5 svarīgas lietas, kas jāzina par dārza mēslošanu: ko drīkst un ko nedrīkst? 15
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Iegādājos dārzu un tagad gribu to mēslot. Kurus mēslus labāk pirkt? Piedāvā visādus: zirgu, govju, trušu, putnu. Nevēlos lietot minerālmēslu ķīmiju no maisiņiem”, – jautā Agnese Tīrainē.
“Tagad ir moderna pieeja dārzkopībai – lietot pēc iespējas tos resursus, kas viegli pieejami. Teorētiski labi ir visi organiskie mēsli, taču arī minerālmēsliem nav ne vainas. Pat zāle var būt labs mēslojums, piemēram, nezāļu vircas, jo zāle un nezāles ir visos dārzos pieejams resurss. Galvenais – apdomāt, ko, kā un cik daudz lieto.
Dažkārt iesācēji dārzkopībā mēdz lepoties – es savā dārzā saimniekoju bioloģiski un nekādu mēslojumu nelietoju. Taču tā nav nekāda bioloģiskā saimniekošana, bet augu badināšana,” skaidro agronomijas zinātņu doktore Valentīna Pole.
Augiem vajadzīga pilnvērtīga barošana. Piemēram, patlaban vēl ir periods, kad notiek aktīva augšana un pastiprināti vajadzīgs slāpekļa mēslojums. Taču harmoniskai attīstībai vajadzīgs arī fosfors, kālijs, mikroelementi.
Visi mēslojumi labi
Zirgu mēslus mēdz dēvēt par īpaši siltiem. Tie arī ir tīri mēsli, jo tiem ir minimāli pakaišu piejaukumi. Tāpēc tos mēdz izmantot silto lecekšu sagatavošanai (mēsliem silstot, lecektī rodas siltums, iespējams audzēt stādus pavasarī). Tos sevišķi iesaka rožu mēslošanai, lai būtu bagātīga ziedēšana.
Mīts – ar zirgu mēsliem var ievazāt zemesvēžus.
Patiesība – zemesvēžus var ievazāt ar jebkuriem mēsliem, kompostu vai melnzemi.
Liellopu mēsli. Kūtsmēslus lieto tie, kas saimnieko ar bioloģiskajām metodēm. Taču svarīga mēslojuma izcelsme. Ja tas nācis no lielfermām, kur nesaimnieko ar bioloģiskajām metodēm, sastāvā var būt arī tādas vielas, kuras pārliecināts zaļais negrib ne tuvu redzēt savām dobītēm, piemēram, dezinfekcijas, mazgājamo līdzekļu, dzīvnieku ārstēšanai izmantoto medikamentu atliekas.
Mīts – liellopu mēsli ir paši labākie, tāpēc dārzā noteikti jālieto.
Patiesība – tie ir labi, ja nākuši no kūts, kur saimnieko ar bioloģiskajām metodēm.
Trušu mēsli ir labi kompostam, raudzekļu gatavošanai. Tos var lietot arī tīrā veidā.
Mīts – ar trušu mēsliem var apdedzināt augu saknes.
Patiesība – apdedzināt saknes var ar jebkuriem mēsliem, tāpēc augiem drīkst lietot tikai 1–2 gadus nostāvējušos.
Putnu mēsli. Daudziem tie viegli pieejami, jo vistkopība kļuvusi populāra.
Mīts – tie ir pārāk stipri, tāpēc der tikai raudzekļiem.
Patiesība – ja putnu mēslus kompostē ar kūdru vai citu pakaišu materiālu, mazās devās drīkst lietot, piemēram, ēdamkaroti uz augu.
Cūku mēsli. Tīrā veidā tie nav tik labi (šķidri) kā kopā ar pakaišiem bagātajiem liellopu mēsliem, kā tas ir klasiskā lauku kūtiņā.
Mīts – tie ir visaukstākie mēsli.
Patiesība – mēsliem to radītā siltuma ziņā nav izšķirīgas nozīmes. Uz to siltumu vien nevar paļauties. Piemēram, kartupeļus stādīt ir labi, kad augsne jau iesilusi. Tad mēslu radītais siltums vairs nav izšķirīgs.
Kopā ar mēslojumu dārzos var nokļūt nevēlamas atliekvielas.
Uzmanies!
Dažādi mēslojumi (granulēti u.c.) nopērkami arī veikalā, tomēr der aizdomāties par šo mēslojumu izcelsmi. Piemēram, tagad veikalu piedāvājumā ir Indijā ražotas govju mēslu granulas. Uz tām pat rakstīts, ka ir ekoprodukts. Taču prasības Indijas ekoproduktam noteikti atšķiras no prasībām Eiropas Savienībā.
Dažkārt par bioloģiskiem (dabiska izcelsme) uzskata veikalā nopērkamos zivju miltus. Taču tie nav uzskatāmi par bioloģisku mēslojuma līdzekli.
Arī minerālie labi
Tie, kam svarīgs zaļais dzīvesveids, droši savā dārzā var lietot mēslojumus, kas atļauti bioloģiskajām saimniecībām. To sarakstu var izlasīt Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā: vaad.gov.lv.
Starp citu, arī bioloģiskajās saimniecībās nav aizliegta minerālmēslu lietošana, piemēram, kālija sulfāts vai dažādi mikroelementi, mēslojot augus caur lapām.
Nekāds ļaunums dārza augiem neradīsies, ja tos ik pa laikam pabaros arī ar veikalos nopērkamajiem ķīmiskajiem minerālmēsliem. Taču svarīgi – nepārsniegt uz iepakojuma norādītās devas un lietošanas biežumu.
Izņēmums ir vasaras puķes, kurām mēslojumu ieteicams dot katrā laistīšanas reizē. Mēslojuma daudzumu tām aprēķina, piemēram, nedēļā ieteicamo devu sadalot uz laistīšanas reizēm (2–3 reizes nedēļā).
Augi uzņem barības vielas, elementus, nevis ēd mēslus un kompostu.
Ievēro
• Iesācējiem labāk vispirms sākt ar minerālmēslu lietošanu augu barībai. Lai pilnībā aizvietotu tos ar organisko mēslojumu un noteiktu vajadzīgās devas, vajadzīga pieredze dārzu kopšanā un zināšanas.
• Piemēram, par kūtsmēslu sastāvu nevar būt īstas pārliecības, jo tas atkarīgs no tā, ko dzīvnieks ēdis, kādi pakaiši izmantoti, cik tie veci. Līdzīgi arī ar kompostu – tīrs lapu komposts atšķirsies no tāda, kas kārtām papildināts ar kūtsmēsliem un citiem slāņiem.
• Arī to, cik stipra manta sanākusi nezāļu vircas raudzekļa mucā, var tikai zīlēt.
Pieraksti!
Kaut ko mēslojot dārzā, noteikti jāpieraksta – ko, ar ko, kad un cik. Prakse liecina, ka bez pierakstiem viss ātri aizmirstas un tad var augus pārmēslot vai nobadināt. Turklāt līdz nākamajam gadam noteikti būs piemirsies, kurā laukā kas papildus dots.
5 padomi
1. Ja augiem trūkst gaismas (uz palodzes augošajiem), šos pastīdzējušos augus nedrīkst mēslot.
2. Augiem divas nedēļas pēc pārstādīšanas papildmēslojumu nedod.
3. Mēslo tikai labi salaistītus augus.
4. Bieži vien laba salaistīšana ir svarīgāka par mēslošanu.
5. Ja augus pārmēslo vai tiem trūkst kādas barības vielas, augļi nebūs garšīgi.
Arī pelni mēslo
• Dažkārt pārprot zaļo saimniekošanu un mēslošanai bagātīgi lieto tikai pelnus. Pelni ir labi, taču tikai mazās devās – ne vairāk kā glāze uz kvadrātmetru. Ar pelnu bārstīšanu īpaši jāuzmanās, ja nav veiktas augsnes analīzes.
• Taču daudzi lauku māju saimnieki ir taupīgi un jautā – kur tad likt pārējos pelnus? Tos var nobērt kā joslu (regulāri atjauno) ap dārzu, lai gliemeži nelien dobēs. Taču tas jādara apdomīgi, lai lietusūdens šo sārmu neaizskalo uz dārzu. Liekos pelnus var atdot tiem, kam dārziņš ir, bet nav malkas apkures.
Pārbaudīts praksē!
Zaķis – ražības veicinātājs
Labs mēslojuma ražotājs ir trusis – mazprasīgs mājdzīvnieks, kas var nodzīvot diezgan garu mūžu un saražot ievērojamu daudzumu koncentrētas mantas, kas lietojama augu barībai. Turklāt par šā mēslojuma izcelsmi ir pilnīga drošība. Lai manta būtu tīra, dzīvnieciņa barībā var iekļaut tikai graudus (ne kombinēto barību), sienu, zāli, saknes. Dārzu nesezonā mēslojumu var likt komposta kaudzē kārtām ar salmiem, sienu, lapām, lai tas kompostējas. Pavasarī, vasarā var likt mucā un gatavot spēcīgus raudzekļus, kurus atšķaidītus lieto augu laistīšanai.
Lietojot vircu, labāk to lietot zemākā koncentrācijā nekā par stipru.
Labu mēslošanas līdzekli dārzam iegūst, ja raudzekļus lej nevis uz augiem, bet kompostā un tad to iestrādā augsnē.
