5 pieklājīgi vārdi, kas mazina tavu nozīmīgumu 0
Mums visiem bērnībā mācīja “burvju vārdiņus”: paldies, atvainojiet, lūdzu… Taču, ja tos lieto pārāk bieži, nevietā, ar cieņu pret sarunu biedru un nevērību pret sevi, šie vārdi pārstāj būt pieklājības izpausme.
Tie kļūst par taviem ienaidniekiem. Iemesls tam ne vienmēr ir zems pašnovērtējums.
Sava loma var būt arī iesīkstējušiem komunikācijas modeļiem.
Cilvēks, pats to nemaz nepamanot, nevietā izmanto pieklājīgus vārdus un tādējādi nevērīgi izturas pret savu personību, turklāt parāda šo nevērību apkārtējiem. Vēlamo atzīšanu un cieņu viņš nesaņem. Psiholoģe Jekaterina Sčasnaja nosauc 5 komunikācijā izplatītus vārdus un izteicienus, kas samazina cilvēka nozīmīgumu:
1. “Var”
Vārdi “var” vai “nedrīkst” pārceļ mūs bērnībā, kad lūdzām atļauju un bijām atkarīgi no pieaugušā lēmuma. Tā ir sākotnēji nevienlīdzīga pozīcija. Pieaugušā dzīvē vēršanās pie kāda ar vārdu “var” ir ļoti izplatīta un ietver tikai kādu lūgumu.
Piemēram, atcerieties, kā jūs lūdzat viesmīlim ēdienkarti. Lielākā daļa saka: “Vai varētu ēdienkarti?” Iedomājieties, kā izskatās tāds cilvēks? Viduvējs un bezveidīgs.
Aizstājiet lūgumu atļaut ar konkrētai situācijai atbilstošu norādi un sanāks: “Atnesiet man ēdienkarti”. Pievienojiet mierīgu intonāciju, un tagad mūsu priekšā ir pārliecināts cilvēks, kurš zina, ko grib no dzīves.
2. “Paldies”
Daži cilvēki divu minūšu sarunas laikā daudzkārt var pateikt vārdu “paldies”. Iemesls var būt neprasme izbeigt sarunu, ieradums nepatīkamā situācijā pastāvīgi teikt “paldies”. Jebkurā gadījumā tā ir par sevi nepārliecināta cilvēka uzvedība, ko pamana arī apkārtējie.
Iedomājies, ka esi atnesis ziņojumu priekšniekam, viņš izdarījis piezīmes un licis to pārtaisīt.
Un tu atbildi: “Jā, es pieļāvu kļūdas, atvainojiet, paldies par labojumiem, es to pārtaisīšu, atvainojiet.” Tas izskatās nožēlojami un nepārliecinoši.
Maz ticams, ka tava kandidatūra tiks paturēta prātā, lai nākotnē piedāvātu augstāku amatu.
Vai nav labāk mainīt frāzi un ar cieņu pateikt: “Es visu sapratu, izlabošu”. Visi esam cilvēki un mums ir tiesības kļūdīties. Tāpēc nav nepieciešams pārāk kritizēt sevi un attaisnoties. Tas samazina mūsu vērtību.
3. “Es jums netraucēju?”
Visbiežāk tā saka ar nodomu, kad vēlas izrādīt īpašu cieņu cilvēkam, kuram šis paziņojums adresēts. Savas personiskās vērtības samazināšana nav labākais veids, kā panākt vēlamo efektu. Cilvēki daudz vairāk novērtē sev līdzvērtīgo cieņas izpausmes.
Piemēram, vadītājs tevi uzaicināja un pēc kāda laika tu ieej pie viņa. Kāpēc teikt: “Es jums netraucēšu?” vai arī “Vai atrauju jūs no svarīgiem darbiem”? Tavs laiks un lietas ir ne mazāk svarīgas kā tava priekšnieka lietas. Aizstāj to ar frāzi “Es ienākšu?”. No tās dveš enerģija un pārliecība par sevi.
4. “Vai jūs nevarētu…”
Daļa “ne” izklausās noliedzoši un draudīgi. Tu uzreiz piedāvā cilvēkam gatavu risinājumu atteikuma veidā. Zemteksts ir: “Es zinu, ka tu atteiksies, un esmu tavās rokās.” Ja cilvēks tomēr piekritīs pieprasījumam, tas drīzāk izskatīsies kā labdarība, “aizdevums”.
Aizstāj šo frāzi ar apstiprinošu un atbrīvojies no daļiņas “ne”: “Vai jūs varētu…?”. Te vienāds stāvoklis un noturīga ticība rezultātiem ir acīmredzami.
5. “Man ļoti patika”
Frāze pati par sevi ir patīkama. Tā izstaro sirsnību un ideāli noder draudzīgai un intīmai komunikācijai. Bet, ja vēlies koncentrēties uz savu viedokli, labāk izmantot šo frāzi ar piesardzību.
Noteiktās situācijās var rasties iespaids, ka tu kaut ko novērtē virspusēji, vai arī ka tevi nav pārāk grūti iespaidot. Ja vēlies parādīt savu novērtējumu kā lietpratēja viedokli, to vajadzētu padziļināt un precizēt, piemēram: “Es esmu apmierināts”, “Tas man derēs”, “Iespaidīgi un pārsteidzoši”.
Lai paustu pašpārliecinātību, reizēm pietiek nomainīt savā runā ierastos vārdus ar tiem, kas uzsver tavu vērtību. Tad uz iekšējām pozitīvajām izmaiņām nevajadzēs ilgi gaidīt. Un kopā ar tām nāks gan atzinība, gan cieņa un mīlestība.
