Foto. pexels.com/ Karolina Kaboompics

50 gadu ilgā mistika ir atklāta: zinātnieki ir identificējuši jaunu asins grupu 0

Asins grupa cilvēkam ir vitāli svarīga. Ja asins pārliešanas laikā asins marķieri nesakrīt, tas var izraisīt nāvi. Izdevums Science alert raksta, ka 1972. gadā no kādas grūtnieces tika paņemtas asinis analīzei, un tad ārsti atklāja, ka viņai mistiskā veidā trūkst virsmas molekulas uz visiem tajā laikā zināmajiem eritrocītiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro 130
Kokteilis
“Dēlu mātēm šādi tēli jāizdzen no mājām ar netīru slotu” – Gordona asi kritizē Sedokovu un piemin jaunu vīrieti viņas dzīvē
Medmāsa atklāj piecas lietas, ko cilvēki visbiežāk nožēlo, atrodoties uz nāves gultas
Lasīt citas ziņas

50 gadus vēlāk šī dīvainā parādība ļāva pētniekiem no Lielbritānijas un Izraēlas aprakstīt jaunu cilvēku asins grupu sistēmu.

“Tas ir milzīgs sasniegums un kulminācija ilgstošam komandas darbam, lai beidzot izveidotu jaunu asins grupu noteikšanas sistēmu un piedāvātu vislabāko aprūpi retu asinsgrupu svarīgiem pacientiem,” sacīja NHS hematoloģe Luīze Tillija.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mēs visi esam pazīstami ar ABO un rēzus asinsgrupu sistēmām, taču patiesībā cilvēkiem ir daudz dažādu asins grupu sistēmu, kuru pamatā ir daudz dažādu olbaltumvielu un cukuru, kas pārklāj asins šūnas. Cilvēka ķermenis izmanto šīs antigēnās molekulas kā identifikācijas marķierus, lai atdalītu “es” no potenciāli bīstamā “ne-es”.

Lielākā daļa galveno asins grupu tika noteiktas 20. gadsimta sākumā. Daudzas kopš tā laika atklātās grupas, piemēram, Er asins sistēma, ko pētnieki pirmo reizi aprakstīja 2022. gadā, ietekmē tikai nelielu skaitu cilvēku. Tas attiecas arī uz jauno asinsgrupu.

Iepriekšējais pētījums parādīja, ka vairāk nekā 99,9% cilvēku ir AnWj antigēns, kura 1972. gada pacienta asinīs nebija. Šis antigēns ir atrodams mielīna un limfocītu proteīnā, tāpēc pētnieki jauno sistēmu nosauca par MAL asins grupu.

Ja cilvēkam ir mutācijas abas MAL gēna kopijās, viņš iegūst AnWj negatīvu asinsgrupu. Pētnieki atrada trīs pacientus ar šo reto asinsgrupu, kuriem nebija šīs mutācijas, kas liecina, ka asins traucējumi dažkārt var izraisīt antigēna nomākumu.

Lai noteiktu, vai viņiem ir pareizais gēns, pēc gadu desmitiem ilga pētījuma komanda ievietoja normālu MAL gēnu asins šūnās, kas bija AnWj negatīvas.

Ir zināms, ka MAL proteīnam ir svarīga loma šūnu membrānu stabilitātes uzturēšanā un šūnu transporta veicināšanā. Turklāt iepriekšējie pētījumi ir parādījuši, ka AnWj nav jaundzimušo ķermenī, bet parādās neilgi pēc dzimšanas.

Interesanti, ka visiem pētījumā iekļautajiem AnWj negatīvajiem pacientiem bija tāda pati mutācija. Tomēr citas ar šo mutāciju saistītas šūnu anomālijas vai slimības nav identificētas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.