērā. Tāpat 30 kratīšanās izņemts liels daudzums dokumentu, dažādu ārzonu reģistrācijas dokumenti, zīmogi un kodu kalkulatori.
Viņš piebilda, ka prokuratūra ir arestējusi līdzekļus ne mazāk kā pusotra miljona eiro apmērā. Tāpat 30 kratīšanās izņemts liels daudzums dokumentu, dažādu ārzonu reģistrācijas dokumenti, zīmogi un kodu kalkulatori.
Procesā 12 personām ir noteikts statuss – persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Savukārt sešas personas ir aizdomās turamās. Starp aizdomās turamajiem ir četri ārvalstu pilsoņi, kuri patlaban neatrodas Latvijā. Turpretim no personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību – septiņi ir bijuši “ABLV Bank” darbinieki, tostarp viens bijušais valdes loceklis.
Tiesa iepriekš apcietinājumu piemēroja gan uzņēmējam Andrim Ovsjaņņikovam, gan juristam Andrim Putniņam.
Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka Ovsjaņņikovs ir bijušais “ABLV Bank” privātbaņķieris. “Firmas.lv” informācija liecina, ka Ovsjaņņikovs ir valdes loceklis uzņēmumā “Manat”, kas 2018.gadā strādāja ar 2 583 146 eiro apgrozījumu. 100% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Baltkrievijas pilsonei Darjai Terekhinai. Vēsturiski “Manat” kapitāldaļu turētājs arī bijis “Manat Holdings”, kas bijis reģistrēts Seišelu salu republikā, kas plaši pazīstama kā ofšoru zona.
Tāpat vēstīts, ka, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi “ABLV Bank” izsniegto licenci.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu (“FinCEN”) 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. “ABLV Bank” apsūdzības ir noraidījusi.
Aģentūra LETA arhīvs liecina, ka saistībā ar “ABLV Bank” pēdējos gados Latvijas tiesībsargājošās iestādēs ir ierosināti vairāki kriminālprocesi, taču pagaidām aģentūrai LETA vēl nav izdevies noskaidrot kāda ir bijusi virzība šajās lietās.
Piemēram, pagājušā gada oktobrī Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā apliecināja, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) izmeklēšanā tobrīd bija astoņi kriminālprocesi, kuros izmeklē “ABLV Bank” un tās darbinieku lomu iespējamā naudas atmazgāšanā.
